Premjers prognozē korekcijas budžeta prioritāšu noteikšanas metodēs

Valsts iestāžu papildus prasītais finansējums 2014.gadā – 572,8 miljoni latu, 2015.gadā – 754,7 miljoni latu

Izmantojot jaunu pieeju valsts budžeta veidošanā, valdība ir saskārusies ar problēmām, tāpēc būs jāpilnveido metodika, lai koriģētu Jauno politikas iniciatīvu prioritāšu sarakstu, pēc teju deviņu stundu ilgās valdības sēdes otrdien atzina premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Dombrovskis teica, ka ministriju iesniegto pieprasījumu Jaunajām politikas iniciatīvām vērtēšana ir bijusi formāla – ir vērtēta to atbilstība normatīvajiem aktiem. “Tas ir tas faktors, kas noteica, ka šajā koncepcijā definētās prioritātes ir nonākušas saraksta augšgalā, atšķirībā no citu nozaru plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes,” teica Dombrovskis,

Viņš skaidroja, ka, izvērtējot ministriju iesniegtās prioritātes nākamā gada budžetam, ir radusies formāla problēma, proti, ir atsauce uz diviem dokumentiem – Nacionālo attīstības plānu un Nacionālo drošības koncepciju, kas ir novērtēta augstāk nekā pārējo nozaru koncepcijas. “Tas būs jākoriģē,” sacīja premjers. Tas nozīmē, ka prioritātēs tiks veiktas pārbīdes.

Maza iespēja apmierināt ministriju pieprasījumu

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumi kopā 2014.gadam veido 572,8 miljonus latu, 2015.gadam – 754,7 miljonus latu un 2016.gadam – 961,5 miljonus latu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Savukārt fiskālā telpa jeb pieejamais finansējums, lai apmierinātu šos pieprasījumus 2014.gadam ir 69 miljoni latu, 2015.gadā – 127 miljoni latu, bet 2016.gadā – 336 miljoni latu, pēc valdības sēdes teica finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

No 69 miljoniem faktiski palikuši 60 miljoni, jo jau ir pieņemti vairāki lēmumi par līdzekļu piešķiršanu, piemēram, pedagogu algām, mācību līdzekļiem, pasākumiem saistībā ar eiro ieviešanu u.c.

Iespēja apmierināt ministriju pieprasījumus ir tik maza, jo valdībai jāīsteno divi būtiski mērķi – jāsamazina valsts budžeta deficīts un jāpilda uzņemtās saistības. Mērķis tuvoties bezdeficīta budžetam gan vistuvākajā laikā netikšot sasniegts, taču virzība uz to ir jāturpina, teica ministrs.

Viņš uzsvēra, ka šie skaitļi aprēķināti, ietverot iepriekš paredzētos pasākumus – iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu par 2% un pensiju indeksāciju. Ja šādi lēmumi netiks pieņemti, fiskālā telpa var mainīties.

Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju iesniegtajiem jauno politikas iniciatīvu (JPI) pasākumiem 2014., 2015. un 2016. gadam. Lai nodrošinātu 2014.gada valsts budžeta sagatavošanu, ministrijas iesniedza FM un Pārresoru koordinācijas centrā JPI pieprasījumus, kurām tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem. FM tika iesniegtas arī pārējās JPI – pieteikumi administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedza pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014.gadam – 506,9 miljoni latu, 2015.gadam – 700,4 miljoni latu un 2016.gadam – 912,4 miljoni latu. Savukārt pieprasījumi JPI – administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem iesniegti par kopējo summu 2014.gadam 65,9 miljoni latu, 2015.gadam – 54,3 miljoni latu un 2016.gadam – 49,1 miljons latu.

Ministrijas kopumā iesniegušas 245 priekšlikumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2014. gadam – 501,4 miljoni latu, 2015.gadam – 693,6 miljoni latu un 2016.gadam – 905 miljoni latu. Vislielāko JPI skaitu – 42 priekšlikumus – iesniedza Iekšlietu ministrija, savukārt Pārresoru koordinācijas centrs un Centrālā zemes komisija iesniedza vienu pieprasījumu.

Vislielākais finansējuma pieprasījums JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, finansēšanai ir Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai, attiecīgi 2014.gadam 94,3 miljoni latu un 72,4 miljoni latu, 2015.gadam 142,1 miljoni latu un 117,3 miljoni latu, 2016.gadam 201,5 miljoni latu un 206,2 miljoni latu.

Izvērtējot situāciju, valdība nolēma pirms lēmumu pieņemšanas par JPI finansēšanu izskatīt jautājumus par šogad Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, kas tieši ietekmē 2014.-2016.gada valsts budžetu, tas ir, par finansējuma piešķiršanu Izglītības likumā noteikto mācību līdzekļu nodrošināšanai, par finansējuma piešķiršanu saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts pensijām militārpersonu izdienas pensiju indeksācijas nodrošināšanai, papildu finansējuma piešķiršanu eiro ieviešanas pasākumiem, lai nodrošinātu papildu drošības un cenu kontroles pasākumus, kā arī lai nodrošinātu latu skaidrās naudas nomaiņas izmaksu kompensāciju valsts a/s “Latvijas pasts”, lai tādējādi tiktu nodrošināta Eiro ieviešanas kārtības likuma izpilde pilnā apmērā.

Tāpat valdība nolēma, ka tālāka diskusija par JPI atbalstīšanu un finansējuma paredzēšanu ir iespējama pēc tam, kad ir pieņemti lēmumi par nodokļu un valsts budžeta ieņēmumu politikas izmaiņām, kas ietekmē fiskālo telpu, un lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžetu stabilitāti vidējā termiņā.