Latvija vēlas pārņemt Vācijas pieredzi, reformējot savu profesionālās izglītības sektoru
Vācija ir gatava padziļināt ekonomisko sadarbību ar Latviju, meklējot jaunas investīciju un savstarpējās tirdzniecības iespējas. Tā pirmdien, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība), teica Vācijas prezidents Joahims Gauks.
Premjers un Vācijas prezidents bija vienisprātis, ka ekonomiskās sadarbības jomā starp Latviju un Vāciju vēl joprojām ir neapgūts potenciāls, tādēļ abu valstu uzņēmējiem ir jāturpina darbs pie tā, ziņo Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Vācijas prezidentu vizītē uz Latviju pavada arī uzņēmēju delegācija, kas Latvijas-Vācijas biznesa forumā tiksies ar Latvijas uzņēmējiem, lai meklētu jaunas tirdzniecības iespējas un paplašinātu esošo sadarbību.
Latvijas valdības vadītājs atzinīgi novērtēja arī Vācijas iniciatīvu uzņemties vadošo lomu jaunatnes nodarbinātības uzlabošanai Eiropā, kā arī apliecināja Latvijas atbalstu aktivitātēm šajā jomā. Premjers arī uzsvēra, ka Vācijā izveidotais duālais modelis profesionālajā izglītībā ir efektīvs instruments, kā veidot ciešu sadarbību starp izglītības un ražošanas sektoriem. Tāpēc Latvija vēlas pārņemt šo pozitīvo pieredzi, reformējot savu profesionālās izglītības sektoru.
Tāpat Dombrovskis pauda Latvijas pateicību Vācijai par tās atbalstu Latvijas iestājai eirozonā, kā arī Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijā (OECD). Premjers uzsvēra, ka abi šie soļi stiprinās Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirdzniecībā, palīdzēs piesaistīt jaunus investorus ražojošajam sektoram un radīt jaunas darbavietas.
Gauka pirmā vizīte Latvijā rezultējusies ar Valsts prezidentam Andrim Bērziņam veltītas stipendijas dibināšanu 12 tūkstošu latu apmērā. Naudai jāveicina Latvijas valsts administrācijas darbinieku vācu valodas zināšanu uzlabošanu, informē Prezidenta kanceleja.
Komentāri (30)
inta_s 08.07.2013. 14.44
Diemžēl Latvijas Republikai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Vāciju:
http://www.am.gov.lv/lv/berlin/EkonomiskasAttieibas/20063/
Ieviešot EURO pieaug risks ka šī negatīvā tendence tikai pieaugs jo nu Vācijas uzņēmumiem būs izdevīgāk eksportēt uz Latviju savu produkciju, tādējādi izkonkurējot mūsu uzņēmējus.
4
+3
-4
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@ieva_lass > inta_s 08.07.2013. 16.08
Latviešu zemnieki, jau tā saņemdami mazākus tiešmaksājumus nekā vācieši, kuri eksportē savus lauksaimniecības produktus uz Austrumeiropu: http://www.baltic-course.com/eng/markets_and_companies/?doc=61973
0
inta_s > inta_s 08.07.2013. 16.35
Pat ja uz brīdī izslēdz argumentu par monetārās neatkarības saglabāšanu un skatās tikai tīri ekonomiski. Tad tiem kas vēlētos EURO vajadzētu vēlēties vispirms panākt Vācu uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju pirms nonākt ar Vāciju vienā monetārā savienībā, citādi rezultāts jau ir zināms, kura preces un pakalpojumi uzvarēs. Līdz tam izdevīgāk būtu bijis saglabāt latu. Lai mazinātu tās briesmīgās konvertācijas izmaksas par ko runā, varētu ļaut tiem eksporta uzņēmumiem daļu nodokļu maksāt EURO valstij kurai tāpat ir parāds EURO. Tad nu EURO iekšā, EURO ārā un pasargāts iekšējais tirgus.
0
Rinalds Krûklis > inta_s 08.07.2013. 15.07
Un kuri tad būtu tie uzņēmēji, kas būtu gatavi izkonkurēt Bosch, Mercedes, Volkswagen u.c. plaša patēriņa preču ražotājus. Vai varbūt labāk paturam latu, slēdzam robežas un iedzīvotājiem liekam pirkt mikroautobusus Latvija?
Vācijai reti ar kuru valsti ir negatīva bilance, jo ražo labi un lēti. Viņiem ir labi inženieri ar augstu darba kultūru. Varbūt esi dzirdējis teicienu – vācu kvalitāte?
Dombrovskim taisnība ka esam ieinteresēti viņu pieredzē, reformējot augstāko izglītību.
0
Rinalds Krûklis > inta_s 08.07.2013. 16.57
Nav jau jēgas konkurēt plaša patēriņa preču ražošanā. Mūsu nākotne ir kvalitatīvi nišas produkti ar augstu pievienoto vērtību. Starp citu, Latvijas veiksmīgākie eksportuzņēmumi (kas eksportē us attīstītajām valstīm), gandrīz visi atbilst šai definīcijai.
0