Senators: Snoudena dēļ ASV varētu boikotēt Soču Olimpiādi

Senators Makeins uzskata, ka diezvai atteikšanās no dalības Olimpiādē būtu īsti vietā

Ja Krievija piešķirs patvērumu bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekam Edvardam Snoudenam, Savienoto Valstu atbildes reakcija varētu būt 2014.gada Soču Olimpiādes boikots, uzskata senators Lindsijs Greiems.

Prezidents Baraks Obama varētu izskatīt jautājumu par Soču ziemas olimpisko spēļu boikotu, izdevumam “The Hill” sacīja senators. “Tas Krievijai būtu pats saprotamākais signāls, kas varētu palīdzēt. Patlaban Krievijas varasiestādes sper nekrietnu soli,” skaidroja Greiems. “Nav nekādas pārstartēšanas. Patvēruma piešķiršana Snoudenam ir trieciens likumiem un pļauka ASV.”

Greiems ir pirmais senators, kurš publiski pieļāvis, ka atbilde uz Krievijas lēmumu piešķirt patvērumu Snoudenam varētu būt Soču Olimpiādes boikots, ziņo LETA. Citi senatori nav tik radikāli savos spriedumos.

“Izdarīt var daudz ko, bet man nešķiet, ka atteikšanās no dalības Olimpiādē būtu īsti vietā,” sacīja senators Džons Makeins. Viņš uzskata, ka piemērots atbildes solis varētu būt cilvēktiesību pārkāpumos vainoto Krievijas amatpersonu “melnā saraksta” paplašināšana vai arī atgriešanās pie pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanas Austrumeiropā.

“The Hill” atgādina, ka Obamas pagājušās piektdienas telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Soču Olimpiādes tēma tika pieminēta saistībā ar drošības pasākumiem spēlēs. Arī par situāciju Snoudena jautājumā ticis runāts. Baltais nams pagaidām Greiema spriedumus nekomentē.

ASV prezidenta preses sekretārs Džejs Kārnijs sacīja, ka “Snoudens ir jāizdod ASV, jo viņš nav nedz cilvēktiesību aizstāvis, nedz aktīvists”. Jautājumam par Snoudena patvēruma piešķiršanu Krievijā nevajadzētu kļūt par ilgtermiņa problēmu Vašingtonas un Maskavas attiecībās, norādīja amatpersona.

Kārnijs uzsvēra, ka Obama negrasās atteikties no G-20 samita apmeklēšanas Krievijā. Tomēr par to, vai Obama plāno Maskavā ierasties uz divpusējām sarunām, viņš nevēlējās izteikties.

Snoudens, kurš atklātībai nodevis ziņas par ASV izlūkdienesta tīmekļa izspiegošanas programmām, Krievijas Federālā migrācijas dienesta pārstāvim otrdien nodevis oficiālu lūgumu par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā.

Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja jau piektdien, Maskavas Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu.

Kremlis piektdien atkārtoti paziņoja, ka Snoudens var palikt Krievijā, ja vien pārstāj izplatīt informāciju, kas kaitē ASV. “Snoudena kungs var hipotētiski palikt Krievijā, ja viņš, pirmkārt, pilnībā pārtrauc mūsu amerikāņu partneriem un ASV-Krievijas attiecībām kaitējošas darbības un, otrkārt, ja viņš pats to lūgs,” norādīja prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Krievijas parlamenta apakšnama spīkers Sergejs Nariškins valsts televīzijai sacīja, ka Krievijai vajadzētu piešķirt Snoudenam patvērumu. Bijušo CIP darbinieku viņš nodēvēja par “cilvēktiesību aizstāvi”.

Jau pēc Snoudena piektdienas paziņojuma, ka viņš grasās lūgt patvērumu Krievijā, ASV reaģējušas, atkārtoti pieprasot bijušā CIP darbinieka izdošanu.

Savukārt Putins, komentējot situāciju ap Snoudenu, trešdien paziņoja, ka starpvalstu attiecības ir svarīgākas par specdienestu ķildām, bet jebkādas darbības, kas nodara kaitējumu Krievijai un ASV, ir nepieņemamas. “Es neklāstīšu sīkumus un detaļas. Mēs brīdinājām Snoudena kungu, ka jebkāda viņa darbība, kas ir saistīta ar kaitējuma nodarīšanu Krievijas un Amerikas attiecībām, mums ir nepieņemama,” Čitas lidostā pirms izlidošanas uz Maskavu sacīja prezidents.

“Mēs nevaram uzvesties kā citas valstis, un mēs tā neuzvedīsimies. Krievijai ir neatkarīga ārpolitika, un mēs to īstenosim. Ceru, ka mūsu partneri to saprot un izturas pret to mierīgi, ar izpratni. Starpvalstu attiecības manā skatījumā ir daudz svarīgākas par ķildām ap specdienestu darbību,” sacīja valsts galva.