Lietus pārpludina galvaspilsētas ielas un apgrūtina satiksmi

Rīgas pils pagaidu jumti izbūvēti, lietus telpām nekaitējot

Šorīt uznākušais stiprais lietus Rīgā applūdinājis ielas un pamatīgi apgrūtinājis satiksmi, vēsta mediji. Lielo peļķu dēļ satiksme apgrūtināta vairākās Pārdaugavas ielās, kā arī pilsētas centrā, ziņo aģentūra LETA. Latvijas Radio 1 ziņo, ka pēc sinoptiķu datiem šodien Rīgā nolijuši līdz pat 30 mm nokrišņu, kas atbilst dekādes normai.

Saņemta informācija par ielām, kas stipra lietus laikā applūst regulāri – ūdens uzkrājies Vienības gatvē, Krasta ielā zem Salu tilta, Ulmaņa gatvē, Čiekurkalna 1.līnijā, Varoņu ielā, applūdis arī Gaigalas un Flotes ielas posms, uz kuru jau nosūtītas specializētās tehnikas vienības, stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere. Aculiecinieki ziņo, ka dziļas un lielas peļķes izveidojušās Ganību dambī, ievērojami apgrūtinot transporta kustību.

Jau vēstīts, ka Rīgas lietus kanalizācijas sistēma ir novecojusi un ar 3 miljoniem gadā pietiekot vien nelielai ikdienas apkopei, iepriekš pauda Satiksmes departamenta vadītājs Krišjānis Peters. Lai arī problēma ir zināma vairāk nekā desmit gadus, līdz šim nopietni plāni atjaunot galvaspilsētas, kurā nokrišņi ir ierasta parādība, lietus kanalizācijas sistēmu tā arī nav parādījušies. Amatpersonas vien lēš, ka tam vajadzētu tērēt līdz 100 miljoniem latu.

Satiksmes departaments aicina autovadītājus rēķināties ar papildus laiku, kas jāpavada ceļā applūdušu ielu dēļ. Rīdzinieki aicināti ievērot piesardzību, kamēr ūdens tiek atsūknēts, un, braucot cauri peļķēm, izvēlēties drošu ātrumu. Satiksmes departaments aicina iedzīvotājus ziņot par applūdušām ielām gan Rīgas domes Satiksmes vadības centram, gan interneta vietnē “Twitter”, lai operatīvi varētu uz šo informāciju reaģēt un uz notikuma vietām nosūtīt ūdens atsūknēšanas tehniku.

Stiprās lietavas nespēs nodarīt kaitējumu ugunsgrēkā cietušajai Rīgas pilij, jo tai izbūvēti visi pagaidu jumti, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” apliecināja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane, citē aģentūra LETA.

Vienošanās ar būvniekiem paredz, ka pagaidu jumtam jābūt drošam vismaz deviņus mēnešus, kuru laikā tiks uzbūvēts pastāvīgs jumts. Pagaidu jumts virs Baltās zāles, kas ugunsgrēkā cieta visvairāk, tika izbūvēts jau jūlija sākumā. Vēlāk pagaidu jumtu tika uzlikts virs Svētku zāles un virs pils Konventa daļas.

Strautmane prognozēja, ka pastāvīga jumta būve sāksies ne ātrāk kā novembrī. Patlaban tiek projektētas jumta konstrukcijas, pēc tam vēl jāvienojas ar būvniekiem par izmaksām. Lai paātrinātu būvdarbus, ar projektētājiem tiek apspriesta iespēja būvniecības laikā pili “sadalīt pa zālēm”, proti, klāt jumtu nevis uzreiz visā platībā, bet pakāpeniski pa posmiem.

Jau ziņots, ka 31.jūlijā tika noslēgta papildu vienošanās pie esošā VNĪ un būvniecības pilnsabiedrības “SBRE” līguma par 220 900 latiem par visiem ugunsgrēka seku likvidēšanas darbiem un pagaidu jumta izbūvi. Ugunsgrēkā, kas plosījās 21.jūnija naktī, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.