Latvijas nauda ir iekļauta mūsu valsts Kultūras kanonā
“…atdot godu, salutējot pavadīt pēdējā gaitā…” – protams, ka izteikt šādu vēlmi cienījama aizgājēja tuviniekiem ir saprotams, jo kapu kalniņā, esot ardievās kopā ar dažādi tuvinātu ļaužu pulkiem, dārdošās atvadu zalvju skaņas dara ne tikai miklākus klātesošo acu skatus, bet arī cēlprātīgākus palicēju prātus. Taču dīvainu, es teiktu – pat grotesku nokrāsu šāda griba iegūst, attiecināta nevis uz aizgājēju, kuru ikdienā saprotam kā būtni, cilvēku, bet gan uz substanci, kura ieguvusi apzīmējumu – lats.
Dažu dienas avīžu sleju rakstītāji jūlija bulā mēģina mums stādīt latu priekšā kā “apbērējamu nelaiķi”. Sevī nesadzirdu atbalsojamies viņu paustās alkas, pat prasību pēc vērienīgas publiskas atvadu ceremonijas latam. Mulsums un pēkšņā kaisle pret latu, šķiet, degsmīgajiem izvadītājiem likusi ignorēt iespējas, kādas Latvijai būs arī turpmāk – kalt apgrozības un kolekciju eiro monētās savus simbolus un stāstus. Jā, pastāvēt – mainoties!
Pati vēl tagad, vasaras vidū lata un eiro maiņas sakarā dzīvoju tajā stiprajā emocijā, kurā kopā bija tie tūkstoši skatītāju – skolēni, studenti, ģimenes ar bērniem un citiem interesentiem -, kuri šā gada martā un aprīlī Latvijas Bankas sarīkotajā izstādē “Lsx20. Nacionālās valūtas mākslas gadi” (Latvijas Bankas izdevusi arī tāda paša nosaukuma grāmatu ar apjomīgu attēlu un tekstu materiālu, kas pieejama katrā publiskajā bibliotēkā) varēja pateikt savu “paldies valūtai, kas pēc neatkarības atjaunošanas radīja iespēju izveidot plaukstošu un zeļošu mūsu pašu neatkarīgo Latviju”.
Sabiedrība šajā ekspozīcijā un internetā varēja balsot gan par kārtējo Gada, gan – visas divdesmitgades monētu. Jo galvenais šīs multimediālās izstādes uzdevums bija populāri un saistoši iepazīstināt sabiedrību ar atjaunotās Latvijas 20 gados radīto naudaszīmju (apgrozības naudas, piemiņas un jubilejas monētu) grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autoriem – vairākiem desmitiem dažādu paaužu māksliniekiem, kuru domāšanas un rokrakstu dažādība ļāvusi ļoti plašai sabiedrībai vērtēt mūsu nacionālās valūtas dizainu par skaistu, par savējo; savukārt ārzemju kolēģiem, speciālistiem, numismātiem – par izcilu, starptautiski konvertējamu mākslas vērtību.
Filozofijas zinātņu doktore Daina Teters savā apcerējumā “Dievišķā atblāzma naudas zīmē” (izdevumā “Lsx20. Nacionālās valūtas mākslas gadi”) par mūsu viena lata īpaša dizaina monētām raksta, ka “apzīmējumiem izvēlēti visu zīmju tipi, visi skatupunkti… Viens cilvēks neredz no visām šīm pozīcijām, – tā redz cilvēku kopums, tauta, kuras nacionālās jūtas galvenokārt saistītas ar redzes atmiņu un spēju domāt, just un dzīvot “ar acīm”. Tas ir viens no iemesliem, kura dēļ latviešiem izrādījās tik grūti šķirties no “savas” naudas”.
Te gan vietā būt pieminēt, ka vārds “monēta” radies no latīņu darbības vārda “monēre” – kura pamatnozīmes ir atsaukt atmiņā, atcerēties, brīdināt un atgādināt.
Visa iepriekšējā konteksta sakarā, šķiet, mundrinošs varētu būt stāsts no pirmās Latvijas Republikas naudas tapšanas vēstures, kad XX gadsimta divdesmitajos gados notika ilga sabiedrības un valstsvīru diskusija par naudas nominālu nosaukumu pāriem lielākai un mazākai naudas vienībai. Piemēram: “ozols” – “zīle”; “saule” – “austra” un daudziem citiem.
Ja tolaik Ministru kabinets galīgo izvēli nebūtu izdarījis par labu cēlajam, no Latvijas vārda atvasinātajam latam, tad mūsdienu cienīto žurnālistikas korifeju rakstītajā, nominālu pāra “lats” – “santīms” vietu ieņemtu cits. Un teksts skanētu šādi: “”Pūķis” – “rūķis” tiek aizvadīts bez goda – kā kaut kas traucējošs un nevajadzīgs, kā nerealizēta iespēja, kas vairs nevienam nav vajadzīga. Nav valstsvīra, kas godam – salutējot – pavadītu pēdējā gaitā savu valūtu, kas kalpojusi neatkarīgai valstij”.
Cik rotaļīgi, pat mazliet ķircinoši skanētu tad aicinājumi par naudiņas izvadīšanu pēdējā gaitā…
Valodas rekonstrukcijas liecina, ka antropomorfisms (zinātniski definēta kā cilvēka fizisku, emocionālu, garīgu īpašību piedēvēšana lietām) sabiedrības attīstības agrīnās stadijās, kad “debesis sadrūmušas” vai “Pērkontēvs dusmojas” – ir palīdzējis izskaidrot dabas un pasaules uzbūves principus.
Iespējams, mūsdienu ezoteriskās pasaules nekautrā visuresme vai kādu citu apakšpasauļu stratēģu piktums tā satraucis centīgos lata sabiedriska apraudāšanas/apstāvēšanas rituāla sludinātājus, ka tie atklāti sākuši cildināt “aizgājēja” īpašības, kuras pirms pāris pulksteņapgriezieniem paši skandināja kā biedu mūsu eksistencei.
No Latvijas tēla veidošanas viedokļa iekļaušanās eirozonā vērtējama kā iespēja tieši līdzdarboties Eiropas, līdz ar to – arī globālajā kultūrtelpā, ienesot tajā augsta mākslinieciskā profesionālisma kvalitāti.
Jo ik gadus, regulāri, tāpat kā līdz šim to Latvijas Banka veikusi, arī turpmāk gan apgrozības divu eiro monētām, gan t.s. jubilejas monētām mūsu mākslinieki darinās nacionālas nozīmes sižetus.
Otrkārt – Latvijas nauda ir iekļauta mūsu valsts Kultūras kanonā, kura galvenais diskurss vērsts uz kultūras atmiņas jēdzienu. Taču līdzīgi citiem, joprojām vērienīgi darbojošos radošo nozaru pārstāvjiem, arī mūsu monētu dizaina meistari, dzīvāki par dzīviem, jau zīmē un veido nākamās monētas, izmatojot Latvijas nacionālās valūtas divdesmitgadē apgūto meistarību un konkurētspēju.
Vai tiešām kapu kalniņā līdz ar nominālu vajadzētu guldīt “Balto grāmatu”, Ainažu jūrskolu un vēl un vēl daudzus citus mūsu stāstus un vērtības, kuras ņemam līdzi tieši tāpēc, lai tās ar savu spēcīgo valenci kalpotu XXI gadsimta Eiropā?
Autore ir mākslas zinātniece, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas locekle
Komentāri (34)
putekliic 01.08.2013. 10.38
Dziļi simboliski – starpkaru pieclatnieks “Latvijas eiro” dizainā. Gan saikne ar pirmās brīvvalsts laikiem, gan vēl viens atgādinājums visiem – Latvija ir Eiropas ģeopolitiskājā, ekonomiskajā un kultūras telpā! Un tā tam būs būt par spīti visādu kalibru provinciāļiem, politikāņiem, populistiem un kremliniem!
2
Signija Aizpuriete > putekliic 01.08.2013. 12.26
——-
Tieši tā – tāpēc ikvienam likumpaklausīgam LV pilsonītim ir bez iebildēm jāpieņem tā “dabiskā attīstība” (Stendzenieks), kas nenovēršami novedīs pie pilnīgas saplūšanas ar ES kodolu:
“Mācību gada laikā skolēnu skaits sarucis par 5000”
http://www.diena.lv/latvija/zinas/macibu-gada-laika-skolenu-skaits-sarucis-par-5000-14018005
0
Ieva Aile > putekliic 01.08.2013. 18.39
M o t o: pro patria vivere atque mori.
Augsta dziesma, skani, skani,
Zilā zvaigžņu haosā!
Nemirstīgu dari mani
Tautas vīru eposā!
Apkamp visu firmamentu,
Univerzums nu ir tavs,
Tērp ar violetu lentu
Visus mūs, kad Pikols raus!
Tur aiz kapa, tautas brāļi,
Vaļā stāv elizijums;
Citas dzīves fluīdums
Nāks, kad dziedās gulbju cāļi.
Satek atomi, un rodas
Progresīgi meteors,
Dievu dēli lejup dodas,
Līgo saules meitu kors;
Vulkāni ar traku varu
Lāvas straumes lejup gāž,
Izcivilizētu garu
Kultūra no gaismas drāž.
Laika gars ar spārnu ēnu
Tautas prominādes sedz,
Amizējamies tur redz
Dažu zelteni ar zēnu.
Dievu bars uz kalna gala
Reformācijoni svin,
Līga ambroziju dala,
Tautiets viņu lietot zin.
Senatnē, kad veļu laikā
Senčiem dzīres rudenī,
Labi gari naktī staigā,
Burvji – sniega putenī.
Tautas dēla dvēselīti
Sarkanbaltos palagos
Saules meitas ielīgos,
Nāras dara šūpulīti.
Miera hesperus jau staros
Kreatūrai pretī sūt’,
Laimes klēpi, palmu zaros
Asaras nu varēs žūt;
Tomēr šeitan tautas lira
Skanēs liegos akordos,
Morfejam še vīrs pie vīra
Spītē nakti nodzīvos.
Tik kad autora jau smaidīs,
Tautas dēlus noskūpstot,
Konkordijā atrodot,-
Līgo tos tad mājā laidīs.
Sveiki tad nu, svētku biedri,
Tautas garā sveiki jūs!
Še, kur apkārt veci ciedri,
Eleganta dzīve būs.
Žodam netrūks saldas baudas,
Vivat Socialitas!
Jūtat brīvību, cik jaudas,
Lāstus tik priekš verdzības!
Karogs balts mums plivinājas,
Vārds ir tam Humanität,
Pildat kausus, līdz var spēt
Turēties un palikt kājās.
0
dro 01.08.2013. 10.19
Pievienojos autorei – skaistākais LV monētu tēls – “Milda” greznos euro.
2
IlzeZeltina > dro 02.08.2013. 09.08
“Latvijas nauda ir iekļauta mūsu valsts Kultūras kanonā, kura galvenais diskurss vērsts uz kultūras atmiņas jēdzienu.” – Šādu kroplu teikumu latviešu valodā sacerēt var tikai latvju postsovjetes :)
0
ievuliitis > dro 01.08.2013. 12.45
Arī par fantastiski aizraujošu, pacilājošu, atraktīvu un informatīvi bagatu izstādi. Vai to ekspozīciju nevajadzēja atstāt, kā pastāvīgu? Es labprāt skatītu vēlreiz.
0
dro 01.08.2013. 10.39
west. Kas traucēja LV govju un ozolu vietā kalt monētas ar Mildas attēlu? Baidījās, ka pārmetīs buržuāzisko nacionālismu?:)
13
+4
-11
Atbildēt
+4
-10
Atbildēt
+3
-8
Atbildēt
+1
-5
Atbildēt
+4
-8
Atbildēt
+4
-7
Atbildēt
+6
-8
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
+6
-7
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+7
-7
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@andris902 > dro 01.08.2013. 11.47
….kušššss….lno tādu nav redzējis…. :)
0
andris902 > dro 01.08.2013. 13.35
…West….jau sen esmu ieskaitīta ienaidniekos un mani priecē fakts, ka neesmu no viņu šlakas…. :)
0
andris902 > dro 01.08.2013. 14.25
….esi pašpasludināts vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs?….
…līdz šim tikai šlagbauma funkcijas pildīji…
0
Signija Aizpuriete > dro 01.08.2013. 12.02
——zanE ….kušššss….lno tādu nav redzējis….
============================================================================
“INO” toties zina, kurš izcilais Latvijas dzejnieks, domātājs un ideologs uzrakstījis komēdiju “Pusideālists”, kas labi raksturoja un arī pašlaik noder LV sabiedrības “krējuma” raksturošanai:
“Viss miljons latviešu bojā lai iet, /
Kad vietā viens latviešu miljonārs zied!”
0
oktaavs > dro 01.08.2013. 12.55
zanE
Nekad vairs tā nesaki.. “Patriotu” pūlītis tevi ar mīnusiem nomētās un pierakstīs savos, resp. “tautas” ienaidniekos :) Štrunts par patiesību, ka tik savējais…
0
oktaavs > dro 01.08.2013. 13.17
Ino
Mūsu valsts gadījumā zem “patriotiem” un “nacionālistiem” var būt slēpti jebkādi subjekti. Nosaukums neizsaka pilnīgi neko. Tāpat kā “sociāldemokrāti” vai “labējie”. It īpaši, ja ņem vērā nevis R Eiropas, bet mūsu pašu neseno vēsturi.
0
oktaavs > dro 01.08.2013. 11.11
Ino
Priekš kam kalt smukas latviešu meitenes bildi uz sīcenes ? Ar šo nepietiek ?
http://kllproject.lv/wp-content/uploads/2011/02/pieci-simti.jpg
0
brigita_damme_rtk_lv > dro 01.08.2013. 18.22
Interesanti būtu dati, cik procentu Latvijas pilsoņu 21 gada laikā to piecsimtnieka Mildu ir apgrābstījuši paši savām tuklajām roķelēm, ja vidējā alga tādus augstumus nesasniedz…
0
dro > dro 01.08.2013. 13.57
zanE. Pagaidām gan esi ieskaitīta tikai meļos:)
0
Eleonora Maisaka > dro 03.08.2013. 19.35
zanE ….
kušššss….lno tādu nav redzējis…. :)
Varbūt ir, varbūt nav, tikai nevajag nu stumt, ka iebraucēji no Krievijas, jums, autoostas ēnu ekonomikas darbonēm, tādus papīriņus maksā.
Pat “sagaidītājas” lidostā, kam ir savi Merši un labiekārtoti “võņi”, tādas naudas nepelna, bet tur taču ir vecuma cenzs un nopietns “face control”.
0
dro > dro 01.08.2013. 12.07
zanE. Nē, lno kopā ar Zanes domubiedriem ubago pie krievu baznīcas:))
0
dro > dro 01.08.2013. 13.03
west. Tik patstāvīgs un baidies no mīnusiem? Mierini sevi ar to, ka neviens tevi nesauc par patriotu vai vēl trakāk par nacionālistu, jo kas var būt vēl pazemojošāks?:):):)
0
oktaavs > dro 02.08.2013. 19.42
zanE
Nu, re kā tevi “patrioti” ar mīnusiem nomētāja :) Kantainajām galvām grūti saprast, ka ir arī apaļas :)
0