Studenti pārmet LLU maldināšanu par programmas akreditāciju

Augstskolas vadība zemu novērtētās programmas slēgšanu apspriedusi jau kādu laiku (pievienota 6.rindkopa)

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesionālās bakalaura studiju programmas ”Sabiedrības pārvalde” studenti ir neizpratnē par tās pēkšņo slēgšanu. Tomēr LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs norāda, ka jau kādu laiku par to ir spriests, jo programma ir finansiāli neizdevīga un ārvalstu eksperti to ir slikti novērtējuši.

Toms Krastenbergs, programmas ”Sabiedrības pārvalde” 2.kursa students, ir.lv pauda neizpratni par programmas slēgšanu, jo šī gada jūnija beigās LLU publiski paziņojusi, ka visas studiju programmas ir akreditētas. Taču tajā pašā dienā studenti saņēmuši vēstuli no studiju programmas direktores Kitijas Kirilas ar vēsti, ka studiju programma ”Sabiedrības pārvalde” nav akreditēta. Viņa atsaukusies uz pērnā gada bēdīgi slaveno starptautisko ekspertu vērtējumu, kad šī studiju programma ierindota trešajā – zemāk novērtētajā grupā, faktiski iesakot to slēgt.

Studenti, pārskatot šī gada 26.jūnijā notikušās akreditācijas sēdes materiālus, atklāja, ka viņu studiju programma vispār nav iekļauta iesniegumā par studiju virzienu akreditāciju. Krastenbergs norāda, ka universitātes pārstāvji nav studentus informējuši par programmas nevirzīšanu akreditācijai. ”Uzskatām, ka pēdējā gada laikā esam nepamatoti maldināti,” norāda Krastenbergs iesniegumā, kas adresēts Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Mugurēvičs uzskata – universitāte tikai daļēji ir vainojama pie tā, ka nav laikus pateikts studentiem par programmas slēgšanu. Viņš min, ka jau 2012.gadā LLU Mācību padomē runāts par to, ka šī programma netiks pieteikta akreditācijai. Viņš uzsver, ka padomē piedalījās gan studentu pašpārvaldes pārstāvji, gan programmas ”Sabiedrības pārvalde” direktore Kirila.

Pati Kirila tomēr norāda – gan viņa, gan LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Voldemārs Bariss ir ”piedzīvojuši šoku” par to, ka profesionālo bakalaura programmu neakreditēs. Viņa kategoriski noliedz, ka pati, dekāns vai citi kolēģi būtu zinājuši par to. Par to, ka akreditācijas nebūs, Kirila uzzinājusi tikai brīdī, kad gatavojusi aizstāvības atbildes akreditācijai un sameklējot IZM mājaslapā LLU sūtītu akreditācijas pieteikumu.

Jāpiebilst, ka Mugurēvičs pretrunīgu informāciju šajā jautājumā nepauž pirmo reizi. Pērn pēc studiju programmu vērtējuma publiskošanas viņš arīdzan apstiprinājis, ka studentiem nav jābažījas, jo visas programmas LLU ir akreditētas, turklāt kā sabiedrības pārvaldes programmas slēgšanas ieteikuma pamatojumu min nelielo studentu skaitu.

Pērn novembrī, kad LLU vadība rakstīja akreditācijas pieteikuma vēstuli, tajā nebija iekļauta sabiedrības pārvaldes programma, par to neinformējot mācīspēkus un studentus. Līdz ar to ne IZM, ne Augstākās izglītības padome nepārskatīja un nepārvērtēja bakalaura programmas rezultātus pēc starptautisko ekspertu atzinuma.

”Lielākā sāpe – vadība gadu zināja, ka neakreditēs programmu, mēs studentiem gadu stāstījām, ka programma būs akreditēta. Otra sāpe – ka ministrija nepārvērtēja programmu,” secina Kirila.

Studenti iesniedza IZM vēstuli, lai noskaidrotu, vai LLU vadībai bija pamats nevirzīt akreditācijai programmu un noklusēt par šādu lēmumu. Studenti iesniegumā lūguši iekļaut studiju programmu ”Sabiedrības pārvalde” akreditācijas procesā. Šādi studenti cer rast iespēju turpināt mācības un pierādīt universitātei, ka programma atbilst ”valsts augstākās izglītības programmas kritēriju standartiem un to ir nepieciešams akreditēt”.

Mugurēvičs skaidro, ka studiju programma netika virzīta akreditācijai tāpēc, ka ierindota viszemāk novērtētajā grupā. Viņš uzsver, ka iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla nostādne bijusi – ”šādas programmas nevar tālāk īstenot, to mēs arī pildām”. Sabiedrības pārvalde nav vienīgā programma, kas ierindota trešajā grupā, kopā tādas ir trīs. Pārējās divas programmas – zemes ierīcība un finanšu vadības maģistrantūras programma – īstenos līdz brīdim, kad beigsies iepriekš piešķirtā akreditācija, un studenti tur saņems diplomu par augstāko izglītību. Mugurēvičs min, ka programmai ”Sabiedrības pārvalde” akreditācija beigusies jau 2011.gada nogalē, taču tā pagarināta uz laiku, kamēr starptautiskie eksperti vērtēja studiju programmas.

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa sabiedrības pārvaldes studentiem, atbildot uz iesniegumu, norādīja, ka LLU ir iesniegusi studiju virziena ”Vadība, administrēšana un nekustamā īpašuma pārvaldība” akreditāciju. Taču šajā virzienā nav ietilpusi bakalaura programma ”Sabiedrības pārvalde”.

Liepiņa informē, ka augstskolai ir tiesības patstāvīgi atvērt un slēgt studiju programmas. Šī gada martā LLU informēja ministriju, ka programmu ir paredzēts slēgt. Mugurēvičs norāda, ka programma nav bijusi finansiāli izdevīga. Viņš min, ka pilna laika klātienē pirms diviem gadiem neviens šajā programmā nav iestājies, savukārt pirms gada iestājušies pieci studenti. Krastenbergs noraida šo argumentu, jo sabiedrības pārvaldes programmā nav valsts finansētu budžeta vietu un studenti par mācībām maksā paši.

LLU studentiem piedāvā trīs studiju programmu alternatīvas. ”Jaunajā studiju semestrī mums jāturpina studijas citā programmā bez priekšzināšanām un studiju kursu loģiskas pēctecības, līdz ar to ļoti apšaubām, ka varēsim veiksmīgi integrēties, kā arī iegūsim zināšanām atbilstīgu augstākās izglītības bakalaura grādu,” uzsver Krastenbergs iesniegumā, kas adresēts IZM.

Arī Rolands Gudļevskis, sabiedrības pārvaldes programmas 3. kursa students, min, ka nav citas programmas, kur sagatavo valsts ierēdņus. Šajā sfērā darbinieku ar atbilstīgām zināšanām pietrūkst, pārliecināts students. Viņam nākamais studiju gads būtu pēdējais, bet tagad jaunietis vīlies, ka būs jāmācās citas lietas, pārejot uz citu programmu. Savas zināšanas Gudļevskis jau paguvis pārbaudīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā kā praktikants. Viņš uzskata, ka LLU vadība ir pret studentiem vienaldzīga, vienīgi programmas direktore Kirila atbalsta studentus.

Mugurēvičs apgalvo, ka tās studiju programmas, uz kurām piedāvāts studentiem pāriet, ”ir ārkārtīgi tuvas pēc satura”. Studentiem izstrādās individuālu plānu pārejai, viņiem nebūs jāmācās ilgāk, sola prorektors.

Krastenbergs teic, ka sabiedrības pārvaldes studenti domā turpināt mācības LLU, jo ”nav lielas izvēles”. Citās augstskolās viņiem piedāvā atsākt mācības ar pirmo vai otro kursu, kas nozīmē ”pazaudēt gadus”.

Krastenbergs 16.jūlijā sūtījis iesniegumu LLU, pieprasot izskaidrot radušos situāciju, taču vēl joprojām nav saņēmis atbildi. Lai gan likums ļautu universitātei atbildēt 30 dienās, Krastenbergs norāda, ka atbildei būtu jābūt ātrāk, jo jau 14.augustā lems par programmu un studentu tālāko likteni.