Baltvilka balva rakstniekam Zvirgzdiņam un māksliniekam Jansonam (papild.)

Starptautiskie laureāti jau otro reizi ir igauņu rakstnieks Andruss Kivirekhs un tulkotājs Guntars Godiņš

Svinot dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu, noskaidroti Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā ieguvēji. Žūrija Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā piešķīrusi rakstniekam Jurim Zvirgzdiņam, bet Baltvilka balvu bērnu grāmatu mākslā šogad saņēmis Edmunds Jansons, aģentūru LETA informēja balvas koordinatore Alīse Nīgale.

Zvirgzdiņam balva piešķirta par literāro pasaku grāmatām “Rīgas runča Maurīcija piedzīvojumi”, “Kad muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi” un “Seši stāsti par ASV vēsturi”.

Savukārt Jansons balvu ieguvis par asredzīga, humorpilna, jūtīga un augsti kvalitatīva vizuālā ietvara radīšanu katram stāstam Andrusa Kivirehka grāmatā “Kaka un pavasaris”, par precīzo vizuālo valodu un pārdomātu tās lietojumu ilustrācijās, kas rada jaunas iespējas teksta uztverei.

Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā šā gada starptautiskie laureāti ir igauņu rakstnieks Andruss Kivirekhs un tulkotājs Guntars Godiņš. Šis izcilais tandēms balvu saņem jau otro reizi un šoreiz tā piešķirta par latviski izdoto Kivirehka stāstu krājumu “Kaka un pavasaris”.

Balvas ieguvēji saņēma diplomus, mākslinieces Ineses Brants veidoto balvu un 1000 latu naudas prēmiju, kā arī iespēju vienu mēnesi dzīvot un strādāt Ventspils starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā, saņemot radošo stipendiju.

“Delfi” lasītāju simpātiju balsojuma balvu, kuru pasniedza portāla kultūras redaktors Jānis Lācis, saņēma dzejas bilžu grāmatu sērijas “Bikibuks” izdevējs apgāds “Liels un mazs”.

Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) piešķīra divas žūrijas atzinības balvas māksliniecei Indrai Sproģei un mūziķim Renāram Kauperam par interaktīvo mācību komplektu reizrēķina apguvei “Māci mani, Degunlāci”.

Žūrijas atzinības balvu saņēma arī dzejas bilžu grāmatu sērijas “Bikibuks” idejas un dizaina autori Rūta Briede un Artis Briedis par vērienīgu un novatorisku radošu ideju.

LBJLP prezidentes un Latvijas Universitātes profesores Ilzes Stikānes vadītajā Baltvilka balvas žūrijā šogad strādāja literatūrpētnieks un žurnāla “Latvju Teksti” galvenais redaktors Jānis Ozoliņš, portāla “satori.lv” sadaļas “Ar bērniem” redaktore Dace Jaunupe-Bargā, vizuālo mākslu žurnāla “Studija” galvenā redaktore Līga Marcinkēviča, mākslas zinātniece, Latvijas Universitātes docente Austra Avotiņa un žurnālists Gundars Rēders.

Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā pasniegšana notiek kopš 2004.gada. Kopš 2008.gada balvu piešķir arī vienam Baltijas jūras reģiona rakstniekam un viņa darba tulkotājam. Balvas uzdevums ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi – bērnu, kurš lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā.

Īsintervija ar Juri Zvirgzdiņu pēc apbalvošanas

Balts porcelāna vilcēns stāv laivā, ķepās grāmata; pēc gardi izlasītas domas viņš šķelmīgi smaida. Tā izskatās Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā, ko saņēma rakstnieks Juris Zvirgzdiņš.

Ir beigusies pasākuma oficiālā daļa. Gribētos porcelāna mākslas darbu aplūkot tuvumā.

„Labdien, es gribu ar jums iepazīties,” saku.

„Esmu precējies.”

„Nekas, tikai parunāsim.”

Uz jautājumu – kur balva – laureāts Zvirgzdiņš atbild: somā.

Bet kas notiek ar pašu Juri Zvirgzdiņu, kad viņš raksta tādas apbalvojamas grāmatas?

Tas ir kā atdot parādu, rakstnieks skaidro. Tā kā man nav ne bērnu, ne mazbērnu, tad šādā veidā atdodu parādu. Vēl es daudz braukāju pa skolām, arī lauku skolām, bibliotēkām, viņš stāsta.

Starptautiskās balvas ieguvējs Andruss Kivirehks rakstījis: „Ja bērns nevēlas lasīt tavus darbus, tas nozīmē, ka esi kaut ko aplam izdarījis. [..] ka tavas grāmatas uzrakstītas, drīzāk paturot prātā pieaugušo gaumi.” Kā tas ir – rakstīt grāmatas bērniem? Vai autors iejūtas bērna ādā vai arī bērni, lasot viņa grāmatas, iejūtas viņējā?

Varbūt vieglāk ir tiem, kam ir 30, 35 gadi, skaidro 70 ar astīti gadus jaunais rakstnieks. Viņiem pagātne ir vēl ļoti nesena. Bērna ādā nav iespējams ielīst. „Man bērna āda ir par šauru,” tā Zvirgzdiņš.

Un kādēļ bērns vispār lasa? Jebkuram rakstītājam un vecākam esot jāsamierinās ar to, ka ir mainījusies paradigma. Pirms 120 gadiem kinematogrāfu uzskatīja par absolūti muļķīgu tirgus laukuma mākslu – tagad mēs redzam, ka tā tas nav. Pirms 20 gadiem mēs domājām, ka teātris nomirs – nē, nenomirs. Mēs domājām, ka seriāli un televīzija nokaus un sabradās literatūru – paldies Dievam, tas tā nav noticis. Katrai lietai ir sava vieta. Ir odi un ir valzivis, kas nemaz nav zivis, nosaka rakstnieks.

Bērni vēl lasot, daļēji vecāku ietekmēti un daļēji – tas nav no sliktākajiem vaļaspriekiem. Zvirgzdiņš cer, ka vēl kādu laiciņu bērni lasīs arī šādas grāmatas. Tad jau redzēs.

Bet kādēļ lasa jūsu grāmatas?

Zvirgzdiņš pamana 30 gadus senu „kolēgu”, kā pats saka. Un neatbild.

„Kā tu domā, kādēļ manas grāmatas bērni lasa?”

„Es arī par to esmu domājis. Jurim nav negaidīti satriecošs sižets. Viņa vārdi saāķējas un savā starpā spēlējas. Un tu vari izbaudīt teikumu. Tur ir vērtība, un bērns to jūt. Tā nav rotaļa rotaļas dēļ, bet viņos ir spēlēšanās un kaut kāda gudrībiņa.”

„Pagaidi, pagaidi, varbūt teikt ne gudrībiņa, bet gudrība?”

(papildināta ar laureāta Jura Zvirgzdiņa sarunu pēc apbalvošanas)