Elektrība kļūs dārgāka gan regulētā, gan brīvajā tirgū
Elektroenerģijas tirgus atvēršana, iesaistot visus elektroenerģijas lietotājus, ieskaitot visas mājsaimniecības, notiks ne pārāk tālā nākotnē. Kā tirgus atvēršana atsauksies uz elektrības cenām? Garantēti pareizu atbildi sniegt nav iespējams, taču droši var teikt, ka ir vismaz divi iespējamie scenāriji – par elektrību maksāsim vai nu vairāk, vai nu mazāk nekā līdz šim. Tomēr ticami, ka gan tirgus atvēršanas gadījumā, gan paliekot pie regulētām cenām, elektrība kļūs mazliet dārgāka.
Noderēs neliela ”Elektroenerģijas lietotāja skaidrojošā vārdnīca”:
– elektroenerģijas tirgus dalībnieki – elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu;
– saistītais lietotājs – galalietotājs, kuram ir tiesības saņemt universālo pakalpojumu un kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku;
– universālais pakalpojums – garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu.
Stabila, bet ne mazāka
Līdz ar tirgus atvēršanu visām mājsaimniecībām daudzi uzdos jautājumu – kļūt par saistīto lietotāju vai mesties tirgus cenu apkampienos elektroenerģijas tirgus dalībnieka statusā? Katram risinājumam ir savi plusi un mīnusi. Saistītajam lietotājam ir tiesības saņemt universālo pakalpojumu, un šādā gadījumā elektrības cena būs stabila un salīdzinoši prognozējama. Tas gan nenozīmē, ka par kilovatstundu elektrības būs jāmaksā garantēti zemāka cena nekā tiem, kuri elektrību pirks tirgū.
Elektroenerģijas tirgus cena atkarībā no situācijas elektroenerģijas tirgū var būt gan zemāka, gan augstāka par salīdzinoši stabilāko cenu, kādu par elektrību maksās saistītie lietotāji. Līdz ar to var teikt, ka iespējas un riski ir abos gadījumos. Baltijas valstīs, kas kļuvušas par ”Nord Pool Spot” (NPS) elektroenerģijas tirgus dalībniecēm, elektrības tirgus cenu diktē, mazliet vienkāršojot, divi būtiski faktori – pieejamās un aktīvās elektrības ražošanas jaudas un starpsavienojumi. Un ūdens resursu krājumi Skandināvijas lielajās hidroelektrostacijās.
Baltijas valstīs elektrības cena tirgū būs augstāka, ja kādu iemeslu dēļ nebūs pieejamas elektroenerģijas ražošanas jaudas, elektroenerģija būs jāimportē, bet starpsavienojumu jaudas būs ierobežotas.
Elektrības cena visā NPS reģionā būs augstāka, ja Skandināvijas hidroelektrostacijās, piemēram, sausa laika dēļ uzkrātā ūdens apjoms un izstrāde būs ierobežota.
Bailes no nestabilitātes
Maz ticams, ka pēc tirgus atvēršanas liels skaits iedzīvotāju metīsies izdevīgākā elektrības tirgotāja meklējumos. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, iedzīvotāji pārsvarā neorientējas elektrības tirgus finesēs un, visticamāk, izvēlēsies vienkāršāko un saprotamāko risinājumu, un tas būs – palikšana pie esošā elektroenerģijas tirgotāja. Otrkārt, lai arī ir vilinājums gūt labumu no brīvā tirgus, piesardzība vai elementāras bailes zaudēt vairāk nekā iegūt daudzus atturēs izvēlēties tādu elektrības piegādes pakalpojuma saņemšanas modeli, kas paredz cenu risku. Šī iemesla dēļ elektroenerģijas tirgotājiem vajadzēs izdomāt pievilcīgus un inovatīvus veidus, kā piesaistīt jaunus klientus.
Ja uz tirgus atvēršanu skatāmies no enerģijas ražotāju interešu viedokļa, tad elektrības cenai būtu jāaug. Regulētas cenas mēdz būt patīkamas patērētājam, ja regulators tās pietur zemas un ne vienmēr atbalsta enerģijas ražotāja, pārvades un sadales pakalpojumu sniedzēja iesniegtos tarifu celšanas pieprasījumus.
Taču regulētas mākslīgi zemas cenas nav ilgtspējīgs saimniekošanas modelis.
Ražotājs, pārvades un sadales pakalpojumu sniedzēji negūst tādus ienākumus, kas ļauj segt ražošanas un infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas un attīstīšanas izdevumus. Patērētājs pierod pie nepamatoti zemas cenas, un, kad regulēto cenu vairs nav iespējams turēt zemu, sastopas ar būtisku cenu kāpumu, kas vienmēr ir nepatīkami.
Izdevīgi valstij
Augstākas elektrības cenas būtu izdevīgas arī Latvijas valstij, kurai pieder liels elektroenerģijas ražotājs ar nopietnām kredītsaistībām. Augstākas elektrības cenas nozīmētu lielākus ieņēmumus AS ”Latvenergo” un, ja turpinās līdzšinējais ”Latvenergo” peļņas sadales modelis, tad arī valsts ir ieguvēja, jo dividendes tiek ieskaitītas valsts budžetā.
Vēloties tikt pie izgludinātām drēbēm, ieslēdzam gludekli. Skaitītājs sāk griezties jūtami ātrāk. Jāizvēlas, vai nelietot gludekli un doties dienas gaitās saburzītā apģērbā, vai mēneša beigās ar elektrības rēķina starpniecību apmaksāt drēbju gludināšanu. Parasti izvēle neprasa ilgu laiku – ātri vien tiek pieņemts lēmums sabiedrībā doties sakoptā izskatā un apmaksāt elektrības rēķinu. Gludeklis ir ikdienā ne tik vien ļoti noderīgs, bet arī karsts. Ja gludeklis nav karsts, drēbes izgludināt nevar.
Ar elektrības tirgu ir līdzīgi kā ar gludekli – no tā nevajag baidīties, taču jāzina riski.
Latvijas iedzīvotāji arī turpmāk, visticamāk, izvēlēsies drēbes drīzāk gludināt nekā negludināt. Elektrība tiks lietota tāpat kā līdz šim. Lasiet Elektroenerģijas tirgus likumu un neaizmirstiet izslēgt gludekli!
Reinis Āboltiņš ir ”Providus” enerģētikas eksperts.
Komentāri (50)
Ojārs 23.08.2013. 08.39
Reinis Āboltiņš ir ”Providus” enerģētikas eksperts.
————————–
no murgainās liberalizācijas un “tirgus atvēršanas” apoloģētiem…
Vai viņš nebija tas eksperts, kas LTV “Viss notiek” piebalsoja Raudsepa pseidojautājumiem?
4
dzintarz > Ojārs 23.08.2013. 14.40
andrejs Latvijā nav nevienu citu enerģētikas ekspertu izņemot Delnu un Providus.
========
Manuprāt Latvijā joprojām ir pietiekoši daudz ekspertu.
Problēmu taisa “pusizglītoto čivinātājnelliju pārprodukcija”.
0
Ojārs > Ojārs 23.08.2013. 12.48
Latvijā nav nevienu citu enerģētikas ekspertu izņemot Delnu un Providus.:)))
Aktīvā Latvenergo plēšanās par brīvo tirgu pie augsta tarifa iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem jau ir radījusi situāciju, ka pie augoša apgrozījuma strauji krītusies uzņēmuma peļņa. Un kam tas ir izdevīgi, tikai ne mums – Latvijas iedzīvotājiem.
0
dzintarz > Ojārs 23.08.2013. 12.43
andrejs …citiem vārdiem – pļurksteklis, kuru izmanto … plašsaziņas līdzekļi, savu dogmu apstiprināšanai.
========
Sava profita stabilizēšanai.
0
dzintarz > Ojārs 23.08.2013. 09.03
Reinis Āboltiņš (reinis_aboltins) on Twitter
https://twitter.com/reinis_aboltins
The latest from Reinis Āboltiņš (@reinis_aboltins). Tweeting in Latvian and English on energy, environment, climate, politics, media. Including, but not limited to.
==========
Īsi sakot – čivinātājs.
0
oskaar 23.08.2013. 23.27
>Vinnijs
Lai spriestu par el.en. cenu “mākslīgumu”, brīvo tirgu, atjaunojamo energoresursu izmantotājiem paredzētajām dotācijām u.tml. ir jāzin visādas nianses- kas ir brīvais tirgus, kas tajā tirgojas, no kādiem apstākļiem ir atkarīgas šīs brīvās cenas, cik izmaksā elektroenerģijas pārvietošana no ražotāja patērētājam, kādā stāvoklī ir elektropārvades tīkls un cik naudas tajā jāiegrūž, lai to savestu normālā, šodienas patērētāju prasībām atbilstošā stāvoklī un tad, kad tas ir savests normālā stāvoklī- cik naudas jātērē, lai to normāli uzturētu.
Interesējoties par šo tēmu, esmu sapratis tikai to- cik ļoti daudz ir jāzina, lai par to kaut cik nopietni varētu spriest. Jūsu komentāra saturs liecina par to, ka Jūs par šo tēmu nopietni interesējies neesat.
Jo vairāk būs šādu rakstu, kur tēmu zinoši cilvēki kaut ko pastāstīs, jo labāks priekšstats veidosies par tēmu. Un arī tad, ja dažādu speciālistu viedokļi izskatās diametrāli pretēji, tomēr no tiem var izlobīt kaut ko, uz kā pamata veidot savu viedokli. Ja neesat nozares speciālists, tad pašam izveidot objektīvu viedokli par šo tēmu nav iespējams.
Manuprāt- šis ir ļoti labs raksts, kur aptuveni tiek paskaidrots- kas ir brīvais tirgus, kā tas darbojas, un ko no tā gaidīt el.en. gala patērētājam.
13
oskaar > oskaar 24.08.2013. 00.27
>Vinnijs
Es Jūs nebūt nenosodu. Vienkārši pievērsu uzmanību visdažādākajām niansēm, kuras būtu jāņem vērā, mēģinot saprast to- kādēļ el.en. cenas būs tādas, kādas nu tās nākotnē varētu būt.
Jāsaka, ka tādām pamatojuma frāzēm kā “mums šobrīd ir vislētākā elektrība” nemēdzu pievērst uzmanību. Mēģinot saprast to- kādēļ cenas aug, klausīties šādās populistiskās frāzēs nav ne mazākās jēgas.
Ekspertiem, kas izklāsta cenu kāpuma iemeslus, savukārt droši vien ir ļoti sarežģīti to izdarīt cilvēkiem saprotamā valodā. Pamēģiniet izskaidrot normālam patērētājam, ka cena aug tādēļ, ka NordpoolSpot biržā šobrīd nav skaidra situācija, ir problēmas ar augstsprieguma līniju starpsavienojumiem, … u.t.t.. Es neesmu eksperts, tikai šo to nojaušu; bet eksperts noteikti varētu izklāstīt virkni faktoru, no kuriem normāls cilvēks nesaprastu absolūti neko. Varētu tikai pēc tam lēnām apjaust eksperta teikto un mēģināt pārbaudīt- vai viņa teiktais kaut cik atbilst patiesībai, jeb eksperts ir izrādījies tikai publikas smadzeņu pūderētājs.
Bet jebkurā gadījumā jebkura eksperta teikto vajag mēģināt pēc iespējas rūpīgi pārbaudīt.
0
Ieva Aile > oskaar 15.09.2013. 14.00
Nu tad jānosaka tāda minimālā darba alga,ar kuru cilvēks 21.gadsimtā var iztikt,vai jābeidz muļķoties ar dabiskā monopola elektroapgādes sistēmas slēptu privatizāciju,tā no turienes pumpējot ārā naudu.Šeit ir grieķu filma par šīm tēmām:
http://www.dailymotion.com/video/xqhns7_catastroika-english-subtitles_shortfilms
http://antiglobalisti.lv/ekonomika/grieki-par-situaciju-griekija-u-c/
0
Ieva Aile > oskaar 29.08.2013. 00.47
Es atbildi sāktu ar to,ka normāli funkcionējošā sabiedrībā nevarētu būt tāda situācija,ka civēki,kas dara sabiedrībai vajadzīgu,nozīmīgu darbu,paliktu bez iespējas iegādāties elementāras nepieciešamās lietas.Ja tā tomēr notiek,kaut kas nav kārtībā ar šīs sabiedrības saražoto labumu sadali.Nemākam dalīties.Tie,kuriem ir nauda un zināšanas,negrib vai nemāk un nespēj radīt normālas darbavietas ar normālām algām.Tātad progresīvais nodoklis un subsidēšana no tā.
0
oskaar > oskaar 28.08.2013. 00.06
>Ēriks
Pirmīt Jūs runājāt par gluži kaut ko citu-
Risinājums ir tāds,ka uz vitāli nepieciešamiem produktiem brīvais tirgus nedrīkstētu būt,cenām būtu jābūt regulētām atbilstoši sabiedrības interesēm.
Mans jautājums bija- No kurienes, Jūsuprāt- vajadzētu ņemt līdzekļus el.en. gala patērētāju (t.i.- Jūs, Jūsu kaimiņa, manis un vēl kādu citu) subsidēšanai?
Jūsu atbilde laikam ir šī: Acīmredzot finansējums jāprasa no šo plānotāju, kuri tagad droši vien bauda labklājību savās kotedžās ar baseinu un personīgo golfa laukumu, kabatām.
Bet diezi vai, pat izpārdodot jebkuru vainīgu vai nevainīgu plānotāju īpašumus un konfiscējot visu viņiem piederošo mantu, varētu iegūt līdzekļus ilgtermiņa el.en. gala patērētāju subsidēšanai.
Tā ka jautājums paliek tas pats- no kurienes ņemt finansējumu “taisnīgajām” el.en. cenām?
0
Ieva Aile > oskaar 26.08.2013. 23.49
Elektroenerģijas ražošana,protams,kaut ko maksā,bet man nav skaidrs,kāpēc izmaksas visu laiku palielinās,vai Daugavā ūdens palicis dārgāks?Patēriņam arī tā kā vajadzētu būt mazākam,salīdzinot ar padomjlaiku neefektīvo,enerģiju rijošo rūpniecību.Elektroražošanas un pārvades modernizācija?Tad jājautā,kurš to izplānoja.Tāpat kā katlumāju un kanalizācija tīklu modernizēšanu un paplašināšanu,pēc kuras pakalpojumu cenas tā aug,ka daļa iedzīvotāju šos pakalpojumus vairs nevar atļauties?Acīmredzot finansējums jāprasa no šo plānotāju,kuri tagad droši vien bauda labklājību savās kotedžās ar baseinu un personīgo golfa laukumu, kabatām.
Tas man atgādina stāstu par Āfriku,kur vietējo melno ģimene ar rokām smēla ūdeni no dziļas akas,lai aplietu savu dārzu un padzirdītu kazas,tā nodrošinādams sev un ģimemei iztiku.Atnāca baltais civilizētais cilvēks,uztaisīja dziļurbumu,no kura nēģera akā ūdens pazuda, un par smuku samaksu piegādāja ūdeni ģimenei pa caurulēm.Drīz nēģeris varēja samaksāt tikai par ūdeni savai ģimenei,bet kazām un dārzam vairs nē.Bez tā iztikšanai vairs nesanāca un ģimenei nācās pārcelties uz pilsētas graustu rajonu ubagot.
0
oskaar > oskaar 26.08.2013. 23.10
>Ēriks
Ja Jūs uzskatāt, ka risinājums ir noteikt cenu griestus- tad laikam neesat pieredzējis saulaino sociālisma periodu, kad cenas bija fiksētas, bet produktus varēja iegādāties tikai tirgū par tirgus cenām.
Tātad Jūs uzskatāt, ka kādam būtu jāapmaksā daļa Jūsu elektrības rēķina?
Jūs laikam īsti nesaprotat- ka el.en. ražošana un nogādāšana “pa vadiem” līdz patērētājam kaut ko maksā. Un izdalīt lietotājiem viņu patērēto el.en. par cenu, kas nesedz šīs izmaksas, ir iespējama tikai tad, ja tiek atrasts kaut kāds cits, no kaut kādiem citiem avotiem ņemts finansēšanas avots.
No kurienes, Jūsuprāt- vajadzētu ņemt līdzekļus el.en. gala patērētāju (t.i.- Jūs, Jūsu kaimiņa, manis un vēl kādu citu) subsidēšanai?
0
Ieva Aile > oskaar 25.08.2013. 09.08
Risinājums ir tāds,ka uz vitāli nepieciešamiem produktiem brīvais tirgus nedrīkstētu būt,cenām būtu jābūt regulētām atbilstoši sabiedrības interesēm.Kā mēs zinām,cilvēks bez gaisa,ūdens,pārtikas var nodzīvot tikai attiecīgās dienas;ja mēs šajās jomās ieviešam tīru brīvo tirgu,vājākie sabiedrības locekļi mirs.Mūsu dienās arī elektrību var pieskaitīt vitāli nepieciešamai precei,bez kuras pilnvērtīga funkcionēšana sabiedrībā ir neiespējama.
0
oskaar > oskaar 25.08.2013. 01.11
>Ēriks
Jūsu sašutums ir saprotams. Man tikai nav skaidrs- kādu Jūs redzat iespējamo risinājumu?
0
ilmisimo > oskaar 24.08.2013. 11.17
.. jebkura eksperta teikto vajag mēģināt pēc iespējas rūpīgi pārbaudīt.
__________________ eksperti runā to ko “‘vajag”.
Skat.: A. Pjatigorskis. Kas ir politikas filozofija.R.Tapals.2009.
0
oskaar > oskaar 31.08.2013. 02.11
Ēriks>
Nauda un zināšanas ir Lembrgam, Šķēlem un Šleseram, vai ne? Un viņi nevēlas dalīties ne ar vienu Latvijas iedzīvotāju (nu- tas tā ļoti vienkāršoti- gan jau viņi dalās ar tiem, kuri viņiem nodrošina šo iespēju).
Manuprāt- “progresīvais nodoklis” ir tikai mazāk nodrošināto ļaužu smadzeņu skalošana. Nekādi būtiski ieņēmumi budžetā no tāda “progresīvā nodokļa” neradīsies. Un līdz ar to- no tā nebūs iespējama nekāda jelkā subsidēšana.
Vēl arvien paliek tas pats pastulbais jautājums- no kurienes ņemt finansējumu? Manuprāt- ar to jau ilgstoši nodarbojas MP V.Dombrovskis. Bet vēl arvien normālu risinājumu nav atradis.
0
Ieva Aile > oskaar 24.08.2013. 11.50
Tātad atstāsim tikai dempinga algas strādājošajiem,pārējās izmaksas un cenas paaugstināsim atbilstoši tirgum.Jauka bilde.
0
sausins > oskaar 24.08.2013. 11.19
tikai fakti:
Elektroenerģiju visi komersanti jau sen pērk brīvajā tirgū.
Par regulētu cenu elektroenerģiju pērk tikai mājsaimniecības.
Gala cena par elektroenerģiju, tās piegādi un OIK šobrīd patērētājiem kas to tērē līdz 1200 KW gadā un ir noteikta 8.18 sant/kwh tiek subsidēta un tāpēc to var saukt par zemu jeb dempinga cenu , jo neviens cits pārdevējs izņemot Latvenergo tādu cenu ilgtermiņā nepiedāvā! ! !
Cena pēc tirgus atvēršanas mājsaimniecībām celsies ne tāpēc, ka tā ir jāpērk dārgāk tirgū, bet gan tāpēc ka tā iepriekš tikusi subsidēta un vairāk bijis jāmaksā par citu gala tarifā ietilpstošo komponenti – OIK !
Mājsaimniecības jau šobrīd nav ierobežotas un DRĪKST pašas brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju un izmantot tirgus piedāvātās iespējas.
Nosacītais piemērs – ja mājsaimniecība šobrīd par elektroenerģiju, tās piegādi OIK un nodokliem kopā maksā nosacītās 100 vienības, tad pašas elektroenerģijas cena būs aptuveni robežās no 30 līdz 40 vienībām un sajās robežās tad arī būs iespējamie zaudējumi vai ieguvumi no “TIRGUS”!
Vai tas ir daudz vai maz lai spriež katrs personīgi !
0
liepinsoskars > oskaar 24.08.2013. 00.05
Es absolūti nepretendēju uz enerģētikas eksperta viedokli, kā arī nekritizēju rakstu. Ja pamanījāt, tad mans komentārs ir vairāk atbilde iepriekšējā komentārā izteiktajiem konstatējumiem. Ja jūs paskatītos no vienkārša patērētāja viedokļa, tad varbūt, ka jums arī būtu svarīgi, lai eksperti tomēr objektīvi pamatotu cenu kāpumu, nevis aprobežotos ar apgalvojumu frāzēm, piemēram: mums šobrīd ir vislētākā elektrība…
0
Mārtiņš 23.08.2013. 15.21
Latvija nav bagāta ar energoresursiem. Elektrība mūsu valstī vienmēr būs dārgāka kā Igaunijā, Polijā vai Skandināvijā. Mākslīgi zemas cenas nav ilgtspējīgs saimniekošanas modelis.
3
0
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Ieva Aile > Mārtiņš 24.08.2013. 12.16
Un kas ir ilgtspējīgs?Tas beigsies ar to,ka liela daļa iedzīvotāju vairs nevarēs samaksāt par vitāli nepieciešamām lietām ar algu,kas joprojām daudziem palikusi krīzes apgrieztajā līmenī.Bet uzņēmēji nevarēs samaksāt lielākas algas,jo elektrība būs dārgāka.Toties veikalnieki cels cenas,jo ražošanas un telpu īres izmaksas pieaugs.Kas no tā var sanākt?
0
marchaeva > Mārtiņš 24.08.2013. 21.48
Šī gan ir tāda aplama runa, jo:
1) galvenais elektroenerģijas sadardzinājums OIK nāk no Tec-2 2. kārtas Krievijas dabas gāzes stacijas, ko spāņi ar General Electric tehnoloģi uzbūvēja Salaspilī, un kas pārsvarā saņem naudu par uzstādīto jaudu, proti, par to ka tā ir. Proti, to visu realizēja pēc Latvenergo pāris simti miljonu lielas iniciatīvas pirms gadiem trim, kas tagad pazīstama ar it kā lielākajiem reģistrētajiem kukuļiem Latvijas vēsturē. Par to jau arī jāmaksā visiem. Kāda EM uzraudzība Latvenergo vadībai, tādi rezultāti;
2) Latvijas neatkarība ir tieši atkarīga no mūsu enerģētiskās neatkarības. Mums ir tikai divi labi un lēti ceļi: biomasas koģenerācija, energoefektivitāte, bet tur kur vasarā patērē daudz sita ūdens, saules kolektori. Te arî bûtu koncentrējams OIK atbalsts, bet diemžēl daudz viņa tur nav.
3) elektrība ir dārgāka, jo mums ir mazas pārvades jaudas ar Igauniju un Zviedriju. Kad jauda būs gana liela, tad būsim integrēti Nordpoolā, un mums būs Nordpool cenas, ja Regulators spēs pietiekami pieskatīt jaunās LE galvas, jeb precīzāk to izmaksas. Runa ir par pārvadi un sadali.
Mazie HES saprotams ir bezjēdzīgi, bet galvenokārt no upju ekosistēmu sagandēšanas viedokļa. Uz elektrības cenu īpaši liela ietekme nav. Jo to īpatsvars ir mazs.
0
liepinsoskars > Mārtiņš 23.08.2013. 18.00
Laikam jau tomēr nevajadzēja politiski būvēt nezin cik mazos HES, lai tikai saņemtu dotāciju un pēc tam pārdotu elektrību par trīskāršu cenu! Ar šādu pieeju, protams, elektrība vienmēr būs dārgāka nekā citur.
Tāpat jautājums par mākslīgi zemām cenām – kas gan tās būtu? Iespējams, ja rēķina proporcionāli atalgojumam Somijā un Zviedrijā, tad varbūt šķiet lēti, bet ja rēķina cenu pieaugumus proporcionāli vietējām algām, tad tas nemaz nav lēti! Piedevām, cenas jau pieaug ne tikai elektrībai, bet visam citam arī!
0