KNAB rosina kriminālvajāšanu pret Ceļu pārvaldes mahinācijās iesaistītajiem

KNAB: “Ceļu pārvaldē” mākslīgi sadārdzināti iepirkumi

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām saistībā ar finanšu līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no a/s “Ceļu pārvalde”.

KNAB pārstāve Inta Šaboha aģentūru LETA informēja, ka no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim četras “Ceļu pārvalde” amatpersonas veikušas pretlikumīgas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, lai šīs akciju sabiedrības noslēgto līgumu izpildes rezultātā gūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus.

“Ceļu pārvaldes” vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas tika sadārdzinātas, kā rezultātā no uzņēmuma izkrāpti finanšu līdzekļi aptuveni 73 000 latu apmērā.

Savukārt Rīgas dome tikai pēc Jāņiem izlems, vai vēlas tikt atzīta par cietušo kriminālprocesā, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis par pārkāpumiem agrāk pašvaldībai piederējušajā a/s “Ceļu pārvalde”.

Rīgas domes Īpašuma departamentā KNAB vēstule ar aicinājumu izmantot šīs savas tiesības saņemta 11.jūnijā un nodota Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldei, kura izvērtēs vēstulē norādītos apstākļus un atbilstoši Rīgas domes priekšsēdētāja rezolūcijai līdz 25.jūnijam sniegs atbildi KNAB, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Jau ziņots, ka vairākas a/s “Ceļu pārvalde” amatpersonas laikposmā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim veicinājušas vairāku uzņēmuma iepirkumu mākslīgu sadārdzināšanu, savukārt bijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un toreizējais SC pārstāvis Mārtiņš Lauva darbā pieņēmis fiktīvu darbinieku, konstatējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, KNAB kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatējis, ka “Ceļu pārvaldes” amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, nodarījušas uzņēmumam zaudējumus lielā apmērā.

“Ceļu pārvaldes” valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile 2010.gada augustā uzņēmuma vārdā noslēgusi līgumu par bituma iegādi “Ceļu pārvaldes” vajadzībām ar starpnieku uzņēmumu SIA “Deutsche Finance Group”, nevis tieši no bituma piegādātāja OU “Kemtrans Grupp”, tādējādi mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas un nodarot “Ceļu pārvaldei” kaitējumu16 500 latu apmērā.

Līdzīgu shēmu 2011.gada maijā īstenojusi arī a/s “Ceļu pārvalde” administratīvā direktore Laima Karatājeva, kura, pamatojoties uz universālpilnvaru, noslēgusi līgumu par bitumena iegādi uzņēmuma vajadzībām ar SIA “Finance Group”, nevis tieši no bituma piegādātāja OU “Kemtrans Grupp”. Šajā gadījumā zaudējumu apmērs sasniedzis 36 340 latus.

Karatājeva 2011.gada maijā, izmantojot universālpilnvaru, noslēgusi vēl divus līdzīgus līgumus par dolomīta šķembu iegādi uzņēmuma vajadzībām no SIA “Kliners”, nevis tieši no šķembu piegādātāja AB “Dolomitas”. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, amatpersona “Ceļu pārvaldei” radījusi kaitējumu 21 800 latu apjomā.

Savukārt bijušā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Lauvas darbībās KNAB atklājis interešu konfliktu. 2011.gada februārī, tikai mēnesi pēc stāšanās uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā, Lauva noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam veikt SIA “CP Uzturēšana” un SIA “CP Transports” valdes locekļa amata pienākumus un nosakot ikmēneša atlīdzību 1000 latu apmērā. KNAB norāda, ka Rutkis bijis Lauvas parādnieks – saskaņā ar Valsts amatpersonu darbības informācijas sistēmas datubāzi Lauva 2011.gada janvārī, stājoties amatā “Ceļu pārvaldē”, norādījis aizdevumu 5550 eiro (3900 latu) un 57 737 ASV dolāru (30 370 latu) apmērā Rutkim. Turklāt saskaņā ar Zemesgrāmatu nodalījuma datiem Lauva un Rutikis ir arī vismaz trīs nekustamo īpašumu kopīpašnieki, kurā katram pieder 25% domājamās daļas.

Tā kā Rutkis savus amata pienākumus abos uzņēmumos neveica, KNAB norāda, ka viņš no 2011.gada februāra līdz jūlijam nepamatoti saņēmis atlīdzību, tādējādi Lauva ar savām nelikumīgajām darbībām uzņēmumam nodarījis kaitējumu vairāk nekā 3000 latu apmērā.

KNAB šā gada jūnijā vērsies pie Rīgas domes ar rosinājumu pašvaldībai kā a/s “Ceļu pārvalde” akcionāram izmantot savas tiesības iesniegt pieteikumu par atzīšanu par cietušo kriminālprocesā.

KNAB 2011.gada 11.oktobrī ierosināta krimināllieta par a/s “Ceļu pārvalde” amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām un prettiesisku labumu nodošanu “Ceļu pārvaldes” amatpersonām saistībā ar līgumu noslēgšanu un saistību izpildi atsevišķu uzņēmumu interesēs, laika periodā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim.

Pēc kratīšanas “Ceļu pārvaldē” KNAB sākts kriminālprocess un aizturētas četras personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar uzņēmuma noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Izmeklēšanā noskaidrots, ka ar vairāku personu starpniecību uzņēmumā nodots 10 500 latu kukulis, lai panāktu līguma noslēgšanu un pasūtījuma izpildi viena konkrēta apakšuzņēmēja interesēs.

Pēc kriminālprocesa sākšanas no amata atkāpās “Ceļu pārvaldes” padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC) un aizdomās turētais valdes priekšsēdētājs Lauva. “Ceļu pārvaldes” padomē tobrīd darbojās vairāki SC un LPP/LC biedri – domnieks Igors Kuzmuks (SC), Igors Solovjovs (SC), Raimonds Timma (LPP/LC), kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks, Dainis Turlais (LPP/LC), un Zaļetajevs (SC).

Lauva “Ceļu pārvaldes” valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts 2011.gada janvārī. Uzņēmuma valdes locekļi kriminālprocesa uzsākšanas brīdī bija Ivo Čerbakovs, Juris Romaņenko un Valērijs Petrovs (SC). Šā gada aprīlī par valdes locekli kļuvis arī Kārlis Ventaskrasts.

A/s “Ceļu pārvalde” dibināta 1994.gadā, pārveidojot pašvaldības uzņēmumu, tā nodarbojas ar ceļu būvēšanu. “Ceļu pārvaldes” kontrolpakete pieder Rīgas domei. Līdz 2013.gada Rīgas domei uzņēmumā piederēja 88,73% akciju, 0,93% pieder Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, bet pārējās daļas pieder mazākuma akcionāriem.

Pašvaldība šopavasar tai piederošās 13 024 “Ceļu pārvaldes” akcijas pārdevusi izsolē un tās šogad aprīlī iegādājusies “Rīgas Sanitārā transporta autobāze” par 6,27 miljoniem latu.

(papildināta ar KNAB un Rīgas domes viedokli)