Atskurbtuvju problēmas mēģina vienkāršot

Strīdos starp dažādiem dienestiem pazūd jautājuma būtība

Atskurbtuvju problēma, neskatoties uz ilglaicīgo diskusiju starp dažādām valsts un pašvaldību struktūrām, pašlaik ir nonākusi strupceļā. Tas ir tāpēc, ka risinājumu meklēšana beigusies ar problēmas vienkāršošanu, proti – kura būs atbildīgā ministrija par atskurbtuvju izveidošanu? Ēnā ir atstāta jautājuma būtība: kā veidosim valsts atbalsta mehānismu un organizēsim dažādu struktūru sadarbību problēmsituācijā?

Vispirms ir jāsaprot, ka piedzēries cilvēks uz ielas nekad nav vispārināmi attiecināms uz kādu vienu konkrētu atbildīgo valsts pakalpojumu sniedzēju. Vienā situācijā tas ir cilvēks, kuram pārmērīga alkohola lietošana ir izraisījusi veselības problēmas. Līdz ar to šajā gadījumā nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana. Citā gadījumā tas ir agresīvs, piedzēries cilvēks, kurš apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, tāpēc nepieciešama tieša policijas iesaistīšanās. Vēl citā gadījumā tas ir bezpajumtnieks vai cilvēks, kas par daudz lietojis alkoholu, palicis bez naudas un tuvinieku atbalsta attālā pilsētā un netiek mājās. Visbiežāk atskurbtuves ir nepieciešamas tieši pēdējā gadījumā.

Situācija, kurā pašlaik vispār nav risinājumu, ir gadījumi, kad vairāki alkohola reibumā esoši cilvēki kādā mājoklī nakts vidū uzvedas tik skaļi, ka traucē apkārtējo kaimiņu naktsmieru, vai arī piedzēries un agresīvs mājās pārrodas kāds ģimenes loceklis. Šajos gadījumos policisti var īstenot tikai izglītojošas pārrunas vai norādīt satrauktajiem cilvēkiem – kad tiks pārkāpts likums, tad brauksim palīgā, jo vietas, kur nogādāt potenciāli problēmas radošu dzērāju, īsti nav.

Skaidri risinājumi ir tajos gadījumos, kad cilvēkam ir veselības traucējumi – viņš tiek nogādāts ārstniecības iestādē, kā arī tajos gadījumos, kad cilvēks traucē sabiedrisko kārtību – policija viņu nogādā policijas iecirknī.

Risinājuma nav tad, kad ārsti konstatē, ka veselības stāvoklis ir stabils, mediķu palīdzība nav nepieciešama, bet policisti konstatē, ka cilvēks nav veicis darbības, par kurām viņš būtu jānogādā policijas iecirknī.

Tad sākas nopietnas problēmas – stacionēt pacientu bez indikācijām nozīmē šķērdēt jau tā nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu, nodrošinot gultas vietu atskurbšanai ar visdārgākajām izmaksām. Savukārt aizturēt cilvēku bez iemesla un ievietot policijas iecirknī būtu cilvēktiesību pārkāpums. Tāpēc bieži iereibušie tiek nogādāti mājās ar policijas transportu, tā padarot operatīvo automašīnu par dārgu taksometru un šķērdējot jau tā ierobežotos policijas līdzekļus.

Risinājuma neesamība iezīmē problēmu – ir jārada vietas, kur nogādāt alkohola reibumā esošus pilsoņus, tā aizsargājot gan viņus pašus, gan sabiedrību no visdažādākajām problēmām, kuras var rasties, ja cilvēks bezpalīdzīgā stāvoklī atrodas uz ielas. Galvenais uzdevums ir strukturēt diskusiju tā, lai risinājums tiktu meklēts gan telpām un infrastruktūrai, gan dažādu dienestu sadarbības organizācijai situācijās, kad uz ielas tiek atrasts iereibis cilvēks.

Patiesībā risinājums ir gaužām vienkāršs – valstij ir jāizstrādā rīcības vadlīnijas noteiktām situācijām, skaidri nosakot katra iesaistītā dienesta kompetenci un atbildību, bet pašvaldībām jārisina infrastruktūras jautājumi, nodrošinot telpas atskurbtuvju ierīkošanai. Lielākais jautājums ir par finansējuma piesaisti pakalpojuma nodrošināšanai. Šis būtu tas jautājums, par kuru jāvienojas valdībai – cik līdzekļu tam piešķirs, kad piešķirs un kurš būs atbildīgs par finansējuma izlietojumu. Diskusijā līdz šim vispār pat neparādās iespēja piedzīt izdevumus no paša atskurbtuvē nonākušā grēkāža.

Kopumā lielākā loma ir starpministriju sazobes izveidošanai un, galvenais, vienotai nostājai jautājumā – tā ir mūsu kopēja problēma, un tā mums kopā ir jārisina, nevis tā ir kāda cita problēma, lai tas cits arī risina.

Liene Cipule ir biedrības “Demokrātiskie patrioti” pārstāve, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre.