CVK neatteiksies no elektroniskās balsu skaitīšanas Saeimas un EP vēlēšanās

Joprojām varas gaiteņos klejo koncepcija „Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi”

Lai sagatavotu elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu nākamā gada Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šogad oktobrī būtu vēlams izsludināt iepirkuma procedūru šā pakalpojuma nodrošināšanai, Ir.lv pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa. Lai arī visas problēmas un sūdzības par jaunās programmatūras ķibelēm pašvaldību vēlēšanās CVK vēl nav apkopojusi un sola to izdarīt tikai jūlijā, kopumā balsu skaitīšana šogad izdevusies labāk nekā citus gadus, divas nedēļas pēc vēlēšanām ir pārliecināta CVK pārstāve.

Tāpat esot attaisnojies arī princips izmantot vēlēšanās ikdienas biroja tehniku nevis dārgu, īpaši vēlēšanām sagatavotu aparatūru, līdz ar to e-vēlēšanu projekta izmaksas esot bijušas lētākas nekā citās valstīs.

Jau rakstīts, ka CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara pirms vēlēšanām izslavētā un par “Latvijas Nokia” nosauktā jaunā balsu skaitīšanas programma tomēr pievīla pašvaldību vēlēšanu rezultātu gaidītājus – komisiju locekļiem pietrūka apmācību, pievīla gan skeneri, gan papīra kvalitāte. Tāpēc balsu skaitīšana ieilga kā vēl nekad iepriekš. Turklāt pēc vēlēšanām CVK atcēla Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par pašvaldību vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un uzlika par pienākumu vietējai vēlēšanu komisijai caurskatīt skenētās vēlēšanu zīmes.

Bērziņa Ir.lv teic, ka “sistēmas vājais posms šogad bija iecere balsu skaitīšanas laikā mēģināt skenēt arī vēlētāju sarakstus. Papīrs no ilgās lietošanas sabojājās un vēlēšanu naktī to bija grūti ieskenēt un grūti nolasīt. Šī iecere sevi neattaisnoja un bija galvenais iemesls, kāpēc vidēji par divām stundām palielinājās elektroniskās balsu skaitīšanas laiks”.

„Ar galveno uzdevumu – pēc iespējas īsākā laikā apkopot par deputātu kandidātiem saņemtās atzīmes „+” un svītrojumus un uzkrāt šos datus lietotājiem ērti pārskatāmā formātā – elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma ir tikusi galā teicami un sevi pilnībā attaisnojusi,” saka Bērziņa. Viņa arī norāda, ka līdz šim nekad pašvaldību vēlēšanās šie rezultāti un ziņas par domēs ievēlētajiem deputātiem publiski nav bijuši pieejami tik plašam lietotāju skaitam jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām.

Pagaidām nav notikusi arī pilnīga atteikšanās no interneta balsošanas koncepcijas. Šis jautājums aizvien ir valdības dienaskārtībā kā koncepcija „Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi”, norāda Bērziņa. Savukārt lemšana par izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā ir Saeimas rokās.

Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projektu, kas piedāvāja noteikt, ka iedzīvotājam ir tiesības vēlēt tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā viņš ir reģistrēts. Jāpiebilst, ka parlamenta komisija vērtēja šo likumprojektu pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā.

CVK pārstāve Bērziņa Ir.lv zināja stāstīt, ka bez elektroniska vēlētāju reģistra, kad katrs vēlētājs ir iekļauts noteikta iecirkņa vēlētāju sarakstā, ieviest interneta balsošanu Saeimas vēlēšanās nebūs iespējams. Varot runāt par interneta balsošanas ieviešanu tikai Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlētāju uzskaitei jau patlaban lieto vēlētāju sarakstus.

Saeimas deputātu komisijā šis likumprojekts izraisīja plašas debates un liela daļa deputātu norādīja, ka likumprojektu nebūtu pareizi atbalstīt, jo piesaiste konkrētam apgabalam varētu mazināt vēlētāju līdzdalību vēlēšanās. Savukārt vairākas citas ieceres deputātu vērtējumā ir labas, līdz ar to varētu vērtēt iespēju tas izdalīt atsevišķā likumprojektā.