FOTO: Obama aicina Krieviju par trešdaļu samazināt kodolbruņojumu (papildin.)

Merkele un Obama vienojas par IT informācijas apmaiņu

ASV prezidents Baraks Obama, trešdien uzstājoties ar runu Berlīnē, aicinājis Krieviju par trešdaļu samazināt abu valstu stratēģisko kodolbruņojumu, ziņo LETA/AFP.

Obama arī paziņoja, ka savas prezidentūras otrā termiņa laikā iecerējis sarīkot divas galotņu sanāksmes kodolbruņojuma samazināšanas jautājumā. “Tie ir soļi, kurus varam atļauties, lai radītu miera un taisnīguma pasauli,” uzrunājot klausītāju tūkstošus pie Brandenburgas vārtiem, sacīja prezidents.

Izpildot Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu, par kuru vienošanās ar Maskavu tika panākta Obamas pirmās prezidentūras laikā, ASV un Krievijai katrai jāsamazina stratēģisko kodolieroču arsenāli līdz 1550 vienībām. Samazinot kodolarsenālus vēl par trešdaļu, tiem katrā pusē būtu jāsarūk līdz 1000 vienībām.

Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijas Rogozins jau norādījis, ka Obamas piedāvājumu samazināt abu valstu kodolarsenālus vēl par trešdaļu nav iespējams uztvert nopietni laikā, kad ASV turpina attīstīt savu pretraķešu aizsardzības sistēmu. “Kā gan mēs varam uztvert nopietni šo ideju par stratēģiskā kodolpotenciāla samazināšanu laikā, kad ASV attīsta savas spējas pārtvert Krievijas ieročus,” vaicāja Rogozins.

“Skaidrs, ka [Krievijas] politiskā vadība nevar šīs garantijas uztvert nopietni,” sacīja vicepremjers, kurš pārrauga Krievijas aizsardzības sektoru un atomindustriju, vēsta ziņu aģentūra ITAR-TASS.

“Uzbrukuma bruņojuma sacensības noved pie aizsardzības bruņojuma sacensībām un otrādāk,” Sanktpēterburgā, runājot pēc valdības sēdes, kas bija veltīta Krievijas aizsardzības sektora jautājumiem, sacīja Rogozins.

Krievija iepriekš iebildusi pret Eiropā izvietoto taktisko kodolieroču samazināšanu, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl pirms Obamas uzstāšanās sacīja, ka Krievija nepieļaus stratēģiskā kodolbruņojuma līdzsvara izjaukšanu.

“Mēs nevaram pieļaut, ka stratēģiskās atturēšanas sistēma tiek izjaukta vai arī ka mūsu kodolieroču efektivitāte tiek samazināta,” Putina teikto citē Krievijas ziņu aģentūras.

Augsta ranga Kremļa padomdevējs arī norādīja – Krievija gribētu, ka arī citas valstis dod savu ieguldījumu kodolieroču samazināšanas procesā.

Obama kodolieroču samazināšanas ideju ir padarījis par sava politiskā mantojuma centrālo jautājumu un teorijā iestājas par pilnīgu atteikšanos no tiem.

Krievijai un ASV kopā ir 90% pasaules kodolieroču. Krievijas bruņojumā ir 8500 kodolgalviņu, bet ASV – 7700, liecina jaunākie pieejamie dati.

No 8500 Krievijas kodolgalviņām armijas bruņojumā ir 4500, bet vēl 4000, kas joprojām ir darba kārtībā, ir noņemtas no bruņojuma, un tās plānots demontēt, teikts ASV Atomzinātnieku biļetena maija-jūnija numurā.

1800 stratēģisko kodolgalviņu ir uzstādītas uz raķetēm un atrodas bumbvedēju bāzēs, 700 stratēģisko kodolgalviņu atrodas noliktavās, arī 2000 takstisko kodolgalviņu ir noliktavās.

Merkele un Obama vienojas par IT informācijas apmaiņu

Vācijas kanclere Angela Merkele un ASV prezidents Baraks Obama trešdien vienojušies par informācijas apmaiņu starp ASV un Vācijas iekšlietu dienestiem, informē ziņu aģentūras. Merkele Obamam norādījusi, ka informācijas vākšanā jāievēro samērīguma princips.

Abu valstu vadītāji apsprieduši arī ASV valdības pilsoņu slepenās izsekošanas un informācijas vākšanas skandālu, kas saistīts ar programmas PRISM izmantošanu. Obama un Merkele arī vienojušies par šīs informācijas apmaiņu, paziņoja Merkele. Kā zināms, ASV specdienesti programmu PRISM izmantoja, lai piekļūtu iedzīvotāju personīgajiem datiem un sarakstei pasaules lielākajos IT tīklos.

“Mēs cienām sadarbību ar ASV drošības jautājumos. Taču es uzsvēru, ka samērīguma princips ir un paliks ļoti svarīgs, par spīti tam, ka nepieciešams iegūt svarīgu informāciju. Mūsu brīvības pamats atkarīgs no tā, vai cilvēki jūtas droši. Tāpēc tas ir balansa, samērīguma jautājums – tas ir tas, par ko mēs viens ar otru runāsim,” teica Vācijas kanclere preses konferencē pēc tikšanās ar Obamu.

“Mēs vienojāmies par informācijas apmaiņu starp mūsu darbiniekiem, starp Vācijas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem un atbilstošas ASV iestādes darbiniekiem. Domāju, ka šis dialogs turpināsies,” teica Merkele.

jau ziņots, ka pēc pieciem gadiem ASV prezidents Baraks Obama atkal ieradies oficiālā vizītē Berlīnē, kur vēlas pārrunāt turpmākus pasākumus kodolatbruņošanās jomā, kā arī cīņu pret terorismu un konfliktu risināšanu, informē vācu mediji.

Obama trešdien ierosinās Savienotajām Valstīm un Krievijai par trešdaļu samazināt kodolgalviņu skaitu Eiropā, atklājušas ASV amatpersonas. Prezidents, kas atrodas Vācijā, arī apsolīs nākamgad apmeklēt kodoldrošības jautājumam veltīto samitu Hāgā un 2016.gadā noorganizēt līdzīgu sanāksmi ASV, raksta LETA.

Obama ir pārliecināts, ka ASV un to sabiedrotie var nezaudēt savu ietekmi kodoldrošības jomā, arī par trešdaļu samazinot izvietoto kodolgalviņu skaitu zem jaunajā ASV un Krievijas Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumā (START) noteiktā līmeņa, norādīja kāda augsta ranga ASV amatpersona. “Mēs centīsimies vienoties par šiem samazinājumiem ar Krieviju,” piebilda anonīmais avots.

Obama ierosinās samazināt arī Eiropā izvietoto ASV un Krievijas taktisko kodolieroču skaitu, “solot sastrādāties ar NATO sabiedrotajiem, lai attīstītu priekšlikumus, kas var tikt apspriesti ar Krieviju šī mērķa sasniegšanai”, norādīja amatpersona.

ASV prezidenta Obamas vizītē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē pēdējoreiz notika 2008.gadā. Tiesa, toreiz viņš bija vēl tikai ASV prezidenta kandidāts.

Vācu “Deutsche Welle” raksta, ka toreiz vācieši Obamu sagaidīja zināmā eiforijā kā popzvaigzni, tagad šī sajūsma esot izgaisusi.

ASV prezidents Vācijā ieradās otrdienas vakarā, bet uzturēsies te līdz trešdienas vakaram. Viņus sirsnīgā gaisotnē jau uzņēmis Vācijas prezidents Joahims Gauks, Obamam būs darba tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Kā komentē fonda “Zinātne un politika” līdzstrādnieks Johanness Timms, Merkeli Obama uzskata par svarīgu sadarbības amatpersonu un tam apliecinājums esot 2011.gadā Merkelei piešķirtā ASV prezidenta Brīvības medaļa.

(papildināta ar jaunāko informāciju)