IZM pārkāpj zinātnieku intereses

Latvijas zinātnieku atklātā vēstule Latvijas Valsts prezidentam A. Bērziņam, Saeimas priekšsēdētājai S. Āboltiņai, Ministru prezidentam V. Dombrovskim, Finanšu ministram A.Vilkam, Izglītības un zinātnes ministram Vj.Dombrovskim

Augsti godātie Valsts prezidenta kungs, Saeimas priekšsēdētājas kundze, Ministru prezidenta kungs un finanšu un izglītības un zinātnes ministru kungi!

Latvijas zinātnieki aicina jūs pievērst uzmanību plānotajiem valsts budžeta un Eiropas struktūrfondu finanšu līdzekļu izlietojumiem saistībā ar projekta “Vienota nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide” un tā darbības nodrošināšanu līdz 2024.gadam.

Šis ir projekts, kuru Latvijas zinātnieki gaidīja jau sen, un 2010. gadā, sadarbojoties vadošajām IT jomas pētnieciskajām institūcijām, tika izstrādāta un valsts apstiprināta vienotā akadēmiskā tīkla koncepcija. Balstoties uz šo koncepciju 2010.gadā tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekta pieteikums un uzsākta projekta īstenošana. Projekta īstenošanai ir parakstīti vairāki desmiti sadarbības līgumu, kuros IZM apņēmās īstenot projektu atbilstoši tā apstiprinātam pieteikumam, bet zinātniskās institūcijas no savas puses veikt tam atbalstošas darbības un uzņemties atbildību par projekta rezultātu uzturēšanu.

Ir svarīgi saprast, ka „akadēmiskais datortīkls” ir veidojams pēc citiem principiem nekā komerciālie datortīkli, kuriem būtiskākais ir finanšu efektivitāte un peļņas gūšana. „Akadēmiskā tīkla” būtība ir nodrošināt zinātnisko darbību, celt pētniecisko kompetenci un radīt un aprobēt nākotnē komerciālos tīklos izmantojamās tehnoloģijas.

Šobrīd, kad no projekta realizēšanai paredzētā laika ir pagājušas gandrīz divas trešdaļas, IZM kā projekta īstenotāja ir negaidīti un zinātnes sabiedrībai nesaprotami mainījusi projekta būtību.

Aktivitātē, kura saistīta ar datu centru un tajā izvietoto skaitļošanas resursu attīstību, notiek skaidri apzināta atteikšanās no projekta pieteikumā plānotā rezultāta – modernizētiem trim datu centriem (Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Elektronikas un datorzinātņu institūta telpās), ar katram datu centram skaidri iezīmētu funkciju un kopēju apvienojumu „mākonī”. Notiek arī to aktivitāšu stagnācija, kuras attiecas uz pieejas nodrošināšanu starptautiskajām datu bāzēm un zinātniski pētnieciskās programmatūras iegādi. Ir iegādāta pieeja tikai vispārējas nozīmes datu bāzei – “ScienceDirect”, bet jautājums par nozaru datu bāzēm ir atstāts novārtā, kas, ņemot vērā projekta realizācijai atlikušo laiku, līdzinās aktivitātes atlikšanai.

Zinātnieki, veidojot koncepciju par akadēmisko tīklu, paredzēja to ne tikai kā skaitļošanas un informācijas glabāšanas infrastruktūru, bet arī kā vietu, kur pētniekiem un studentiem celt savu kompetenci, nostiprinot savu stāvokli Eiropas un pasaules zinātniskajā telpā. Projekta mērķis bija šādā veidā panākt, ka iegūtā kapacitāte un zināšanas dod iespēju pētniekiem tālāk pašiem piesaistīt finansējumu, lai nodrošinātu turpmāko datu centru uzturēšanu un attīstību. Tā sasniegšanai nozīmīgs ir arī datu centru piepildījums, t.i., pētnieciskā programmatūra, pieeja starptautiskajai zinātniskās informācijas telpai un iespēja izmantot datu centru resursus kā pētniecības instrumentu.

Šobrīd IZM ir nolēmusi veidot vienu datu centru, kura turpmāko uzturēšanu un atjaunošanu finansēs centralizēti, izmantojot centralizētu zinātnes bāzes finansējuma atskaitījumu.

Papildus tam, datu centra lietotājiem (pētnieciskām organizācijām) būs jāmaksā arī par datu centra izmantotajiem pakalpojumiem. Pakalpojumu tehnoloģiskās nodrošināšanas funkcija tiks nodota ārpakalpojumā.

Uzskatām, ka šādā veidā vairākkārtīgi tiek pārkāptas Latvijas zinātnieku intereses –

1) tiek liegta iespēja IT nozares pētniekiem pašiem darboties un izmantot moderno datu centru resursus savas kompetences un starptautiskās konkurētspējas celšanai;

2) tiek liegta iespēja šo moderno infrastruktūru kā pētniecības rīku iesaistīt nacionālo un starptautisko pētījumu projektos un pašiem pelnīt līdzekļus tās uzturēšanai un tālākai attīstībai;

3) jau tā vienam no mazākiem zinātnes budžetiem Eiropā tiek uzlikts papildus finansiālais slogs centralizētā datu centra finansēšanai, no kura būtiski līdzekļi (projekta rezultāti jāuztur 10 gadus pēc projekta beigām, IZM novērtētās datu centra uzturēšanas izmaksas šajā periodā ir vairāk kā 4 mljn. latu) tiks nevis pētniecībai, bet gan IZM izvēlētajam ārpakalpojuma sniedzējam, neatkarīgi no pētniecisko organizācijas nepieciešamības izmantot šādu datu centru;

4) netiek izmatota iespēja izlietot projekta līdzekļus pieejas nodrošināšanai starptautiskajai zinātniskās informācijas telpai un zinātniski pētnieciskās programmatūras iegādei.

Šāds IZM lēmums ir krasā pretrunā ar virkni stratēģisko dokumentu, pirmkārt, jau ar Nacionālo attīstības plānu 2020, kas nosaka, ka galvenie izaicinājumi ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un attīstībā ir nepietiekams nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā, vāji attīstīta un sadrumstalota zinātnes un pētniecības infrastruktūra, mazs moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai. Šāds lēmums būtiski samazina esošo līdzekļu ieguldījuma efektivitāti Valsts nozīmes pētniecības centros, kuru stratēģijas bija saskaņotas ar akadēmiskā tīkla projekta pieteikumu un apstiprinātas IZM. Šāds lēmums ir pretrunā arī ar IZM apstiprinātām zinātnisko institūciju attīstības stratēģijām.

Latvijas datorzinātnieki ilgus gadus ir bijuši atpazīstami visā pasaulē, par ko jāpateicas 1959. gadā pie LU izveidotajam skaitļošanas centram, kurš tagad zināms kā LU Matemātikas un informātikas institūts, kā arī 1960. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijā dibinātajam Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtam (tagad Elektronikas un datorzinātņu institūts).

Ja IZM kā zinātnes politikas veidotājas mērķis ir šobrīd Latvijā neattīstīt ar datorzinātnēm saistītās pētnieciskās kompetences un pētnieciskos resursus, tad nav saprotams, kāpēc netiek izvēlēts finansiāli izdevīgāks risinājums – datu centra pakalpojuma īrēšana kādā no komerciālajiem piedāvātājiem, zinot, ka tādi Latvijā ir ar pietiekamu apjomu. Šajā gadījumā ietaupītos projekta līdzekļi, kā arī vienkāršotos uzturēšanas problēmas, tajā skaitā nebūtu nepieciešami valsts budžeta centralizētie līdzekļi.

Par zinātnieku piekļuvi starptautiskajai zinātniskās informācijas telpai – IZM jau daudzus gadus faktiski atsakās no šīs problēmas risināšanas un deleģējot to zinātniskajām institūcijām.

Lūdzam Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu un finanšu un izglītības un zinātnes ministrus pievērst uzmanību šai situācijai un rosināt atbildīgās institūcijas projektu „Vienota nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide” īstenot zinātnieku interesēs, kā tas ir paredzēts apstiprinātā projekta pieteikumā un kopīgi izstrādātajā koncepcijā, lai nodrošinātu lietderīgu valsts budžeta un Eiropas struktūrfondu līdzekļu izlietojumu.

Ar cieņu,

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents O.Spārītis

Latvijas Universitātes rektors M.Auziņš

Latvijas Zinātnieku savienības priekšsēdētājs I.Kalviņš

Valsts zinātnisko institūtu asociācijas priekšsēdētāja vietnieks M.Greitāns

LU Matemātikas un informātikas institūta direktors R.Balodis

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs E.Stalidzāns

Rīgā, 2013.gada 1. jūlijā