NEPLP atzīst iekšējās problēmas

Par savu atbildību sabiedriskā medija koncepcijas atlikšanā padome spriedīs pirmdien

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nopietni jādomā par iekšējās saskarsmes problēmu risināšanu. Padome pirmdien spriedīs par savu atbildību situācijā, kad valdība neapstiprināja sabiedriskā medija koncepciju. To Ir.lv apstiprināja NEPLP locekle Aija Cālīte – Dulevska.

„Neredzu variantu, kā ar koncepciju vēl varētu strādāt,” ceturtdien Ir.lv izteicās NEPLP loceklis Gints Grūbe. Savukārt Cālīte-Dulevska par šo jautājumu ir citās domās: „Mans uzskats, ka [padomes locekļiem] vajadzēja otro reizi balsot par koncepcijas precizējumu 19. aprīlī, būtu bijis saprātīgāk atrisināt šo jautājumu padomes iekšienē.”

Dulevska sarunā ar Ir.lv uzsver, ka koncepcijas neapstiprināšana valdībā liecina par to, ka NEPL padomei nopietni jādomā par iekšējo saskarsmes problēmu risināšanu.

„Šis konkrētais jautājums, kas nonācis līdz MK sēdei tomēr liecina, ka mēs neesam varējuši izdiskutēt pietiekami kvalitatīvi un pieņemt lēmumus, kā tas ir noteikts likumā – balsojot, un tas ir zināms simptoms, no kā mums vajag daudz mācīties,” Dulevska izteicās. Otrreiz nobalsot par koncepciju padomē neesot bijis iespējams, jo „bija padomes locekļi, kuri uzskatīja, ka tā ir tā pati koncepcija”.

Grūbe uzskata, ka pie koncepcijas izstrādes NEPLP vairāk neatgriezīsies, jo pie tās ir strādāts pietiekami, un uz visiem jautājumiem un riskiem, ko minējušas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA) un Saeimas komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA), padome valdībai esot varējusi sniegt konkrētas atbildes. Viņaprāt, koncepcijas nobloķēšana valdībā nav bijusi pamatota.

Savukārt Janīnas Kursītes-Pakules izteikumus par to, ka NEPL padomei vajadzētu apsvērt atkāpšanos no amata, Dulevska komentē nelabprāt, jo par to esot paredzēts spriest pirmdienas padomes sēdē kopā ar visiem NEPLP locekļiem. Viņa tomēr uzsvēra, ka padomei vajadzēs uzņemties atbildību par notikušo: „Domāju, ka mums ir ļoti nopietni jāizturas pret deputātu izteikumiem, ka tie nav nejauši un ka tiem var arī būt sekas. Tas ir nopietns signāls, ka mums ir ļoti konstruktīvi jāizanalizē savs darbs līdz šim un arī turpmāk.”

Galvenā problēma, kāpēc koncepcija tikusi nobloķēta, pēc Dulevskas domām, esot finansējums un nepietiekami izstrādāta koncepcijas juridiskā daļa. „[Koncepcijas] pamats, pie kā strādāja eksperti, paliek. Ceļš jeb plāns, kā koncepciju ieviest, ir pretrunīgs, jo esam sākuši no otra gala – ideālā varianta, kam neatbilst finansējums. Vispirms vajadzēja zināt, ar kādām finansēm var rēķināties un atbilstoši tam plānot.”

Uz jautājumu, vai NEPL padomi vēl aizvien var uzskatīt par politiski neatkarīgu, Dulevska atbild apstiprinoši – tas, ka atsevišķiem padomes locekļiem esot savi politiskie uzskati, nenozīmējot, ka padome ir saistīta ar politiskajiem spēkiem. „Nevaram nonākt līdz tādam absurdam, ka tieši padomes locekļiem ir aizliegta brīvība uz politiskajiem uzskatiem, ” Dulevska piebilst.

Tai pat laikā viņa pieļauj – ja NEPLP būtu septiņi locekļi, „tad jebkura veida ietekme būtu mazāk iespējama”.

Kopumā ne Grūbe, ne Dulevska nevēlas izdarīt priekšlaicīgus secinājumus un ir gatavi uzņemties atbildību par padomes līdzšinējo darbu. Grūbe uzsver, ka par konkrētu padomes rīcību varēs runāt tikai pēc MK lēmuma par koncepcijas apstiprināšanu, bet, ja redzēšot, ka notiek sabiedrisko mediju politiskās ietekmēšanas mēģinājumi, Grūbe pats esot gatavs vērsties starptautiskās mediju brīvības aizsardzības organizācijās.

Kursīte-Pakule: Jāapsver, vai NEPLP var uzticēties

Situācijā, kāda izveidojusies ar atbalstu vienotā sabiedriskā medija izveidei, ir apsverams jautājums par neuzticību Nacionālajai plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Arī koalīcijai ir jādomā par kādiem radikāliem pasākumiem, – intervijā Latvijas Radio ceturtdien sacīja Saeimas deputāte Janīna Kursīte – Pakule (Vienotība). Pēc Kursīte -Pakules teiktā, arī pašai NEPLP būtu jādomā par atkāpšanos, vēsta LETA.

Kopumā, pēc Saeimas deputātes teiktā, situācija ar vienota sabiedriskā medija izveidi neesot “tik bezcerīga, ir tikai mazliet jāiespringst”. Neesot vajadzīgs arī meklēt vainīgos, “nav tik daudz galvu, lai tās ripotu”, uzskata Kursīte- Pakule, norādot, ka koncepciju nav nepieciešams atlikt uz ilgu laiku, – tas atkarīgs gan no NEPLP, gan televīzijas un radio vadības.

Uz jautājumu, kāpēc valdības kompetences jautājumā par atbalstu vai tā trūkumu iejaucas “Vienotības” Saeimas frakcija, Kursīte – Pakule atbildēja, ka valdībai un parlamentam ir jābūt sasaistei, tāpēc partijas frakcija izvērtēja šo jautājumu. Bija iekšējā diskusija bez balsojuma, bet nebija vienota argumenta esošās vienota medija koncepcijas atbalstam. “Tie, kas nepiekrita, klusēja, bet runāja vairākums,” sacīja deputāte, piebilstot, ka ierosinājums šo jautājumu izrunāt frakcijā nācis no Solvitas Āboltiņas.

Kursīte- Pakule uzskata, ka nav pamata runāt par kādām domstarpībām partijas iekšienē, kad premjers Valdis Dombrovskis paudis atbalstu vienota sabiedriskā medija izveidei, bet Āboltiņa pret to iebilst.

“[Vienota medija] koncepcija nav jānoliedz, tikai jānoliek uz rezerves sliedēm,” uzskata Saeimas deputāte, piebilstot, ka sākotnēji prezentētā ideja par šādu projektu bijusi daudz pievilcīgāka un atbalstāmāka, nekā pašlaik izstrādātā koncepcija, “kaut kas ir nogājis greizi”.

Viņa kategoriski noliedza izteikumus, ka sabiedriskā medija izveide kļuvusi politizēta. Viņasprāt, izteikumi par politisku iejaukšanos ir labs veids, kā aizsargāties uzbrūkot.

Kursīte-Pakule uzsvēra, ka jautājums vienotā sabiedriskā medija izveidei ir par nodokļu maksātāju naudu un tās izlietojumu. Ir jābūt skaidram, kā prasītie pieci miljoni latu piecos gados tiks izlietoti un vai plānotā mācību centra izveide nedublēs jau esošās izglītības programmas. “Ir jāzina un jāredz, kas mainīsies pēc šāda medija izveides,” uzskata deputāte.

Savukārt partijas “Vienotība” frakcija trešdien nolēma aicināt koalīciju “nesteigties” ar vienotā sabiedriskā medija koncepciju, proti, rosinās neskatīt šo jautājumu nākamās nedēļas valdības sēdē. Kā aģentūrai LETA skaidroja “Vienotības” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, “Vienotība” vēlas “iedziļināties detaļās” un uzskata, ka par koncepciju vēl nepieciešamas diskusijas.

Pēc “Vienotības” deputātu viedokļa, sabiedriskajam medijam nebūtu jānodarbojas ar komercreklāmu, tāpat jautājums ir par reformas kopējām izmaksām, proti, vai nebūs nepieciešams vairāk līdzekļu, nekā plānots. Partijas pārstāvji esot nobažījušies arī par to, ka Latvijas Radio esot atstāts “pabērna lomā”, piebilda Zaķis.

Pirmdien, 17.jūnijā, šo jautājumu varētu pārrunāt koalīcija, un “Vienotība” aicinās partnerus nesteigties ar šo jautājumu un neskatīt to 18.jūnija valdības sēdē, sacīja Zaķis.

Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri otrdien nobloķēja valdības lēmumu par atbalstu vienotā sabiedriskā medija izveidei.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu koncepcija tika novirzīta papildus saskaņošanai koalīcijas partiju sadarbības padomē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) valdības sēdē paziņoja, ka Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) janvārī pēdējo reizi lēma par vienotā medija koncepciju. Taču tā koncepcija, kas ir iesniegta valdībā, ir ļoti atšķirīga. Ja sākotnēji koncepcijas īstenošanai bija nepieciešami 90 miljoni latu, tad tagad tiek prasīts par 40 miljoniem latu mazāk.

Bordāns uzskata, ka lēmums par Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio likvidēšanu un jaunas juridiskas personas izveidošanu ir Saeimas kompetence. Viņam nav pārliecības, ka mediju apvienošana pašlaik nav vienīgais solis, kas tiks paveikts, un citi soļi nesekos. Līdz ar to sabiedriskie mediji tiks nevis stiprināti, bet gan vājināti.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende (NA) teica, ka NEPLP joprojām nav atbildējusi uz visiem jautājumiem, kas izskanēja, gan tiekoties ar nacionālo apvienību, gan valdības sēdē. Ja jau pašā sākumā ir tik daudz jautājumu, tad nedrīkstot pieņemt sasteigtus lēmumus, bet ir jānāk vēlreiz kopā un visas neskaidrības rūpīgi jāizdiskutē.

Kā atzina NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, jautājums par vienotā medija koncepciju ir politizējies. Līdz ar to koalīcijai ir jāpieņem lēmums par tālāko virzību. NEPLP ir lēmusi par to, kādam ir jābūt vienotajam medijam.

Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis atzina, ka, viņaprāt, nav jēgas apvienot radio un televīziju, ja netiek piešķirti nepieciešamie līdzekļi un ierīkotas vajadzīgās studijas. Koncepciju varētu pieņemt, ja no lēmumprojekta izņemtu punktu par mediju apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.

Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredzēja atbalstīt Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.

(papildināta ar NEPLP locekļu Grūbes un Dulevskas viedokļiem)