Lietuvas satiksmes ministra nostāja nav apmierinājusi Eiropas Parlamenta Konservatīvo un reformistu grupu
Premjerministram Valdim Dombrovskim (Vienotība) ir grūti izprotama Lietuvas pozīcija saistībā ar projekta “Rail Baltica” īstenošanu, ziņo LETA. Dombrovskis piektdien atzina, ka Lietuvas pozīcija ir grūti izskaidrojama, kas var novest pie projekta otrās kārtas īstenošanas bremzēšanas. “Attīstības šai problēmai nav,” atzina valdības vadītājs.
Viņš informēja, ka patlaban notiek konsultācijas Satiksmes ministriju līmenī un konsultācijas Eiropas Komisijā, lai šo problēmu atrisinātu un Lietuvas rīcību koriģētu. Pats viņš pauda cerības, ka šo jautājumu izdosies atrisināt.
Lietuvas nostāja var apgrūtināt “Rail Baltica” otrās kārtas īstenošanu. Eiropas Parlamenta Konservatīvo un reformistu (ECR) grupu nav apmierinājis, ka Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs otrdien, 9.jūlijā, prezentējot Lietuvas Eiropas Savienības prezidentūras prioritātes, nav ievadrunā pieminējis “Rail Baltica” projektu.
ECR izteica bažas par Lietuvas satiksmes ministra nostāju, ka “Rail Baltica” projekts virzoties labi, jo tā pirmajā kārtā līdz 2015.gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Tāpat deputāti izteica neizpratni par ministra iepriekš publiski pausto, ka “Rail Baltica” otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šī projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas. Tomēr, pēc deputātu domām, Lietuvas pusē ir augstas amatpersonas ar lielu ES pieredzi, kuras šo lietu varētu ievirzīt pareizās sliedēs.
“Lietuvas satiksmes ministra teiktais komitejas sēdē diemžēl pilnībā nekliedēja bažas, ka Lietuva savas prezidentūras laikā varētu bremzēt “Rail Baltica” otrās kārtas virzību,” atzina EP ECR grupu pārstāvošais deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). “Ministra teiktais, ka “Rail Baltica” īstenošanai vēl nepieciešamas sarunas, faktiski mūs var atsviest piecus gadus atpakaļ”. Zīle arī uzsvēra, ka projekta kavēšanās var novest pie tam paredzēto ES līdzekļu zaudēšanas.
Kā ziņots, “Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta, ko dēvē par “Rail Baltica 2” projektu, izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.
Komentāri (15)
andrisskrastins 12.07.2013. 12.41
Kas nav skaidrs – krievi mēģināja atrast dzirdīgas ausis pie mums, bet politiskais fons lika atšūt. Provēja pie leišiem, tur viss notikās, tagad džeki spēlē pēc Kremļa scenārija.
0
grislits 12.07.2013. 13.00
Krievija protams atbalsta tādu leišu attieksmi, bet es nebrīnītos, ja ideja pati būtu nākusi no leišiem, jo ja leiši redz, ka var uzvārīties vieni paši, tad viņiem pie kājas jebkāda Baltijas solidaritāte vai globālākas ģeopolitiskās visa reģiona intereses vai kas tamlīdzīgs, viņi šajā ziņā ir baigie kretīni. Jo līdz Kauņai ta būs tas dzelzceļš jebkurā gadījumā, a leišiem tālāk vairs neinteresē. Arī no kravu pārvadājumu konkurences šie baidās, ne jau pa velti viņi demontēja iepriekš arī to dzelzceļa posmu no robežas līdz Mažeiķiem.
0
Andis 12.07.2013. 15.28
Arī Latvijā iekšēji derētu daudz plašāk skaidrot Rail Baltica projektu. Ja vērtē tikai no peļņas gūšanas viedokļa, tad šis projekts it kā nav izdevīgs, bet ģeopolitiski tas ir ļoti ļoti svarīgs un izdevīgs projekts, kas var pavilkt mūs ārā no Eiropas perifērijas. Tas ir projekts, kas veido valsti.
Par lietuviešiem: gaidiet šo un vēl 10x vairāk brīnumus. Visi kaimiņi jau nevar būt tik sakarīgi, kā igauņi.
0