Ēģiptē izsludināts ārkārtas stāvoklis

Drošības spēku uzbrukumā Mursi atbalstītājiem gājuši bojā teju 600 cilvēki

Ēģiptē trešdien pēc vismaz 578 cilvēku bojāejas drošības spēku uzbrukumā gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem uz mēnesi izsludināts ārkārtas stāvoklis, vēsta aģentūras LETA-AFP. Pagaidu valdības premjerministrs Hazems al Beblavi uzslavējis policiju par tās “pašsavaldību” Kairas asinspirts laikā.

Ēģiptē trešdien vardarbīgās sadursmēs, kas izraisījās pēc tam, kad drošības spēki Kairā iebruka divās gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāju protesta nometnēs, atbilstīgi oficiāliem datiem, tika nogalināti 578 cilvēki, arī 43 policisti. Musulmaņu brālība vēstīja, ka pēc tās datiem nogalināti 2200 cilvēki, vēl 10 000 ievainoti.

Beblavi savukārt sacīja, ka valsts ir uzticīga armijas izstrādātajam plānam, kas paredz vēlēšanu sarīkošanu 2014.gadā. Premjers aizstāvēja spēka pielietošanu, sakot, ka Mursi atbalstītāji visā valstī sējot haosu, “terorizē pilsoņus, uzbrūk valsts un privātajam īpašumam”. “Valstij bija jāiejaucas, lai ēģiptiešiem atjaunotu drošību un mieru”, sacīja premjers.

Ārkārtas stāvoklis sācies 14.augustā no plkst.16 (pēc vietējā un Latvijas laika) un ilgs mēnesi, teikts prezidentūras paziņojumā, kas tika nolasīts valsts televīzijā. Ēģiptes valdība trešdien Kairā un 11 citās provincēs noteica komandanta stundu. Tā ilgs no plkst.19 līdz plkst.6. Komandanta stunda noteikta Kairas, Gīzas, Aleksandrijas, Benī Suveifas, Minjas, Asjūtas, Sauhāgas, Buheirātas, Ziemeļsīnāja, Dienvidsīnāja, Ismaīlijas un Suecas provincē.

No Ēģiptes saņemtas pretrunīgas liecības par to, cik daudz cilvēku nogalināti trešdien Kairā, kad drošības spēki iebruka Mursi atbalstītāju protesta nometnēs. Ziņu aģentūra AFP vēstīja, ka tās korespondents Kairā pagaidu morgos saskaitījis 124 cilvēku līķus. Ēģiptes Veselības ministrija ziņo, ka nogalināti 95 cilvēki. ANO norāda, ka bojāgājušo skaits mērāms simtos. Musulmaņu brālība vēstīja, ka pēc tās datiem nogalināti 2200 cilvēki, bet vēl 10 000 – ievainoti.

Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā turpināja nepārtrauktas protesta akcijas. Viņi noorganizēja divas lielas sēdošās demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas Universitātes.

Ēģiptes jaunā valdība vairākkārt solījusi demonstrācijas pārtraukt, bet līdz šim tas netika darīts. Kairā trešdien notikusī drošības struktūru asiņainā izrēķināšanās ar gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem izsaukusi asu pasaules sabiedrības nosodījumu. Vairāku valstu līderi Mursi atbalstītāju protesta nometņu brutālo likvidēšanu nodēvējuši par slaktiņu.

ANO, ASV, Irāna, Katara, Lielbritānija un Turcija paudušas asu nosodījumu tam, ka armijas atbalstītā Ēģiptes pagaidu valdība, pielietojot spēku, likvidējusi divas protesta nometnes, kas pēc 3.jūlija valsts apvērsuma bija izveidotas Kairā. Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans protesta nometņu likvidēšanu nosauca par slaktiņu un apsūdzēja citas valstis, ka tās ar savu klusēšanu sagatavojušas ceļu asinsizliešanai. Erdogans aicināja ANO un Arābu līgu rīkoties nekavējoties.