Tirgotāji sola godīgu pāreju uz eiro

Izmaksas ar eiro un Alkohola aprites likuma grozījumu ieviešanu nāksies segt pašiem

Šonedēļ lielākās uzņēmēju asociācijas valdībā ar parakstu apliecinās savu atbalstu akcijai “Godīgs eiro ieviesējs”. Tās mērķis ir nodrošināt godīgu un precīzu cenu pārrēķinu no latiem uz eiro, lai no cenu paaugstināšanās neciestu patērētāji. Pagaidām gan Ir.lv monitorētajām pārtikas precēm, gan Ekonomikas ministrijas (EM) veiktajā monitoringā būtiska cenu celšanās nav novērota.

Ir.lv veiktajā cenu monitoringā Rīgas tirdzniecības centros – “Rimi”, “Stockmann”, “Maxima” un “Elvi” – laikā no 17. maija līdz 17. jūnijam būtisks cenu pieaugums netika konstatēts. Daži piena produkti (2,5% un 3,5% “Limbažu piens” veikalā “Maxima” dārgāks par 3-4 santīmiem, 2,5% “Limbažu piens” tirdzniecības centrā “Stockmann” dārgāks par 6 santīmiem) šajā laikā gan kļuva dārgāki, bet veikali to skaidroja ar piegādātāja cenu celšanu.

Ir.lv monitorētajiem gaļas produktiem, kafijai, maizei un jogurtam cenas nepaaugstinājās nevienā no minētajiem veikaliem, atsevišķos gadījumos tās pat kļuva zemākas.

Tirgotāji apgalvoja, ka cenas saistībā ar eiro ieviešanu necels, taču izmaksu slogs, kas uzņēmumiem jāsedz gan par eiro ieviešanu, gan ar to vienlaicīgi notiekošo veikalu pielāgošanu alkohola aprites likuma grozījumiem, radot bažas, ka cenu pieaugums tomēr varētu notikt.

Arī EM cenu monitoringā maijā salīdzinot ar aprīli 85% preču cenu izmaiņas netika novērotas. Cenu paaugstinājums ticis konstatēts aptuveni 6% monitorēto preču, piemēram, svaigiem kartupeļiem un kāpostiem, viesnīcu pakalpojumiem. Izmaiņas monitoringā EM saista ar sezonālajām vai energoresursu cenu izmaiņām pasaulē.

Savukārt jūnijā, salīdzinot ar maiju, EM konstatējusi, ka patēriņa cenu līmenis cēlies par 0,2%. Atsevišķi pārtikai cenas cēlušās par 1,4%, ko monitoringa veicēji skaidro ar jaunās dārzeņu un augļu ražas parādīšanos veikalos.

Jāsedz no saviem līdzekļiem

Lai arī pagaidām būtiska cenu celšanās saistībā ar eiro ieviešanu nav novērota, tirgotājiem pusgada laikā saviem līdzekļiem būs jāsedz gan eiro, gan grozījumu ieviešana Alkohola aprites likumā, kas nosaka – katrā veikalā speciāli alkoholam jāizveido atsevišķa telpa ar videonovērošanas iekārtām. Tas nozīmē, ka veikaliem būs jāsedz videonovērošanas ierīču uzstādīšanas, kases aparātu modernizēšanas un datu apstrādes sistēmu pielāgošanas izmaksas.

“Cenu kāpums varētu notikt, eiro ieviešanai norisinoties vienlaikus ar grozījumu Alkohola aprites likumā ieviešanu, jo uzņēmumiem abi šie procesi varētu nozīmēt pārāk lielus zaudējumus. Mazo lauku uzņēmumu gadījumā varētu būt pat iznīcinoši,” sarunā ar Ir.lv stāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane.

Baumane piebilda, ka pati kā pircēja pirms Ekonomikas ministrijas veiktā cenu monitoringa sākuma pamanījusi cenu izmaiņas Jūrmalas veikalā “Iki”: “Novēroju, ka cenas kāpj sīkām precēm, ko nepērk katru dienu, piemēram nagu lakas noņēmējam. Uzskatu, ka tas bija saistīts ar eiro, jo dienās pirms cenu monitoringa šajā veikalā daudziem produktiem nebija cenu zīmju vai arī tās tika mainītas.”

Piegādātāji jau tagad mēģina celt cenas latos, lai pāreja uz eiro nebūtu ar cenu pacēlumu, saka Latvijas Tirgotāju savienības “Lats” priekšsēdētājs Raimonds Opmanis. “Viņi jau laikus sāk pieaudzēt cenas latos,” viņš novērojis.

Kopumā vienam mazajam veikalam eiro ieviešana varētu izmaksāt 1,5-2 tūkstošus latu, Ir.lv prognozēja Opmanis. Savukārt lielajiem uzņēmumiem eiro ieviešanas izmaksas tiek paredzētas 50-200 tūkstošu latu apmērā, informēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis.

LTA jau izteikusi lūgumu Finanšu ministrijai samazināt ar eiro ieviešanu un Alkohola aprites likumā paredzēto prasību saistīto administratīvo izmaksu slogu uzņēmumiem, 2013. un 2014. gadā šīm izmaksām samazinot uzņēmuma nodokli. Tāpat Tirgotāju asociācija no sešiem uz trim mēnešiem pēc eiro ieviešanas lūdz samazināt cenu norādīšanu vienlaikus latos un eiro.

“Runājot par abu šo izmaiņu ieviešanu vienā brīdī, uzskatu, ka tam būtu jānotiek pakāpeniski, alkohola aprites izmaiņām vajadzēja būt kādam pārejas periodam, jo mazie veikali principā ir visjutīgākie pret šīm papildus izmaksām. Rezultātā būs ļoti grūti vienlaicīgi veikt abus šos procesus,” situāciju tuvākā pusgada laikā komentē “Lats” priekšsēdētājs Opmanis.

Aicina valsti vairāk skaidrot procesu

Opmanis nepatīk, ka eiro ieviešanas organizācija no valsts puses vairākos aspektos nav sakārtota. Piemēram, eiro ieviešanas laikā veikaliem nāksies ņemt kredītu, izmantot uzkrājumus vai Tirgotāju asociācijas palīdzību, lai nodrošinātu iespēju pircējiem, maksājot latos, atlikumu izdot eiro.

“Ja mums divas nedēļas ir jāņem pretī lati un jāizdod eiro, mums jāiegulda papildus līdzekļi, lai dabūtu pusmēneša apgrozījumu eiro. Veikaliem šādas brīvas naudas parasti nav,” saka Opmanis. Tāpēc tiem nāksies vai nu cerēt uz izdevīgiem aizņēmuma nosacījumiem bankās vai iespēju samainīt naudu, nestāvot rindā astoņas stundas, kā tas notika Igaunijā eiro ieviešanas laikā.

Ir.lv aptaujātie tirgotāji un asociācijas sola, ka cenas necels, ja tās nemainīs arī piegādātāji. “Nepamatota cenu celšana Latvijas sīvajā mazumtirdzniecības konkurences situācijā vienkārši nav iespējama. Līdz ar to izmaiņas, kas redzamas preču cenu zīmēs, visbiežāk bijusi piegādātāju iniciatīva,” skaidro “Rimi Latvija” pārstāve Laura Podskočija.

“Paredzēt ražotāju un tirgus situāciju, kas visbūtiskāk nosaka cenas, lielākoties nav iespējams pat pāris dienas, kur nu vēl pusgadu iepriekš. Tomēr elementāra loģika liek domāt, ka būtisku izmaiņu nebūs, jo Latvijas cilvēku pirktspējā taču nekas nemainīsies,” Ir.lv stāsta “Maxima” pārstāvis Ivars Andiņš, vienlaikus izsakot cerību, ka arī ražotāji eiro ieviešanas procesā būs godīgi un nepaaugstinās cenas.