Augsta ASV militārpersona brīdina par Sīrijas intervences riskiem

Šāds iebrukums ASV varētu izmaksāt vidēji miljardu dolāru mēnesī

ASV ģenerālis brīdina politiķus par augstu risku iebrukumam Sīrijā, lai neitralizētu prezidenta Bašara al Asada karaspēku, vēsta pasaules mediji. ASV Bruņoto spēku apvienotā ģenerālštāba komandieris ģenerālis Martins Dempsijs pirmoreiz konkrēti izklāstījis apsvērumus, ko šāds iebrukums izmaksātu ASV.

Vēstulē ASV Senāta atbildīgās komitejas vadītājam Karlam Levinam Dempsijs raksta par pieciem variantiem, sākot no opozīcijas kaujinieku izglītošanas un apmācības, līdz visaptverošai ASV sauszemes karaspēka izmantošaai kara plosītajā valstī.

Dempsijs arī uzskaita riskus ASV karadarbībai Sīrijas teritorijā un raksta, ka šāda plāna īstenošanai būtu nepieciešami simti lidmašīnu, izlūkošana un arī elektroniskās cīņas līdzekļi un sakari. Dempsijs pieļauj, ka izdevumi šādai Asada armijas neitralizēšanai būtu sākotnēji aptuveni 500 miljoni dolāru, bet vidēji operācija gada laikā izmaksātu ap miljardu dolāru mēnesī.

Daļa ASV senatoru aicinājuši Sīrijā ieviest lidojumiem liegtu zonu, tādējādi valdības karaspēkam liedzot bombardēt nemiernieku pozīcijas. To savos priekšlikumos ir paredzējis arī Pentagons. Taču aktīvāk būtu jāizmanto speciālo militāro karaspēku un citu sauszemes vienību triecieni, lai “nodrošinātu Sīrijas svarīgāko objektu drošību”. Tam tiek minēts piemērs ar ķīmisko ieroču glabātuvi.

ASV augstā militārpersona ziņojumā tomēr atzīst, ka šāds plāns prasīs tūkstošiem karavīru iesaistīšanos, valstij tas izmaksās miljardus, bet nedos simtprocentīgi pozitīvu rezultātu. It īpaši svarīgi tas ir, runājot par ķīmiskajiem ieročiem, kuri ir Asada armijas rīcībā. Dempsijs norādījis, ka, viņaprāt, nav iespējams pilnībā kontrolēt Sīrijas ķīmisko ieroču arsenālu un tie var nokļūt arī valdības opozīcijas rīcībā.

Ja ASV iesaistītos karadarbībā Sīrijā, pēc Dempsija domām, iespējams, neizdosies pārtraukt vardarbību un lauzt notikumu gaitu, jo Asada režīms pilnībā paļaujas uz sauszemes spēkiem – mīnmetējiem, artilēriju un raķetēm. Taču, ja tiks izlemts ASV iesaistīties, tad politiķiem jābūt gataviem te karot ilgstoši un šādā gadījumā neiztikt bez “dziļas iejaukšanās”, teica štāba komandieris.

Nopietni riski pavadīs arī buferzonas izveidi pie Sīrijas robežām, lai aizstāvētu opozīciju. Šos riskus Dempsijs salīdzina ar nelidojumu zonas ieviešanu, taču klāt nākšot vēl apšaudes, kas palielinās bēgļu upuru skaitu. “Šīs zonas var kļūt arī par ekstrēmistu bāzēm,” norāda Dempsijs.

Vienlaikus ASV Kongress atcēlis aizliegumu Sīrijas opozīcijai piegādāt ieročus, ziņo “Reuters”.

Savukārt Krievija un Sīrija apspriedušas iespēju, ka Maskava varētu Damaskai piešķirt kredītu, lai palīdzētu pilsoņkarā novājinātajai Sīrijas tautsaimniecībai, pirmdien paziņojis Sīrijas premjerministra vietnieks Kadri Džamils.

Vicepremjers sacīja, ka, viesojoties Maskavā, apspriedis šo jautājumu ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Damaska cer, ka vienošanās šajā jomā tiks panākta līdz gada beigām, norādīja Džamils. “Mēs to apspriedām, kaut gan joprojām ir pāragri runāt par konkrētiem skaitļiem,” sacīja vicepremjers.

Viņš arī piebilda, ka visas vienošanās par Krievijas raķešu sistēmu S-300 piegādēm Sīrijai, kas izsaukusi asu ASV reakciju, joprojām ir spēkā, vēsta LETA. Maijā, kad Rietumu presē parādījās pirmās ziņas par Krievijas moderno zenītraķešu kompleksu piegādēm Sīrijai, Lavrovs skaidroja, ka “nekādas starptautisko tiesību normas to neaizliedz, tas ir aizsardzības bruņojums”.

Sīrijas konflikts ilgst jau vairāk nekā divus gadus, tajā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 000 cilvēku.