Mediju nozare krīzē zaudējusi pusi reklāmas ieņēmumu, pelnīt spēj retais
Kaut Latvija saņem starptautiskas uzslavas kā krīzes pārvarēšanas čempione, ne visi vienlīdz jūt «ekonomikas izrāvienu». Mediju nozare ir starp tām, kas pēc krīzes nespēj atkopties – daudzi uzņēmumi gadiem strādā ar zaudējumiem, nīkulīgajā tirgū izceļas tikai daži spēcīgi spēlētāji, šodien rakstā ”Dzīve pēc cunami” secina žurnāls Ir.
Kopš 2008.gada uz pusi sarukušie reklāmas ieņēmumi nav atgriezušies un nesasniedz pat to līmeni, kāds bija pirms trekno gadu dzīrēm, rāda Ir apkopotie dati. Sevišķi dramatisks ir reklāmas ienākumu sarukums drukātajā presē – pretstatā Igaunijai un Lietuvai, kur avīzes un žurnāli cietuši stipri mazāk un saglabā spēcīgas pozīcijas iepretim televīzijai.
Visticamāk, drukāto mediju salīdzinošais vājums Latvijā skaidrojams ar ilgstošu tirgus kropļošanu, jo līdzās pelnītspējīgiem uzņēmumiem darbojas tādi, kuru īpašnieki gadiem finansē milzīgus zaudējumus. Piemēram, ”Mediju nams” (izdod ”Neatkarīgo Rīta Avīzi”) nekad nav pelnījis, un 11 pastāvēšanas gados tā zaudējumi pārsniedz 10 miljonus latu. Arī viens no savulaik Baltijā lielākajiem mediju koncerniem ”Diena” kopš krīzes turpina uzkrāt miljonos mērāmus zaudējumus un lielu parādu nastu.
Savukārt televīzijas un radio tirgū milzīgus zaudējumus radījusi sīva konkurence salīdzinoši nelielajā tirgū, kas turklāt ir sašķelts divās valodu grupās un ir atvērts spēcīgai Krievijas mediju ietekmei.
Latvijai secen neiet arī globāla tendence, kas apdraud žurnālistiku daudzās valstīs – gan auditorijas uzmanība, gan reklāmdevēju nauda no tradicionālajiem medijiem pārvietojas uz internetu, kur medijus izkonkurē meklēšanas un komunikācijas servisi, kas paši saturu nerada.
Komentāri (10)
Ieva 29.08.2013. 12.46
Reklāma īstenībā ir mēģinājums tevi piemuļķot. Ar krāsainām bildītēm un saukļiem tevi psiholoģiski apstrādāt, lai tu pirktu, pirktu, pirktu… maksātu maksātu maksātu.
Būtība visi reklāmu taisītāji tevi uzskata pa muļķi- jo cer, ka tu tieši uz viņu makšķeres uzķersies.
Cita lieta ir saturs, informācija. Informācijas pēc būtības – platums, augstums, kalorijas, pikseļi, jauda, uzrāviens, litri, skaits, apjoms, svars, ilgums.. konkrētas lietas, ko par konkrēto preci vai pakalpojumu vajag spēt atrast. Un tur nu ir vajadzīgi tie minētie meklētāji. Jo meklētāji jau neaizstāj saturu, meklētāji palīdz līdz tam nonākt. Tas nav izslēdzošas lietas. Veikalā jūs izmantojat pārdevēju, kas orientējas preču klāstā, un var jums palīdzēt atrast vajadzīgo. Izmantojat meklētāju…
Internetā var atrast visu. Tāpēc uzbāšanās ar reklāmām šķiet kaitinoša- tak, ja vajadzēs, sameklēšu. Lasot žurnālu vai avīzi tā nav- reklāma stūrīti ir, neko citu sameklēt gribēdams nevari.
Tāpēc mani personīgi šie banneri kaitina, jo faktiski nesniedz nekādu informāciju. Informāciju sniedz ražotāja mājas lapā ievietotās preces apraksts.
Savukārt par drukātajiem medijiem. Tie zaudē, jo to sniegtā informācija ir neaktuāla. Ziņa sākumā parādās internet medijos, tad to vakarā izstāsta Panorāmā un citos ziņu kanālos, un tad otrā dienā to nodrukā. Kam tā ir vairs vajadzīga tad? Vēl var izvilkt ar problēmrakstiem, kā to dara IR un līdzīgi žurnāli, bet arī tos var publicēt internetā. Un nu jau populārie ārzemju žurnāli, ne tikai dublē rakstus internetā, bet pat padara tos interesantākus. Piemēram, ja drukātā žurnālā rakstā ir statiska bilde, tad interneta rakstā tai vietā ir video. Un tādu jau ir vērts abonēt internetā, jo tas pat sniedz vairāk..
IR savulaik paziņoja par jaunu koncepciju: Interneta & Drukātais izdevums veidos vienu veselumu. Tomēr tā nenotika. Ir IR žurnāls, ir pārkopēti raksti portālā, bet nav nekāds mijiedarbības starp tiem. Man piemēram, likās, ka IR toreiz apsvēra domu žurnālā publicēt aktuālākos interneta komentārus pie zīmīgākajiem rakstiem, dot iespēju raksta autoram atbildēt utt., tomēr tas tā nenotiek. Drukātais žurnāls un portāls ir gājuši pa klasisko ceļu – satura kopija internetā.
0
lailabidzane 29.08.2013. 09.54
.
Par pašu reklāmu.
Komersanti treknajos gados lēmumus par reklamēšanos bieži pieņēma tikai tāpēc, ka reklāmu pārdevējs pačukstēja “jūsu konkurents arī jau reklamējas”. Tā bija prasta mērīšanās ar paši zinat ko.
Šobrīd ir pamatā jādomā par biznesu saprātīgu vadīšanu. Un saprātīgi, bez mērīšanās komponentes, uz reklamēšanos palūkojoties, ir skaidrs, ka vienīgā efektīvā vide, ja nu to reklamēšanos vispār vajag, ir internets.
Un te Nellijai taisnība – krējumu nosmeļ meklētāji, ne satura radītāji. Taču tā ne tuvu nav vienīgā izmaiņa biznesa, tajā skaitā izdevējdarbības un reklāmu, vidē.
Katram ir jāmeklē risinājumi, nevis jāsūdzas par dotētiem konkurentiem!
0
lailabidzane 29.08.2013. 09.44
.
Plusos – vismaz kautkāda analīze.
Mīnusos – publikas uzrunāšanai nokavēta.
Joprojām mīnusos – analīzētājs, pareizāk, secinājumu izdarītājs ir ieinteresēta persona.
Pēdējo mīnusu varētu “uzvilkt” vismaz līdz nullēm, ja analīzē (zinu, zinu, periodu nesakritība, bet iespējams taču dot atsauces, kā par radio)būtu arī ieinteresētās/secinātājas dati.
Kurš traucēja tabulai pievienot Cita Medija plusus vai mīnusus?
0