Eksperte: “Sovjetisma slimība” nav vēl izslimota (papildin.)

Daudzviet vēlētāju lielā uzticība apsūdzētiem un neētiskiem pašvaldību vadītājiem iezīmē lielu sabiedrības problēmu

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti Ir.lv aptaujātos ekspertus gan pārsteidz, gan ne – visvairāk apbēdina zemā aktivitāte un tas, ka par spīti dažu pašvaldību vadītāju apsūdzībām nopietnos pārkāpumos un neētiskai rīcībai, vēlētāji par viņiem balso, dodot iespēju to visu turpināt. Tas iezīmē lielu problēmu.

Lai arī vēlēšanu naktī pašreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs jau izlielījās, ka galvaspilsētā nav noticis etnisks balsojums, Ir.lv eksperts norāda, ka tam līdz galam nevar ticēt. Tai pašā laikā cits eksperts domā, ka daudzi latvieši arī varētu būt balsojuši par SC/GKR komandu. Tāpat uzskata sociologs Kaktiņš, tāpēc jādomā, ka “sovjetisma slimību” latviešu vēlētājs vēl nav izslimojis līdz galam.

Eksperti pārmet Centrālajai vēlēšanu komisijai nespēju laikus saskaitīt balsis, lai gan pirms vēlēšanām CVK izlielījās ar jauno elektroniskās balsu skaitīšanas programmu.

Izskatās, ka latviešu vēlētājs kļuvis pasīvs

Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Valsts prezidente:

„Tas, ka Latvijā [aktīvo vēlētāju procents] ir zemākais, nav veselīga zīme. Varētu domāt, ka tieši pēc krīzes mums ir nopietni jādomā par izaugsmi, pašvaldību loma ir ļoti nopietna. Būtu sagaidījusi, ka cilvēki aktivizēsies, tāpēc zemā vēlētāju aktivitāte ir vilšanās.

Konstatēju, ka vislielākā aktivitāte ir Rīgā un Latgalē. Īpatnēji, ka Latgalē – agrākos gados [tā] bija starp pasīvākajiem. Būtu interesanti sociologiem papētīt, ko nozīmē aktivitāte. Virspusēji skatoties, rodas iespaids, ka krievvalodīgie ir aktivizējušies, bet latviski runājošie – kļuvuši pasīvāki. Būtu tam jāpaseko līdzi, jo tam varētu būt konsekvences.

Par Rīgu pārsteigumu nav, vienīgi „Saskaņas centra” uzvaras procents turpina augt, opozīcijā sēdošie varēs skaitīt mušas. „Vienotībai” rezultāti nav tik spoži. Tas nozīmē, ka vēlētājiem un analītiķiem ir plašs darba lauks pētīt etnisko divdalījumu, kas tik sistemātiski palīdz gūt arvien labākus rezultātus „Saskaņas centram”.

Esmu dzirdējusi, ka šodien Rīgā ļaudis staigājot ar Krievijas karogiem. Ja tas tā ir, tad tā ir ļoti biedējoša parādība un mēs esam nopietna apdraudējuma priekšā.

Agrāk domāju, ka pašvaldību vēlēšanas nevar radīt sekas Saeimas vēlēšanām, tagad rezultāti dara domīgu. „Vienotībai” kā partijai šis ir nopietns signāls par stratēģijas pilnveidošanu un kandidātiem, jo rezultāi nesaskan ar administratīvajiem resursiem. Pašvaldību līmenī šī partija [„Vienotība”] nav bijusi pietiekami aktīva, bet „nacionāļi” [VL-TB/LNNK] ir guvuši labus rezultātus Rīgā.

Savukārt Reformu partijas rezultāti zvana kapu zvanus partijas nākotnei, tāpēc vēl jo vairāk domāju, ka viņiem vajadzēja apvienoties ar „Vienotību”. Partijām ir pietiekami daudz mājas darbu.

Izskatās, ka Jūrmalā pēc vairāk nekā 20 gadu nesaskaņām beidzot varētu izveidoties kaut kas aptuveni līdzīgs normālai, mazāk saskaldītai domei.

Liepājā smagā situācija ar „Liepājas metalurgu” ir iespaidojusi rezultātus, būs smagi jāpiestrādā pie koalīcijas veidošanas.

Ventspils rezultāti ir fenomens pats par sevi – žurnālistiem būtu darbs izanalizēt detalizētāk, kāds ir veiksmes stāsta pamats, kas ir tie nopelni, kas ir spējuši radīt tik lielu atbalstu, kāds parasti ir tikai autoritārās valdībās.

Gribētos, lai [CVK] vēlētājiem izskaidro tehniskos sarežģījumus. Cik vakar skatījos Cimdara kunga paziņojumu, balsīm vajadzēja būt saskaitītām ātrāk, tāpēc gribētos zināt, kāpēc uzlabojumu vietā ir noticis pretējais.”

Rīgā ir milzīgs daudzums cilvēku, kas neuzticas valstij

Baiba Strautmane, žurnāliste:

„Par Rīgu esmu bažīga. Ja „Saskaņas centram” ir vairāk kā 50% vēlētāju atbalsts, tas nozīmē, ka Rīgā ir milzīgs iedzīvotāju daudzums, kas atbalsta Ušakova nostāju par divām valsts valodām, par to, ka visas tiesībsargājošās iestādes pilda politiskos pasūtījumus, un tā ir fundamentāla valsts pamatu graušana. Izskatās, ka Rīgā ir milzīgs daudzums cilvēku, kas neuzticas šai valstij. Ņemot vērā pašreizējo ekstrēmisko noskaņojumu Eiropā, tam būtu jāpievērš uzmanība.

Vēlētāju aktivitāte šogad ir viszemākā un tai pat laikā Rīgā tā ir vislielākā. Tas nozīmē, ka šie revanšistiskie noskaņojumi ir ļoti spēcīgi. Labējās partijas ir izdarījušas visu, lai nebūtu, par ko balsot, ir zaudēta sajūta, ka no balsošanas ir jēga, jo visi [labējie politiķi] beigās izrādās vienādi attiecībā uz solījumu turēšanu.

Valdošā koalīcija varētu izdarīt secinājumus par latviešu valodas mācīšanu bērnudārzos, valsts uzņēmējsabiedrību pārvaldes mehānismu sakārtošanu, tā teikt – kāju durvīs ielikt, lai neitralizētu sekas nākotnē.

Tomēr lielu pārsteigumu vēlēšanās nav, viss bija plānojams un prognozējams. Galvenais jaunums ir tas, kā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir pamanījusies izgāzties, jo elektroniskā vēlēšanu skaitīšana nav izdevusies.

Var apsveikt Jūrmalu, jo izdevies izslēgt no vēlēšanām kriminālnoziedziniekus.

Viena lieta, kas šķiet interesanta, ir Reformu partijas sliktie rezultāti visā Latvijā, pat Daugavpilī. Viņi cerēja, ka izdosies vismaz tur [pārvarēt 5% barjeru], kas liek domāt, ka viņu rīcībā ir gads līdz Saeimas vēlēšanām un viņi varētu visiem spēkiem mēģināt panākt izmaiņas līdz tam laikam.”

Rezultāti liecina – „sovjetisma slimība” nav vēl izslimota

Vita Zelče, vēsturniece:

„Cilvēki vēlēšanās balso par sev komfortablāko variantu. Rezultāti ir šā laika vidējā politiskā, saimnieciskā un morālā komforta spogulis, kas liecina, ka „sovjetisma slimība” nav vēl līdz galam izslimota. To rāda zemais individuālais atbildīgums, vienaldzība vai piedodoša attieksme pret varas pārtēriņiem, nesaimnieciskumu, korupciju, zemā valstiskā pašapziņa, etniskās robežlīnijas un priekšraksts par varu kā visu sociālo labumu īpašnieci.

Domājams, ka Rīgas varas gaiteņos nekas daudz nemainīsies. Tiem Rīgas vēlētājiem, kuriem bieds ir namu siltināšana, vēlos ieteikt doties ekskursijās uz Latvijas reģionālajām pilsētām, aplūkot to pilsētvidi un padomāt.

Acīmredzot, lielākai daļai vēlētāju komforta sajūtu rada nepiedalīšanās vēlēšanās. Politiķiem ir jādomā, kā to mainīt, kā indivīdu vērtību skalā atbildīgumu par valsti, savu pilsētu, savu novadu, savu pagastu un savu māju padarīt vērtīgu.

Vēlēšanās parasti cerība un vilšanās iet rokurokā. Rīgā labs ir VL/TB-LNNK starts. Visām labēji centriskajām jeb t.s. latviskajām partijām jāizkopj sadarbības kultūra, lai nākamajās vēlēšanās sekmīgi konkurētu lielajās pilsētās. Daudzos reģionos dominē nu jau ierastais “saimniekpapa” princips. Laiks līdz nākamajām vēlēšanām rādīs, cik tas ir efektīvs.”

Vēlētāji ir sākuši domāt, bet Rīgā nekas nemainīsies

Iveta Kažoka, „Providus” eksperte:

„Vēlēšanās redzu divas iezīmes – zemā līdzdalība, kas gan pašvaldību vēlēšanās tradicionāli ir zemāka, otra tendence, ka pašvaldībās ir samazinājies pārstāvēto partiju skaits, kas nozīmē – vēlētāji ir sākuši domāt, vai ir vērts balsot par partijām, kas varētu nepārvarēt 5% barjeru.

Rīgā pirmo reizi notika tas, ka viena partija savākusi vairāk nekā pusi visu vēlētāju balsu un konkurenti nav spējuši likt pretī neko tik nozīmīgu, cīnīties [par vēlētāju atbalstu]. Tas ir signāls gan „Saskaņas centram”, gan konkurējošām patijām par to, ka kaut kas līdz šim ir darīts pareizi.

Baiba Broka ir pārsteigums, jo viņa paārdīja Nacionālās apvienības tādu seju, kāda tai nav bijusi iepriekš – tā ir atšķirīga no Parādnieka vai Iesalnieka tēla. Viņa vienpersoniski parādīja, ka ar pavisam cita veida politiku, mazāk akcentējot nacionālo un neieslīgstot strīdos ar oponentiem, var pamainīt tēlu tā, ka izdodas savākt rekordlielu [atbalstītāju] skaitu.

Rīgā nekas nemainīsies, vienīgi opozīcijas partijas, cerams, kļūs aktīvākas un profesionālākas, sāks gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Šajās vēlēšanās pierādījās – lai turētu līdzi domei, kas iedzīvotāju prātos ir strādājusi labi, jāgatavojas ilgāku laiku, jāinvestē resursi pētniecībai, jāgatavo priekšlikumi un līderi.

No šīm vēlēšanām katrai partijai būtu ko mācīties – Nacionālajai apvienībai, ka mierīgāka pozīcija var palīdzēt, „Vienotībai” jāizturas nopietnāk pret vēlēšanām – ne vienmēr mēģinājumi ļoti profilēties nacionālā nišā var atkārtoties ar tādām pašām sekmēm. Vēlētājiem nepatika konfronācija ar „Saskaņas centru” par nacionāliem un vēstures jautājumiem. Reformu partijai vispār ir jādomā par Saeimas vēlēšanām un jāpiedāvā labāk gatavoti cilvēki.

„Saskaņas centrs” riskē kļūt paši par saviem ļaunākajiem ienaidniekiem, jo ir jūtama pašapmierinātība un nevēlēšanās neko mainīt domes darba stilā. Tas varētu būt pirmais solis zaudēt nākamajiem konkurentiem, kas vēlēsies mainīt vēlētāju domas.

Šīs vēlēšanas var būt kā katalizators procesiem, kas jau ir bijuši – pirms Saeimas vēlēšanām taps un pārgrupēsies jaunas partijas. Tas, iespējams, ir vajadzīgs process, daudz labāk būtu izveidot sakarīgas partijas, kur vienojas domubiedri, nevis vilkt skumjo skatu, kurā cilvēki nespēj vienoties par kopējām lietām. Skaidrs, ja tas nenotiks rudenī, būs problēmas sagatavoties Saeimas vēlēšanām.”

Neesmu drošs kā Ušakovs, ka Rīgā bijis neetnisks balsojums

Oļegs Ignatjevs, žurnālists:

„Par Rīgu – pārsteigumu nav, vienīgā intriga bija par [Illariona] Girsa un [Vladimira] Lindermana partiju „Par dzimto valodu” – gaidīju, ka parādīsies tas, ka aptaujās vēlētāji kautrējas teikt, ka balsojuši vai balsos par „Dzimto valodu”, un tad rezultātos būs kāds panākums, bet tas neīstenojās – partijai bija pārāk eksotiskas etniski nacionālas idejas, droši vien neatbilda krievvalodīgo pilsoņu uzskatiem.

Tomēr, lai arī Ušakovs ir paziņojis, ka pirmo reizi Rīgā noticis neetnisks balsojums, es par to nebūtu tik drošs. Manuprāt, balsojums bija izteikti etnisks, par ko liecina arī Nacionālās apvienības panākumi Rīgā. Šajās vēlēšanās tika spēlēts uz nacionālajiem jautājumiem, un tas arī veicināja spriedzi.

Jautājums ir, kā partijas šos rezultātus sapratīs un interpretēs, veidojot savu tālāko rīcību – arī saistībā ar parlamenta vēlēšanām. Nedomāju, ka jau rīt būs izmaiņas parlamentā – pašreiz asām kustībām nav laika, jādomā par citām lietām, bet varbūt, piemēram, Nacionālā apvienība spriedīs, ka panākumus viņiem nesusi [Baiba] Broka, kas nebija tik emocionāla un izvairījās no sadursmes ar Ušakovu, vai arī viņi izmantos šos rezultātus, lai nacionālos jautājumus virzītu tālāk.

Pārsteigums bija reģionos. Pārsteidza vēlētāju izvēle Ventspilī, bet laikam jāsaka – kas mūs nenosit, tas mūs padara stiprākus. Arī Jūrmala ar [Gata] Trukšņa un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) panākumiem pārsteidz, tomēr ir arī daudz jautājuma zīmju. Par Liepāju – man bija interesanti vērot vēlēšanu gaitu saistībā ar „Liepājas metalurga” problēmām – šķita, ka tas [Liepājas mēra Ulda] Seska pozīcijas novājinās, tomēr, neskatoties uz dažādām spilgtām personībām, notika pretējais.

Rēzekne izbrīnu neizraisīja – tur Saskaņas centram (SC) vienmēr bijuši labi rezultāti. Līdz šim bija jautājums, kāpēc Daugavpilī, kas tiek uzskatīta par krieviskāko pilsētu Latvijā, nav tik spēcīgs SC pārākums kā, piemēram, Rēzeknē, bet šoreiz tas mainījās. Protams, ja saliek kopā [Jāni] Lāčplēsi (Latgales partija) ar, piemēram, Carevu („Alternative”), tad SC būtu tikai otrajā vietā, tomēr jāņem vērā, ka iepriekš SC bija tikai trešajā vietā, turklāt – ar lielu atkāpi. SC pozīcijas Daugavpilī ir nostiprinājušās.

Par Jelgavas novadu, kurš atkal ievēl [Ziedoni] Caunes kungu (ZZS) – šajā ziņā es atvainojos Jelgavas novada vēlētājiem, bet man trūkst vārdu. Es nezinu, ar ko tas ir izskaidrojams – līdzīgi kā Ventspilī, tas iezīmē lielu problēmu, ka, neskatoties uz apvainojumiem un reālām krimināllietām, kuras ierosinājušas tiesībsargājošas iestādes, vēlētājs izvēlas [šādas] personības. Un Caunes gadījumā, kad runa ir par ētiskiem pārkāpumiem, rodas domas, ka tas vēlētājiem nav svarīgi.”

Interesanti, kāda koalīcija veidosies Liepājā

Ojārs Skudra, vēsturnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors:

„Pirms izteikt nosodījumu par pilsoniskās aktivitātes trūkumu, ir jāņem vērā, piemēram, tas, ka daudzi cilvēki joprojām ir deklarējušies Latvijā, bet strādā ārzemēs.

Tomēr manā skatījumā ir divi spēcīgi punkti, kas skaidro mazo vēlētāju līdzdalību. Pirmais, izcili labi laika apstākļi, kas bija arī iemesls tam, ka cilvēki balsoja jau piektdienā. Otrais – reklāmas aizliegums un vakara televīzijas diskusijas – tās radīja nepatiku pret lielu daļu kandidātu vai pat pret visiem, politiskās diskusijas kultūra un saturs par viņiem radīja vairāk negatīvu, nekā pozitīvu iespaidu.

Vakar man bija iespēja ieskatīties sociālās aptaujas lapā, un tur bija redzams, ka krievvalodīgo vidū ar milzīgu atrāvienu vadībā ir Saskaņas centrs (SC), bet arī latviešu valodā runājošo vidū pirmajā vietā ir tieši SC. Tas arī skaidro, kā SC izdevās noturēt vairākuma balsis, izmetot aiz borta visus krievvalodīgos konkurentus. Tas ir apsveicami, jo lielākā daļa no tiem bija kreisi vai pat ekstrēmi kreisi noskaņoti. Bet tas, ko derētu papētīt, ir latviešu vēlētāju izvēle.

Man personīgi šķiet interesanti, kāda koalīcija varētu veidoties Liepājā, jo tur ir Reformu partija (RP), Liepājas partija (LP) un Saskaņas centrs – ja RP un SC apvienotos, viņiem kopā ir vienas balss pārākums. Jautājums ir, vai Reformu partija ir gatava veidot koalīciju, protams, piesaistot arī Sesku. Tas, manuprāt, ir nacionālās uzmanības vērts jautājums.

Reformu partijai būtu jāizvērtē, ko viņi visā Latvijā, izņemot Liepāju, ir izdarījuši nepareizi un vai Vilnītim ar saviem panākumiem nav jāieņem vieta partijas hierarhijā, ja partija plāno attīstīties, nevis izšķīst, kā citi prognozē.

„Vienotība” savas pozīcijas ir saglabājusi vai minimāli zaudējusi, kas faktiski liecina par to, ka Dombrovska komandas faktors nav nostrādājis – arī Rīgā. Šeit ir jautājums Dombrovska komandai, ja runājam par valdību – kas notiks tālāk. Vai Dombrovskis un „Vienotība” ir gatavi sadarbībai ar SC, vai arī SC nākamgad varēs teikt” „Mēs jau piedāvājām, gribējām, bet mūs noraidīja”, līdz ar ko arī veidotos kampaņas stratēģija.

Nacionālā apvienība (NA) nacionālos apmēros ir startējusi savu spēju robežās, panākumu nav. Latgale NA joprojām ir vājš punkts, bet panākumi Rīgā skaidrojami ar Ēlertes neveiksmīgajiem mēģinājumiem pārliecināt svārstīgos vēlētājus, kas nevarēja izlemt, vai balsot par NA vai „Vienotību”, kā arī Baibas Brokas faktors, kas spēlēja par labu NA.”

SC labais rezultāts radies, pateicoties latviski runājošo atbalstam

Arnis Kaktiņš, sociologs:

„Pārsteigums bija zemā aktivitāte, jo no vienas puses vēsturiskie skaitļi [par aktīvo vēlētāju skaitu pašvaldību vēlēšanās] ir 50 – 60%, bet aptaujās [pirms vēlēšanām] pēc cilvēku teiktā apņemšanās balsot bija lielāka nekā iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās. Pieņemu, ka te savu iespaidu ir atstājušas masu mediju rīkotās debates, kas publiku vairāk demotivējušas nekā motivējušas balsot, kas varbūt slēdzas kopā ar karsto laiku un citiem faktoriem.

Rezultāti Rīgā nepārsteidz, labi sakrīt ar to, ko vedināja domāt aptaujas. Man bija intriga, cik labs būs rezultāts „Saskaņas centram”, jo pēc aptaujām varēja paredzēt uzvaru, bet ne to, cik liela šī uzvara būs. Daudzi vēlētāji savas galīgās izvēles izdara pēdējā mēneša, nedēļas, dienas laikā. Tie, kuri apņēmušies vēlēt, bet nav izvēlējušies, tuvāk vēlēšanām sāk intensīvāk pētīt [sarakstus], apzināti un fokusēti skatīties debates un šajā kontekstā debatēs notiekošais ir ļoti svarīgs un rezultāts nebija līdz galam paredzams.

Rīgā otrā intriga bija „Vienotība” un Nacionālā apvienība – aptaujās parādījās, ka „Vienotība” tuvāk vēlēšanām kļūst mazāk populāra un „nacionāļu” panākums arī varētu būt debašu rezultāts. Trešais nezināmais bija Latvijas Zaļā partija – vienīgā, kurai bija iespēja pārvarēt 5% barjeru. Lielākā loma tur bija debatēm, kas līderim neizdevās tik veiksmīgas.

Runājot par etniskajiem balsojumiem, nav ne mazāko šaubu, ka „Saskaņas centra” labais rezultāts radies, pateicoties latviski runājošo atbalstam. Rīgā viss būs bez izmaiņām.

Faktiskais rezultāts bija tuvāks aptaujām nekā „exitpoll” rezultātiem. Kampaņošanas dinamikā pēdējās dienās pirms vēlēšanām bija dzirdama necienīga retorika izteikumos par „Saskaņas centra” balsotājiem. Ja publiskajā telpā lieto šādu valodu, tad daļa “Saskaņas centra” atbalstītāji pārstāji skaļi runāt par šo pārliecību, jo redz agresīvas izpausmes. Tāpēc droši vien SC atbalstītāji [„exitpoll” aptaujā] neteica, par ko ir nobalsojuši.

Rīgā [balsotāji bija] aktīvāki, tas ir saistīts ar masu medijiem, jo viņi kalpo kā mobilizējošs faktors. Vēlēšanu tēriņu ierobežojumi atstājuši iespaidu – partijām nav bijis tik daudz līdzekļu „trokšņa taisīšanai”, tāpēc aktivitāte [kopumā] ir mazāka. Rīgā troksni sacēla masu mediji paši, tāpēc partijām aģitācijai vajadzēja mazāk līdzekļu.”

Apbēdina vēlētāju zemā aktivitāte

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:

„Vēlēšanu rezultāti nav sagādājuši pārsteigumus – daudzmaz jau tas bija sagaidāms. Lielā mērā vēlētāji izvēli izdarījuši par personībām, kas pašvaldību vēlēšanās izrādās ļoti būtiski.

Daudzviet tika īstenota līdzšinējā politika, esošie mēri patur savu amatu, tā kā diez vai sagaidīsim kādas pārmaiņas. Faktors, kas apbēdina, ir mazā vēlētāju aktivitāte – daļa cilvēku ir vīlušies un neredz iespēju kaut ko mainīt.

Arī Rīgā pārmaiņas īstenotajā politikā nav gaidāmas – Nils Ušakovs saglabā mēra krēslu. Jautājums ir, kādi cilvēki tiks domē – savilktie plusi un svītrojumi var kaut ko ietekmēt personāliju līmenī, bet būtībā izmaiņu nebūs.”

(papildināta ar Vīķes-Freibergas, Strautmanes, Zelčes, Kažokas un Kaktiņa viedokļiem)