Modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde “No kara uz mieru. 1940.-1950.gadu mode” pārsteigs ar tērpu dažādību un krāšņumu
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē līdz septembra beigām būs skatāma krāšņa un interesanta pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva sieviešu tērpu kolekcija, kas ataino divas ļoti dažādas vēsturiski interesantas desmitgades, raksta aģentūra LETA.
Izstāde “No kara uz mieru. 1940.-1950.gadu mode” pārsteigs ar tērpu dažādību un krāšņumu, jo līdzās apģērbiem izstādē skatāmi arī dažādi tā laika aksesuāri, bet pie sienām izvietotas lielformāta modes fotogrāfijas, kā arī ieskatu tā laika Rīgas modes tendencēs sniegs video materiāls no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Vasiļjeva tērpu kolekciju izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma jau piekto gadu, bet izstādei “No kara uz mieru. 1940.-1950.gadu mode” šī ir pasaules pirmizrāde.
“No kara uz mieru. 1940.-1950.gadu mode” ir piektā izstāde Rīgā no Vasiļjeva fantastiskās kolekcijas. Līdz šim Rīgā bija skatāma izstāde, kas veltīta Viktorijas laikmeta modei, “Art Deco” stilam, bija skatāma izstāde “No mini līdz maksi. 20.gadsmita 60.gadu mode” un arī jūgendstila laikam veltīta mode.
Jaunajā izstādē līdztekus teju 100 tērpiem skatāmi arī aksesuāri, tostarp smalkas cepures, kurpes, somiņas, smaržu pudelītes un daudz kas cits, kas palīdz radīt priekšstatu par tā laika modi. “Mode pēckara laikā bija ļoti kreatīva. Jo mazāk vīriešu bija blakus, jo kreatīvāka bija sieviešu mode. Kleitas sievietēm pēckara gados bija neticami pievilcīgas, un to šūšanai tika izmantoti no 16 līdz pat 100 metriem auduma,” preses konferencē atklāja modes vēsturnieks Vasiļjevs. Viņš minēja, ka pēckara modi dēvē arī par “baby boom” laiku, jo daudzās ģimenēs šajā laikā dzima bērni. Kara laika bēdas piespieda sievietes pieņemt jaunu vizuālo tēlu un pāriet pie praktiskāka un savā ziņā vīrišķīgāka apģērba. Militārais stils, kas modes dāmu garderobē stipri ieviesās, sākot ar 1939.gadu, izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu un kostīmu polsteros. Vīriešu apģērbu elementi – uzpleči, lielas pogas un siksnas, kā arī blīvs audums – kļuva par skarbo dzīves noteikumu atspoguļotājiem. Jaunais siluets ar īsākiem nekā iepriekšējās desmitgadēs svārkiem, apavi uz platformas, augstas un ļoti ekstravagantas cepures, koša lūpu krāsa un matu tīkliņš veidoja to pieticīgo, bet darbojošos līdzekļu arsenālu, ko sievietes pielietoja ikdienas cīņām lielpilsētu ielās.
Pēc Otrā pasaules kara beigām, 1947.gadā, Parīzē tika atvērts jauns modes nams “Christian Dior”, kas piedāvāja sievietēm laikmetīgu un izaicinošu siluetu – “New Look”. Šajā seksapīlajā tēlā bija daudz sievišķības un grācijas. Platie un garie saules piegriezuma svārki saskaņojās ar jostas vietai pieguļošām korsetēm un žaketēm, kā arī nolaideniem pleciem un pievilcīgu dekoltē.
Izstādē eksponēti to modes namu darinājumi, kam izdevās izdzīvot okupācijas laikā, – “Lanvin”, “Nina Ricci”, “Balenciaga”, “Schiaparelli” -, kā arī nezināmu, bet talantīgu šuvēju radītie darbi no 40.gadu populārāko aktrišu garderobēm. Savukārt no pēckara laika līdzās “Christian Dior” nama augstās modes modeļiem izstādē iekļauti izcili viņa sāncenšu un konkurentu – “Pierre Balmain”, “Jacques Fath”, “Jacques Griffe”, “Huber de Givenchy”, “Madame Gres” – un citu modes namu piedāvājumi “haute couture”.
Septembrī izstāde muzejā tiks papildināta ar dažādiem pasākumiem, tostarp īpaši bērniem veltītām aktivitātēm.
Modes vēsturnieks Vasiļjevs ir dzimis 1958.gada 8.decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē. 1982.gadā viņš pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām četrās valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās. Viņš ir arī daudzu grāmatu autors.
Vairāk informācijas www.lnmm.lv
Komentāri (28)