Pauls: Uz Dziesmu svētkiem neiešu

Dziesmu svētku repertuārā iekļautā Raimonda Paula dziesma ir no karātavu ainas „Vella kalpos”

Svētdien Mežaparkā neizskanēs Raimonda Paula dziesma „Manai dzimtenei”, kura dziedāta vairākos Dziesmu svētku noslēguma koncertos. Muzikoloģe un „Diena” žurnāliste Inese Lūsiņa uzskata, ka šī ir viena no Dziesmu svētku īpaši nozīmīgajām spēka dziesmām. «No asins lietus un Piektā gada Petera dzejā nevajag bīties. Tā taču ir metafora mūsu tautas spēkam – ka esam varējuši un varam,» saka Lūsiņa, piebilstot, ka divos Dziesmu svētkos atjaunotās brīvās Latvijas laikā tā tomēr nav dziedāta.

Pats komponists uzskata, ka dziesmai vajag likt mieru. «Man nepatīk, ka no tā taisa troksni. Ēst nevienam dziesma neprasa. Padomju laikā izdarījusi savu darbu, aizpildot Latvijas himnas vietu. „Dievs, svētī Latviju!” jau nedrīkstēja dziedāt. […] Kas man – lai taču nedzied to dziesmu! Nākamajā dienā tāpat svētki būs aizmirsti. Sanākam, sadziedam un dzīvojam tālāk nabadzīgo dzīvīti.»

Noslēguma koncerta programmā iekļauta Paula dziesma „Dzimtenes mūžīgais vārds”. Pauls atklāj, ka to komponējis filmai „Vella kalpi” un tā skan ainā, kur trīs vīrus ved uz pakāršanu. Kad kādam pasākumam vajadzējis kaut ko patriotisku, Jānis Peters uzrakstījis skaistus vārdus, un dziesma sākta dziedāt svinīgos pasākumos. Iekļauta Dziesmu svētku repertuārā, komponistam neko nevaicājot. «Lai parāda Mežaparkā kadru no „Vella kalpiem”, kur vīrus sagūstītus ved uz pakāršanu. Tikai tās aktieru sejas vajadzētu nomainīt pret valdības sejām,» joko Pauls.

Uz Dziesmu svētkiem viņš neiešot. «Mani tie neinteresē. Kāpēc man būtu jāiet? Pietiks ar Līgo nakti krastmalā. Es nevaru tik ilgi nosēdēt. Savas problēmas. [..] Es taču to visu zinu. Domājat, būs kaut kas jauns?» viņš vaicā.

Vairāk par dziesmām komponistu satrauc Rīgas pils degšana. «Vajadzētu atkāpties rindai cilvēku,» Pauls saka. Tonakt viņš aizgājis līdz pilij un skats bijis skumjš – kafejnīcās ap pili cilvēki sēdējuši, dzēruši, bildējuši liesmas, priecājušies. «Kļuva skumīgi. Aizgāju prom. Tā bija traģēdija.»

Pauls slavē Austrumlatvijas koncertzāli „Gors” Rēzeknē, kurā ar grupu uzstājies nākamajā dienā pēc atklāšanas. Koncertējot pa lauku kultūras namiem 50 gadus, viņam pirmo reizi bijusi iespēja nomazgāties dušā.

Tieši pašdarbība lauku kultūras namos, Paulaprāt, ir Dziesmu un deju svētku pamats. «Profesionālie kori svētkos ir nemanāmi un arī nav vajadzīgi. Dziedāt uz svētkiem sabrauc citas kvalitātes kori.»

Augustā Raimonda Paula klavierspēli varēs dzirdēt koncertos Krievu Drāmas teātrī un Dzintaru koncertzālē. Raimonda Paula un Guntara Rača koncerts „Nekur nav tik labi kā mājās” notiks 22.augustā.

Pilnu interviju ar Raimondu Paulu lasiet žurnālā “Ir” šeit.