Helmuts Kols vēlējies no Vācijas izraidīt pusi turku

Atklātībā nodoti dokumenti no Lielbritānijas Nacionālā arhīva

Bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols vēlējies četru gadu laikā izraidīt pusi no tolaik valstī mītošajiem turkiem, liecina atklātībai nodotie britu slepenie dokumenti.

1982.gada 28.oktobrī Bonnā tiekoties ar toreizējo Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri, Kols stāstījis, ka Vācijai nākšoties izraidīt lielu skaitu turku imigrantu, jo visus viņus nav iespējams asimilēt, atsaucoties uz žurnāla “Der Spiegel” otrdienas publikāciju, ziņo Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

“Der Spiegel” atsaucas uz minētās sanāksmes protokolu, kuru līdz ar citiem dokumentiem, beidzoties 30.gadu slepenības termiņam, atklātībai nodevis Lielbritānijas Nacionālais arhīvs, ziņo LETA.

“Kanclers Kols teica (..), ka nākamo četru gadu laikā būs nepieciešams samazināt turku skaitu par 50%, taču viņš to nevarot atzīt publiski,” teikts protokolā, kuru sagatavojis Tečeres privātsekretārs Džons Kolzs. “Vācija nespēs asimilēt pašreizējo turku skaitu.” Ceturtais cilvēks, kas toreiz bija klāt, bija kanclera padomnieks Horsts Telčiks.

Kols, kas pārstāvēja kristīgos demokrātus (CDU), nāca pie varas 1982.gadā un vadīja Vācijas valdību līdz 1998.gadam. Viņu kanclera krēslā nomainīja sociāldemokrāts (SPD) Gerhards Šrēders, kura vadītā SPD un “zaļo” koalīcija sāka īstenot liberālāku imigrācijas politiku.

Pateicoties pēckara “ekonomiskajam brīnumam”, kas radīja lielu darbaspēka pieprasījumu, toreizējā Rietumvācija pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uzaicināja lielu skaitu viesstrādnieku. Viņu vidū bija gan itāļi, gan grieķi, gan portugāļi, gan tunisieši, gan dienvidslāvi. Taču vislielākais ieceļotāju skaits nāca no Turcijas.

“Vācijai nav problēmu ar portugāļiem, itāļiem un pat dienvidu aziātiem, jo šīs kopienas labi integrējas,” 1982.gadā sarunā ar Tečeri atzinis Kols. “Taču turki ir no ļoti atšķirīgas kultūras,” norādījis kanclers, īpaši piesaucot piespiedu laulību praktizēšanu. “Vācija ir integrējusi 11 miljonus vāciešu no Austrumeiropas valstīm. Taču viņi ir eiropieši un nerada problēmas,” piebildis Kols.

Viņš arī norādījis, ka daudzi no Vācijā esošajiem turkiem strādā nelegāli. Kols uzsvēris, ka tai pusei turku, kas paliks Vācijā, nāksies mācīties vācu valodu, lai varētu integrēties vietējā sabiedrībā.

Jau savā kampaņā pirms 1982.gada vēlēšanām Kols vērsās pret turku imigrantiem, norādot, ka tie nedz var, nedz vēlas integrēties. Savukārt savā pirmajā runā pēc ievēlēšanas jaunais kanclers norādīja, ka “integrācija iespējama vienīgi tad, ja ar mums dzīvojošo ārvalstnieku skaits vairs nepalielināsies”. Tomēr atklātībā Kols netika teicis ne vārda par nodomu izsūtīt simtiem tūkstošu imigrantu.

“Der Spiegel” gan atzīst, ka gadījumā, ja Kols arī ko tādu būtu teicis, viņam, domājams, tolaik nenāktos uzklausīt tādu sašutuma vētru kā šodien. “Tolaik Federatīvajā Republikā valdīja sabiedriskā vienprātība, ka turki ir viesstrādnieki un ka viņiem jādodas mājās,” sarunā ar žurnālu norādījis vēsturnieks Ulrihs Herberts.

Kola valdība arī centās panākt turku imigrantu brīvprātīgu repatriāciju, piedāvājot izmaksāt tiem skaidrā naudā sociālā nodokļa uzkrājumus. Tādējādi turku viesstrādnieki, pamatot Vāciju, varēja saņemt vairāk nekā 10 000 doičmarku.

Tomēr šo piedāvājumu pieņēma tikai aptuveni 100 000, kurus ātri vien aizstāja jauni imigranti, kas Vācijā ieradās, glābjoties no kariem un nemieriem savās izcelsmes valstīs, stāsta Herberts.

Tomēr ar laiku vācieši un pat pats Kols kļuva pielaidīgāki, norāda “Der Spiegel” 1993.gadā viņš piespieda CDU atbalstīt likuma grozījumus, kas ļāva turkiem naturalizācijas kārtībā iegūt Vācijas pilsonību, bet 2000.gadā Kolam bija jādodas uz dēla kāzām, kurās līgavas loma pienācās turcietei.

Patlaban Vācijā mīt aptuveni trīs miljoni turku izcelsmes cilvēku. Daudzi no viņiem, pateicoties Kola grozījumiem un Šrēdera valdības ieviestajiem procedūras atvieglojumiem, ieguvuši Vācijas pilsonību. Kopumā imigrantu ir septiņi miljoni no 82 miljonus lielā Vācijas iedzīvotāju kopskaita.