Snoudens Krievijā lūdzis politisko patvērumu

Putins: Snoudens var palikt, ja pārtrauc darbu, kura mērķis ir nodarīt kaitējumu mūsu amerikāņu partneriem

Par slepenas ASV izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais Edvards Snoudens Krievijā lūdzis politisko patvērumu, apliecinājušas amatpersonas. Snoudens lūdzis patvērumu vēl 19 valstīm, tai skaitā Kubai, Venecuēlai, Brazīlijai, Indijai, Ķīnai, Francijai un Vācijai, pirmdien paziņojis tīmekļa medijs “WikiLeaks”.

Kā ziņu aģentūrai “Interfax” apstiprinājis Šeremetjevas lidostas konsulārā punkta pārstāvis Kims Ševčenko, svētdienas vakarā saņemts Snoudena lūgums piešķirt viņam politisko patvērumu Krievijā.

Snoudena vārdā patvēruma lūgumu iesniegusi viņa pārstāve Sāra Harisone, kura pārstāv tīmekļa mediju “WikiLeaks,” kas arī publiskojis ASV slepenos dokumentus. Harisone pavadīja Snoudenu braucienā no Honkongas uz Maskavu, ziņo LETA/AFP/Newsru.com.

Par izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbinieks un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Snoudens pirmdien jau devīto dienu pēc kārtas pavada Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā.

Snoudens Maskavā ieradās 23.jūnijā ar reisu no Honkongas, un sākotnēji tika uzskatīts, ka viņš tālāk dosies uz Kubu, lai no turienes mērotu ceļu uz Ekvadoru. Taču Snoudens uz Kubu neizlidoja.

Krievijai un ASV nav līguma par personu izdošanu, un Maskava līdz šim atteikusies izdot Snoudenu.

Kremlis svētdien centās distancēties no fakta, ka Snoudens joprojām atrodas Maskavas lidostā, norādot, ka “šis jautājums nav Kremļa darba kārtībā”.

“Tā kā tas nav mūsu jautājums, es nezinu, kādas ir iespējas situācijas attīstībai, un nezinu arī par juridiskajiem un citiem aspektiem,” skaidroja prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Savukārt pats Putins pirmdien pavēstīja, ka Snoudens var palikt Krievijā ar nosacījumu, ka viņš pārstāj publiskot konfidenciālu Savienoto Valstu informāciju.

“Krievija nekad nevienu neizdod, un tai arī nav nolūka šādi rīkoties,” Putins sacīja žurnālistiem. “Ja viņš (Snoudens) vēlas palikt šeit, ir tikai viens nosacījums, proti, viņam būtu jāpārtrauc darbs, kura mērķis ir nodarīt kaitējumu mūsu amerikāņu partneriem, lai arī cik dīvaini tas izklausītos no manis.”

Vienlaikus Putins uzsvēra, ka Krievijas specdienesti nesadarbojas ar Snoudenu. “Viņš nav mūsu aģents un nesadarbojas ar mums,” sacīja Kremļa saimnieks. “Mūsu slepenie dienesti nekad nav strādājuši ar viņu un arī šobrīd nestrādā.”

“Viņš nejūtas kā slepeno dienestu aģents, viņš sevi uzskata par cilvēktiesību aktīvistu, jaunu disidentu, līdzīgu Saharovam,” piebilda Putins. “Tā kā viņš jūtas kā tiesību aktīvists un cilvēktiesību aizstāvis, visas pazīmes liecina, ka viņš negrasās pārtraukt savu darbu. Tādēļ viņam ir jāizvēlas valsts, kurā dzīvot, un jādodas turp.”

ASV varasiestādes Snoudenam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā, un Honkongai bija nosūtīts pieprasījums izdot viņu tiesāšanai.

Snoudens nodeva britu laikrakstam “The Guardian” informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.

“The Guardian” norāda, ka savu informācijas avotu avīze atklājusi pēc paša Snoudena lūguma.

Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea sestdien atzina, ka Snoudena likteni izlems Krievija. “Lai varētu izskatīt patvēruma lūgumu, [Snoudenam] jāatrodas Ekvadoras teritorijā,” intervijā privātajam telekanālam “Oromar” skaidroja Korrea. “Šobrīd Snoudena galamērķa risinājums ir Krievijas varasiestāžu rokās.”

ASV ir atsaukušas Snoudena pasi. Tīmekļa vietne “WikiLeaks” ziņoja, ka Ekvadora Snoudenam izdevusi ceļošanas dokumentu, bet kāda augsta ranga Ekvadoras Ārlietu ministrijas amatpersona trešdien šo informāciju noliedza.