Eiropas banku vienotos noteikumus apdraud Ziemeļvalstis

Zviedrija un Dānija varētu prasīt veidot vēl lielākas rezerves

Plāni Eiropas bankām ieviest vienotus kapitāla noteikumus sākuši šķelties pirms to realizācijas, Ziemeļvalstīm gatavojoties ieviest bargākas prasības, lai novērstu nākamo finanšu institūciju bankrota vilni, vēsta aģentūras LETA-BLOOMBERG.

Zviedrijas bankas, kuras tiek uzskatītas par pārāk lielām, lai ļautu tām bankrotēt, un kuras jau sagaida bargāki kapitāla noteikumi nekā to konkurentes citās valstīs, varētu nākties veidot vēl lielākas rezerves, pirmdien paziņoja Zviedrijas finanšu tirgu ministrs Pēters Nūrmans.

Tikmēr Dānijas biznesa ministrs Henriks Sāss Larsens norāda, ka viņš nevar sagaidīt, kad Dienvideiropas valstis sāks regulēt tās sistēmiski svarīgās finanšu institūcijas. Viņš atbalsta nacionālo kapitāla noteikumu ātru ieviešanu, lai mazinātu banku riskus.

Eiropai cenšoties stimulēt ekonomikas izaugsmi, neradot jaunu kreditēšanas burbuli, satraukums saistībā ar privāto parādsaistību pieaugumu licis regulatoriem no Zviedrijas līdz pat Nīderlandei ierobežot aizdevumu izsniegšanu. Šie pasākumi paredz vairāk nekā tikai jaunus kapitāla noteikumus, ko šā gada sākumā apstiprināja Eiropas Savienība (ES) un kas spēkā stāsies 1.janvārī.

Papildus Zviedrijas un Dānijas iecerētajiem pasākumiem Nīderlande pagājušajā nedēļā ierosināja, ka tās banku kapitāla īpatsvaram pret kopējo aktīvu apjomu jāveido vismaz 4%. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ieteikusi 3% slieksni.

Tajā pat laikā Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms, kurš ir arī Eirogrupas prezidents, ierosinājis, ka valdībām jāļauj vienpusēji noteikt bargākus kapitāla noteikumus, ja nav iespējams panākt vienošanos par kopēju nostādni.

Larsens uzskata, ka valstis nedrīkst riskēt ar to, lai tās un to finanšu sistēmas kļūtu par integritātes ķīlniecēm laikā, kad atsevišķi reģioni joprojām cīnās ar parādsaistību krīzi. Dānijas valdības atbalstītās komitejas ieteikumi kapitāla pietiekamības prasību noteikt pat 5% apmērā ir pamatoti, uzsver ministrs.

Arī Nūrmans norāda, ka stingrāki noteikumi ir nepieciešami, lai panāktu finanšu stabilitāti. Gan Dānijas, gan Zviedrijas finanšu nozaru aktīvu apjoms ir četrreiz lielāks par to ekonomiku.