Ko darīsim ar “Citadeli”?

Rīkosimies valstiski vai (atkal) būsim vāji

Jautājums, protams, ir retorisks. Amatpersonām ir jāspēj īstenot Latvijai izdevīgāko bankas “Citadele” nākotnes attīstības scenāriju, un jāspēj tas izskaidrot sabiedrībai.

Kas ir Latvijas interesēm vislabākais lēmums šodien?

Nupat notikusī neviennozīmīgā “Liepājas metalurga” glābšanas operācija, kuras rezultātā valsts pārskaitīja itāliešu bankai „Unicredit” vairāk nekā 50 miljonus latu nodokļu maksātāju naudas, lielai daļai iedzīvotāju ir viesusi neuzticību valdības lēmumiem un spējai aizsargāt savas valsts intereses. Pēc jaunākajiem SKDS datiem, tikai 9% iedzīvotāju tic, ka Latvija tiek pārvaldīta tās iedzīvotāju interesēs. Īpaši jutīgi ir lēmumi banku sektorā, jo problēmas šajā jomā vairākkārt nopietni iedragājušas Latvijas ekonomiku un ietekmējušas iedzīvotāju labklājību.

Šobrīd, vairāk nekā jebkad iepriekš, ir nepieciešama kvalitatīva diskusija par bankas nākotnes scenārijiem, izvērtējot ieguvumus un, galvenais, izsverot riskus un iespējamās “sazvērestības”. Vai mēs ļausim nopirkt “Citadeli” “vietējām” skandināvu bankām, ar kurām tradicionāli saprotam galvenos tirgus spēlētājus Latvijas finanšu jomā? Vai pieļausim, ka banku nopērk Krievijas investori ar neskaidru reputāciju? Vai meklēsim un veidosim citus scenārijus? Alternatīvu iespējas ir.

Pirmkārt, ir jāizanalizē valsts iespējas palikt par daļēju vai, iespējams, pilnīgu bankas īpašnieci. Tas teorētiski ir iespējams. Arī, pildot EK līguma nosacījumus un pārdodot banku. Tomēr šādu risinājumu var īstenot ar nosacījumu, ja Eiropas Komisija pieļauj atkāpes no iepriekš noslēgtā līguma ar Latvijas valsti.

Otrkārt, ir iespēja veidot Tautas banku, daļu akciju kotējot biržā, un ar dažādiem mehānismiem veicināt vietējā kapitāla kooperēšanos un piedalīšanos akciju pirkšanā. Šis scenārijs ir ļoti reāls, un tā īstenošanai nopietnu ieguldījumu varētu sniegt valstī augošās krājaizdevu sabiedrības.

Treškārt, izmantojot “Citadeles” banku kā bāzi, ir iespēja veidot Attīstības bankas versiju, kurā galvenais kontrolpaketes turētājs būtu, piemēram, pašvaldību konsorcijs. Šī versija publiskajā telpā netiek apskatīta, taču nepamatoti. Risinājums prasa laiku, politiskus lēmumus un rūpīgu sagatavošanās darbu no galvenā procesa menedžera – valsts, protams, ja konkrētajā situācijā valsts ir procesa menedžeris…

Vai sauklis “nē pārdošanai” nebruģē ceļu zemākās cenas pirkumam?

Patlaban nedrīkstam būt vienkārši populisti un iziet ar saukļiem – „mēs pret bankas pārdošanu” vai „mēs par bankas pārdošanu”, ja vien tie nav pamatoti un sabiedrībai pilnvērtīgi izskaidroti. Protams, ir jautājums – vai, raugoties no ilgtspējīgas Latvijas ekonomiskās attīstības interešu viedokļa, pārdošana ir izdevīgākais risinājums? Vai tad, ja banka, – kā saka ekonomikas ministrs un premjers, – obligāti jāpārdod, ir pieļaujama procesa vilcināšana, kā argumentu izmantojot pagaidām frāzi bez seguma „mēs esam pret pārdošanu”? Šādi var būt īstenota arī, piemēram, bankas reālās pārdošanas cenas samazināšana.

Iespējams, kāda vietējā banka grib to nopirkt maksimāli tuvu pārdošanas termiņa beigām, kad Eiropas Komisija, atsaucoties uz “Parex” glābšanas brīdī slēgto līgumu, pateiks: “Vai jūs paši pārdodat, vai mēs ieceļam savu pārdevēju”, un valstij būs jārīkojas īpašā steigā.

Pie šāda attīstības scenārija var aizmirst par cienīgu samaksu un ieguldītā kapitāla maksimālu atgūšanu. Te jāsaprot, ka ir identificējamas ieinteresētās puses, kas par “sviestmaizi” labprāt nopirktu konkurentu, lai to likvidētu, iegūstot sev peļņas potenciālu, bet valstij – jaunus bezdarbniekus. Sazvērestības teorija? Nē, tikai loģiska iespējamība. Esam daudz dzirdējuši par pieaugošo skandināvu banku monopolu Latvijā, kas ietekmē ne vien banku tirgus segmentu kopumā, bet arī Latvijas ģeopolitiskās ekonomiskās attīstības tendences. Valstsvīriem ir jāskaidro, ka „Citadeles” gadījumā skandināvu lobijs patiesi ir sazvērestības teorija bez seguma, ka viss process tiek īstenots tikai Latvijas interesēs, ka nekļūstam par citu interešu pārstāvjiem Latvijas ekonomikā.

Trīs aspekti – lēmumu ietvars

Ja uzticamies atbildīgo institūciju viedoklim, – ka iepriekšējo valdību uzņemtās saistības pret Eiropas Komisiju, apmaiņā pret finanšu palīdzību krīzes laikā, ierobežo tagadējās valdības rīcības brīvību attiecībā uz banku „Citadele”, tāpēc tā ir jāpārdod, – ir jāizmanto situācija, un jādod iespēja Latvijas tautai gūt maksimālo iespējamo labumu. Tādā veidā gan nodrošinoties pret atsevišķu banku absolūtu dominanci Latvijas tirgū, gan veicinot pamatiedzīvotāju ieinteresētību nacionālās ekonomikas attīstīšanā ar sava kapitāla līdzdalību, gan maksimāli atgūstot ieguldīto.

Šie aspekti ir vērā ņemami un diskutējami augsti profesionālā līmenī, jo tie tiešā veidā ietekmēs Latvijas kā nacionālās ekonomikas dzīvotspēju sīvajā brīvā tirgus konkurencē, kas valda Eiropas Savienībā. Mums jāapzinās, ka atpaliekam no citām Eiropas valstīm nacionālā kapitāla izaugsmes veicināšanā un nacionāli ekonomisko interešu aizsardzībā. Tā vietā mēs tagad esam pirmrindnieki ārēju padomu realizācijā un pārprastā brīvā tirgus mežonīgā kapitālismā, tā tikai padziļinot savas ekonomiskās problēmas un neveicinot attīstību.

Bankas potenciālie pircēji ir nopietni jāizvērtē. Banku pilnībā zaudēt vai pārdot esošajiem tirgus spēlētājiem aktīvu pārņemšanai un nenovēršamai likvidācijai būtu nepiedodami no valsts attīstības viedokļa. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka ir muļķīgi atteikties no “vistas, kas dēj zelta olas”. Piemēram, 2012. gadā “Citadele” bankas koncerns nopelnījis gandrīz 9 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas. Kā uzņēmuma ienākumu nodokli banka ir samaksājusi aptuveni 3,9 miljonus latu, kas ir vairāk nekā 1,4% no 2013.gadā valsts plānotajiem uzņēmumu ienākumu nodokļa gada ieņēmumiem. Vēl papildus pienesums ekonomikai ir 1640 darbinieku nodarbināšana un visu algas nodokļu nomaksu. 2012.gada beigās „Citadele” bija 7. lielākā banka Latvijā pēc aktīvu kopsummas 26 reģistrēto banku konkurencē.

Savā gada pārskatā banka norāda: „”Citadele” veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi. 2012. gadā banka “Citadele” īstenoja aktīvu uzņēmumu kreditēšanu. Kopumā banka parakstīja kredītu līgumus par 148 miljoniem latu, lai atbalstītu virkni uzņēmumu Latvijā. Īpašu atbalstu banka sniedza lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības un enerģijas nozares uzņēmumiem. 2012. gadā ievērojami vairāk nekā iepriekš uzņēmēji interesējušies un arī saņēmuši bankas izsniegtās garantijas un akreditīvus, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību sadarbībā ar citām valstīm.”

Patlaban 75% bankas “Citadele” akciju īpašnieks ir valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra”, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Saprotot, cik sarežģīti valstij ir aizstāvēt savas nacionāli ekonomiskās intereses globalizācijas apstākļos, mēs, “Demokrātiskie patrioti”, uzskatām par nepieciešamu premjerministram un ekonomikas ministram daudz atklātāk, saprotamāk un skaidrāk runāt ar sabiedrību par savu lēmumu, t.sk. “Citadeles” nākotnes perspektīvām, nevirzot jautājumus sasteigtās, slēgtās sēdēs, bez plašas ekspertu līdzdalības. Tāpat viedokļa opozicionāri nedrīkst bez skaidras argumentācijas mētāties ar skaļiem un tautai tīkamiem saukļiem – „nepārdosim Citadeli”, jo tas sevī slēpj bīstamu lamatu potenciālu. Jautājums ir svarīgs Latvijas nākotnei, to nedrīkst virzīt vāji un nepārliecinoši.

Autors ir biedrības Demokrātiskie patrioti valdes priekšsēdētājs