Rāviņš pret pelēcību

Jelgavas domes vadītājs Andris Rāviņš par “Krājbankā” zaudēto miljonu, domes avīzes neatkarību un to, kāpēc brūk pērn izbūvētā krastmala

Jūs esat amatā jau divpadsmit gadus. Kā jūs pats izskaidrotu savas politiskās ilglaicības noslēpumu?

Pašam jau ir grūti skaidrot šādas lietas, bet laikam jau pilsētas iedzīvotājos mūsu, manas komandas darbība ir viesusi uzticēšanos, un varbūt arī tie darbi, kas ir darīti, ir pieņemami viņiem. Līdz ar to arī šis vēlēšanu cikls ir bijis tāds, kāds ir bijis.

Jums tagad ir iespēja raksturot galvenos paveiktos darbus, kuri, kā sakāt, viesuši iedzīvotāju uzticību kopš iepriekšējām vēlēšanām, un arī to, kā Jelgava, jūsuprāt, mainījusies uz labo pusi šo pēdējo divpadsmit gadu laikā.

2001. gadā sākām strādāt pilsētā ar ļoti daudzām problēmām, un viena no galvenajām bija siltuma apgāde un pilsētas iedzīvotāju maksātspēja – uzņēmums bija nonācis maksātnespējas situācijā. Svarīgākais bija siltums – siltuma nodrošināšana, siltumuzņēmuma pārveidošana par uzņēmumu, kas spējīgs par pieņemamām cenām nodrošināt [siltumu]. Un, protams, ielas un infrastruktūra, un tā pelēcība, kas bija pilsētā. Ja šodien paskatāmies – septembrī esam plānojuši nodot Latvijā lielāko biomasas koģenerācijas katlumāju, kas siltumu nodrošinās pilsētas iedzīvotājiem par, salīdzinot ar šo brīdi, vismaz 10% zemāku tarifu. Tas ir viens ieguvums. Un otrs – ka mēs nedosim naudu “Gazpromam”, bet vietējam uzņēmējam, kas mūs nodrošinās ar kurināmo – koka šķeldu, kūdru, salmiem – biomasu.

Jūs pieminējāt “Gazprom”… Vakar bija 9.maijs – vai jūs un dome piedalāties šo svētku svinēšanā?

Vakar bija Eiropas diena! Mums bija atbraukusi delegācija no Itālijas – Komo pilsētas arodskolas vadība, un mēs atzīmējām Eiropas dienu – ar jaunām idejām, jauniem projektiem par arodizglītības veidošanu un stiprināšanu. Bet, ja mēs runājam par uzvaru pār fašismu, tad mēs to atzīmējām 8.maijā, noliekot ziedus visos Jelgavā atrodošajos apbedījumos un izrādot cieņu tiem, kas krituši šajā cīņā pret fašismu.

Bet 2009.gadā jūs 31.jūlijā kopā ar Krievijas vēstnieku Vešņakovu šeit atzīmējāt tā dēvēto Jelgavas atbrīvošanu.

Es uz īsu brīdi noliku kopā ar vēstnieku ziedus kapos, tādējādi atdodot cieņu kritušajiem kareivjiem, un manas svinības ar šo procesu arī beidzās.

1944.gadā padomju armija sagrāva pilsētu.

Es domāju, vēsturnieki saka, ka tajā procesā ir piedalījušās abas puses.

Bet vai tā nekļuva par tradīciju – vai kopš tam esat vēl kādreiz kopā ar Krievijas vēstnieku tajā dienā nolicis ziedus?

Man ir grūti šo datumu nosaukt par atbrīvošanu. Ja mēs runājat par pilsētu, par šīm lietām, tad, jā, tā ir cīņa ar fašismu, uzvara pār fašismu, atbrīvošana no fašisma. Bet tad ir jautājums – aizmirsa aiziet.

Varbūt 2009.gadā tas bija aktuāli tāpēc, ka Krievija šeit uzbūvēja autobusu rūpnīcu “Amo Plant” ar lielām perspektīvām? Bija paredzēts ražot un eksportēt uz Krieviju autobusus un kravas automašīnas. Bet tad Putins padzina Lužkovu, un viss beidzās. Kas ar to rūpnīcu notiek tagad?

Nu, nekas jau nav beidzies. Beidzies varbūtās Lužkovam. Bet rūpnīca ir uzbūvēta un strādā. Šobrīd ir parakstītas vai tūlītā tiks panāktas vienošanās ar Holandes kompāniju VDL par jauna Eiropas titula autobusa salikšanu – par 250 autobusu salikšanu mūsu pilsētā. Tas, protams, mums ir zināms lepnums, jo salikt jaunos autobusus, kas ir šā Eiropas autobusa titula īpašnieki, ir sevišķs gods, un tā ir uzticēšanās.

Kādam tirgum tie autobusi paredzēti?

Tas ir VDL rūpnīcas pasūtījums, un, es domāju, tas būs Eiropas un pasaules tirgus. Jo viņi nodrošina šobrīd autobusus gan Eiropā, gan arī pasaulē. Es zinu, ka ļoti liels pasūtījums viņiem bija no Saūda Arābijas.

Bet līdz šim šī rūpnīca, ja nekļūdos, salika autobusus tikai jūsu Jelgavas autoparka vajadzībām?

Nu, mēs varbūt neteiktu, ka tikai Jelgavas, jo šobrīd autobusi jau ir Jūrmalā, un arī citās pilsētās noteikti būs. Līdz ar to… Jā, autobusu salikšana, rūpnīcas darbība nav bijusi tik veiksmīga līdz šim, jo mainījušās nostādnes no Maskavas valdības. Rūpnīca ir pārdota Maskavas, Krievijas Krājbankai, līdz ar to šīs īpašnieka maiņas neko labu nav nesušas. Bet es domāju, ka šis līgums un rūpnīcas tālākā strādāšana ar holandiešiem nesīs pozitīvu gan pilsētai, gan pilsētas iedzīvotājiem, nodrošinot gan darbavietas, gan augstu pievienoto vērtību, kas ir mūsu stingrs uzstādījums.

Var tikai novēlēt, lai tas jums izdodas. Bet izskatās, ka līdz šim tā rūpnīca dzīvojusi tikai no tā, ko Jelgavas pašvaldība pasūtīja. Cik autobusus viņi ir salikuši?

Salikuši divdesmit piecus, un tagad iet vēl, ir salikti autobusi arī VDL kompānijai, tā ka konkrētu skaitu es šobrīd nevaru nosaukt. Bet salīdzinoši jau, protams, tas ir maz.

Bet jūs jau nerīkojāt arī nekādus konkursus par to autobusu iepirkumu Jelgavas autobusu parkam.

Jelgavas autobusu parks ir iegādājies visus šos autobusus uz tiem pamatiem un tiem principiem, kādi valstī ir noteikti.

Uz kādiem tieši šajā konkrētajā gadījumā?

Uz līzingu.

Bet, ja konkurss netika rīkots, tā bija cenu aptauja vai kas?

Tad jāprasa Autobusu parka direktoram, kā viņš tur darbojās un kā tas notika.

Autobusu parka direktoru šobrīd diezin vai intervēšu, bet, cik nu var atrast arhīvos, ar šo uzņēmumu bijusi virkne skandālu saistībā ar firmu “Intransserviss”, ar kuru Jelgavas domei ir ilgtermiņa līgumi, kuri slēgti arī bez konkursa.

Par ko līgumi domei?

Līgumi ir Jelgavas autobusu parkam, kurā Jelgavas domei pieder simt procenti daļu.

Šos līgumus ir pārbaudījušas visas tiesībsargājošās institūcijas un ir atzinušas no tiesiskā viedokļa par pareiziem.

Vai neviena aktīva lieta pašlaik nav ne KNAB, ne Ekonomiskajā policijā?

Viņas nepārtraukti ir mainīgas, jo sūdzības no ieinteresētā cilvēka ir ļoti bieži.

Jūs domājat “Intransserviss” līdzīpašnieku Daini Liepiņu?

Es domāju Daini Liepiņu, un es tur tuvākajā laikā neredzu noslēgumu.

Vai, jūsuprāt, tās sūdzības ir pilnīgi nepamatotas?

Līdz šim tiesībsargājošās institūcijas, veicot pārbaudes, konstatējušas, ka tās ir nepamatotas.

Pat neiedziļinoties konkrētajās lietās, ir uzkrītoši, ka viena no galvenajām iesaistītajām personām Viktorija Ļubļinska ir vienlaikus gan viena no “Intransservisa” īpašniecēm, gan arī Jelgavas autobusu parka komercdirektore.

Viņa kaut kādus laikus atpakaļ bija komercdirektore, šobrīd jau nav.

Ko viņa dara tagad?

Viņa strādā autoparkā, konkrētu amatu nevaru nosaukt.

Valdes locekle?

Nē, nē. Ja mēs gribējām ļoti dziļi pētīt konkrēti autoparku, vajadzēja atsūtīt jautājumus, un es būtu sagatavojis atbildes gan ar amatiem, gan ar skaitļiem, un ar visām citām lietām. Es biju domājis, ka mēs runāsim par pilsētu.

Mēs runājam arī par pilsētu. Jūs neesat unikāls pašvaldības vadītājs, kas amatā ir ļoti ilgi. Šādās pašvaldībās mēdz būt līdzīgas tendences.

Kādās pašvaldībās?

Tādās, kurās pie varas ļoti ilgu laiku ir vienas un tās pašas personas. Problēmas šādās pašvaldībās mēdz būt ļoti līdzīgas, vienkāršoti sakot, formula ir – viena pašvaldība, viens uzņēmums.

Kurš viens uzņēmums?

Jelgava ir lielāka pilsēta nekā daža cita, un šeit ir, protams, vairāk nekā viens uzņēmums. Bet autobusus jūs pērkat pastāvīgi no vienas rūpnīcas.

Mēs rīkojām konkursu, konkursā piedalījās gan “Mercedes”, gan “Volvo”, un ir iepirkti gadus atpakaļ [autobusi] gan no “Volvo”, gan no “Mercedes”. Nu, ja grib izpētīt, tad vajag izpētīt, un tad runāsim konkrēti. Daudz vairāk mēs iepirkām no “Volvo”.

Cik autobusu parkā pašlaik ir autobusu?

Pašlaik ir pāri par sešdesmit.

Un no “Amo Plant” esat nopirkuši divdesmit piecus?

Nevis nopirkuši, bet tie ir uz līzingu.

Bet visi līgumi par visu autobusu apkalpošanu vismaz pēdējos sešus gadus slēgti ar vienu firmu – “Intransserviss”?

Apkalpošana – tāda, kāda bija noteikta konkursā.

Bija konkurss?

Protams, par autobusu iegādi un apkopi kopā – garantijas iegādi un garantijas apkopi, visa tā kopējā sistēma. Vēlreiz – varbūt tad izskatīsim jautājumus, jo es saprotu, ka atbildes vēlas ļoti precīzas, un varbūt šajā jautājumā uzrakstīsim, ko vēlas, un es sagatavošu precīzas [atbildes].

Man interesē pirmām kārtām jūsu politiskā ētika un, ja tā var teikt, filozofija. Piemēram, jūs ilgstoši izturējāties ļoti iecietīgi pret acīmredzamu amatpersonas interešu konfliktu – atrašanos amatā gan pašvaldības, gan privātā uzņēmuma, kam līgumattiecības ar šo pašvaldības uzņēmumu.

Tas varbūtās ir tāds jūsu viedoklītis.

Tas ir mans viedoklis, protams.

Mums viņš mazlietiņ ir savādāks.

Es to varu iedomāties. Tāds pats viedoklis jums, acīmredzot, bija par Jelgavas slimnīcas galveno ārstu Andri Ķipuru, kuru, līdzko viņam KNAB noņēma aizdomās turamā statusu par kukuļņemšanu, jūs atjaunojāt amatā?

Bet kāpēc viņi noņēma?

Pieļauju, ka nespēja pierādīt viņa vainu. Kā jūs domājat?

Es pieļauju, ka tieši tā – nespēja pierādīt vainu, un slimnīcai ir jāattīstās. Slimnīcai ir jāveic tie darbi, kas ir plānoti un paredzēti. Un tad ir vajadzīgs direktors, kas ar pilnu krūti var tos plānus realizēt tālāk.

Vai jūs uzskatāt, ka vislabāk plānus var realizēt tāds direktors, kuram tikko noņemts kukuļņemšanā aizdomās turamā statuss?

Jā. Jo varbūt mēs ar šādiem nosaukumiem varētu nesaukt, jo tiesa pateiks, vai viņš ir bijis vainīgs vai nevainīgs.

Mēs pašlaik runājam nevis par tiesu, bet gan par jūsu kadru politiku.

Jā, un kadru politikā jūs minat ļoti interesantas tēmas, norādot varbūt uz lietām, kuras izrādīsies pēc tam… Tāpēc varbūt nē.

2010.gadā, kad jūsu Zaļo un zemnieku savienība izvirzīja Lemberga kungu par premjerministra amata kandidātu, jūs arī izteicāties, ka ažiotāža, kas sacelta ap šo kandidatūru, nepārprotami liecinot, ka viņš varētu būt labs premjerministrs. Kā īsti jūs to domājāt?

Es runāju par viņu kā cilvēku, vadītāju, kurš darījis daudz Ventspils labā. Par viņa prasmēm, par viņa darbošanos pilsētā un pilsētas domē.

Kādā veida tas, ka ap viņu, kā teicāt, sacelta „ažiotāža”, proti, ka viņš apsūdzēts smagos kriminālnoziegumos, dara viņu īpaši labi piemērotu premjerministra amatam?

Jā, Grinberga lietā, izrādās, ažiotāža bija velta.

Nu, ir arī nopietnākas apsūdzības.

Jā, es nezinu, iespējams.

Bet kāpēc apsūdzības noziegumos padara kādu īpaši piemērotu Latvijas valdības vadītāja amatam?

Viņš ir līdz šim darbojies pilsētas vadīšanā ļoti ilgstošu laiku. Pilsēta ir izvesta no drūmas, ja jūs atceraties tos laikus, kad teica – «dzīvokļus nepiedāvāt» Ventspilī manīt -, un šobrīd viņa ir viena no skaistākajām pilsētām Latvijā. Nu, tad ko darīt tagad? Viņš ar savu darbu, ar savu prasmi, ar savu komandu to ir veicis.

Bet kāpēc tieši «ažiotāža», kuras iemesls ir apsūdzības kriminālnoziegumos, liecina, ka viņš varētu būt labs premjerministrs?

Jūs formulējat tās lietas ļoti prasmīgi un veiksmīgi, klasisks labs žurnālists. Es runāju par to, ka viņš varētu veiksmīgi pildīt pienākumus kā līdz šim bijušais Ventspils pilsētas mērs.

Tā jūs gan tolaik neteicāt.

Bet varbūt paskatīsimies, kā katra teikto pēc tam parāda. Jo ne vienmēr mēs varam apliecināt to, ko mēs esam teikuši un kas parādījies presē. Ja es to būtu rakstiski uzrakstījis, tad es varētu teikt – jā, tas ir citāts.

Bet jums jau pašam arī bija problēmas – Drošības policija nesen tirdīja par paniku ap “Swedbanku”. Kāpēc gadījās tā, ka panikas perēkļi bija Ventspils, Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada dome?

Es nezinu, cik daudz Ventspils un pārējie pazaudēja “Krājbankā”, bet Jelgavas pilsēta pazaudēja ap miljonu, deviņsimt tūkstošus. Un šobrīd neviens neko nav mēģinājis atgriezt no šīs naudas. Un es esmu atbildīgs par pilsētas naudu, un līdz ar to mans uzdevums bija pie vismazākajām šaubām no tiem kontiem izņemt naudu. Un to es arī uzdevu.

Bet no kurienes jums radās šaubas, ka varētu bankrotēt “Swedbanka”?

Man šīs šaubas radās tajā brīdī, kad šī informācija parādījās publiskajā telpā.

Kur parādījās?

Publiskajā telpā parādījās informācija, un es zvanīju finanšu ministram un jautāju. Un viņš man neatzvanīja.

Bet vai ar jums nerunāja kāds ministrijas pārstāvis?

Nē, es pats zvanīju pēc tam ministram un jautāju, kas notiek. Viņš saka – es paskatījos publiskajā telpā, nekādas šaubas nav. Es devu rīkojumu izņemt kontus. Jo par “Krājbanku” neviens ne pušplēsta vārda nevienam neteica, un mēs pazaudējām ļoti lielu naudu.

Atgriežamies principā pie tā paša, par ko runājām. Jūs taču zinājāt, kas bija “Krājbankas” lielākais akcionārs, vai ne?

Nē. No kurienes?

Par Antonova kungu jūs neko nezinājāt?

Kur publiskajā telpā būtu veikts kāds pētījums un skatījums par to? Mums ir tāda iestāde kā FKTK, kas rūpējas par šo institūciju likumīgu darbību. Kur kādas šaubas, kādas lietas, kas mums dotu kaut mazākos mājienus – pilsētām, kurām ļoti lielas naudas glabājās šajos kontos bankās? Kur ir šie nedaudzie mājieni, informācija par to, ka varētu būt šaubas? Mēs pēc tam runājām ar jauno FKTK vadību par to, kā mums kontrolēt šīs lietas. Jo mēs atbildam par publisko naudu.

Ja jūs prasītu man – es neuzticētu arī savu privāto naudu “Krājbankai”, jo biju painteresējies, kas ir Antonovs.

Jūs ar privāto naudu varat darīties, kā jūs gribat.

Toties jums ir uzticēta jelgavnieku nauda.

Bet tā nav privāta nauda. Tā nav mana privāta nauda. Un mēs rīkojām aptaujas, tā, kā likumā noteikts, lai noteiktu tās bankas, kurās glabāt naudu. Noteikumi nosaka, ka, ja tā nauda tiek glabāta uz depozīta, ir jābūt lielākajiem procentiem. Ja tiek glabāta maksājumu kontos, tad jābūt lētākajām apkalpošanas lietām. Šī banka šo nodrošināja.

Bet bankas īpašnieku reputācija nav svarīga?

Bet kur ir publicēti šobrīd bankas īpašnieki? Kur ir publicēti? Kurā vietā es varu atrast? Latvijas Republikā ir institūcijas, kurām ir pienākums šīs lietas meklēt, atrast un informēt.

Protams, un laikam tieši tāpēc KNAB meklē un mēģina atrast arī jūsu domē. Bet jūs uzskatāt – kamēr nav notiesāts, tikmēr var ieņemt amatus, un interešu konflikti arī nav svarīgi?

Es darbojos arī Eiropas Padomes vietējo pašvaldību kongresā, kurā mēs nepārtraukti skatāmies, kā ar pašvaldību deputātiem un vadītājiem Azerbaidžānā izrīkojas, kā izskatās, pēc politiskiem principiem. Arī Turcijā. Nu, tagad varbūtās arī Latvija grib pievienoties šiem momentiem? Ir likums, kas ir jāievēro.

Es pieļauju, ka jūs ar jelgavnieku naudu rīkojaties ne tikai tāpēc, ka likums to ļauj, bet arī izvērtējot riskus, kuri nav paredzēti likuma pantos.

Protams. Jo, ja es un mūsu uzņēmumi būtu darījuši savādāk, tas ir – neīstenojuši likumā noteikto par lielāko procentu daļu, tad ko Valsts kontrole teiktu? Ko teiktu KNAB par to?

Vai jūs gribat teikt, ka visas pašvaldības savu naudu glabāja tieši “Krājbankā”?

Nē, noteikti, ka ne. Bet noteikti, ka daudzas.

Rezultātā jums miljons ir pazudis.

Rezultātā miljons ir pazudis. Paldies Dievam, nav pazudis vairāk. Un mēs rūpēsimies, lai arī nākotnē nepazūd.

Es atradu labu jūsu citātu – «tauta ir gudra, un tā ar saviem lēmumiem visu saliks pa plauktiem». To jūs arī teicāt premjerministra kandidāta Lemberga sakarā. Vai jūs paļaujaties uz to, ka tauta arī pašvaldību vēlēšanās visu saliks pa plauktiem?

Es ļoti cienu Latvijas tautu un viņas lēmumus.

Tad kādēļ domei vajadzīgs savs milzīgs krītpapīra preses izdevums?

Redziet, kādēļ vajadzīgs – paskatīsimies, cik daudz ir centrālajā presē runāts par Jelgavas izglītības problēmām, par Jelgavas izglītības tālāko attīstību. Cik daudz ir runāts par medicīnas jautājumiem, sociālās sfēras attīstības jautājumiem. Bet varbūt pilsētas iedzīvotājiem ir jāzina reālā šodienas situācija? Kāpēc ir viens vai otrs lēmums, kādā virzienā virzās Jelgavas izglītības attīstība, kādas skolas, kur, kādu ceļu attīstīsies tālāk? Pilsētas iedzīvotājiem ir nepieciešama informācija. Un mēs aizpildām to tukšo telpu, ko diemžēl centrālā prese nevēlas darīt.

Kāpēc centrālā prese? Jums jau Jelgavā arī ir avīze. Vai jūs nepieļaujat, ka varbūt varētu tapt vēl kāda brīva avīze, ja nebūtu jūsu domes ieviestā preses monopola?

Kāpēc preses monopols?!

Kāds ir šīs jūsu avīzes šā gada budžets?

220 tūkstoši.

Un tā iznāk 28 tūkstošu eksemplāru metienā?

Un visi, kas vēlas, var šajā te informatīvajā pasaulē piedalīties ar savu devumu.

Ir jau arī kaut kādi likumi – vai tad pašvaldība var piedalīties komercdarbībā un preses biznesā?

Nē. Kāpēc mēs būtu preses biznesā? Mēs informējam sabiedrību par notikumiem Jelgavā.

Kā tur iederas televīzijas programma?

Tā ir informācija!

Par notikumiem Jelgavā?

Jā! Un valstī.

Kādu informāciju par notikumiem Jelgavā satur televīzijas programma?

Nu, viņi paskatās, kāda būs informācija no TV1 vai TV3, vai viņam tā būs interesanta. Varbūtās kaut ko viņš ieraudzīs par Jelgavu. Var būt, ka arī neieraudzīs.

Un jūs domājat, ka tā ir pašvaldības funkcija – publicēt televīzijas programmu?

Pašvaldības funkcija ir sociālā palīdzība maznodrošinātiem cilvēkiem – arī.

Jūs uzskatāt avīzes publicēšanu par sociālo palīdzību?

Arī. Mēs ar šo sociālo palīdzību palīdzam cilvēkiem kļūt gudrākiem un pašiem pieņemt pareizos lēmumus – tā, kā jūs citējāt.

Jūsu avīze publicē arī komercreklāmas – kas tā ir par sociālo palīdzību?

Nē. Vienīgās reklāmas, kas šobrīd tiek publicētas avīzē – tā ir informācija par skolām, tā ir informācija no komercdarbiniekiem par darba vietām.

Es redzēju avīzes numurus, kuros bija šņabja veikalu, riepu servisa reklāma.

Tas varbūtās kādreiz bija. Nu, mēs arī mācāmies.

Tomēr paliek jautājums – jūs sakāt, ka tauta ir gudra…

Un apgalvoju!

…Bet tajā pašā laikā ik gadu 220 tūkstošus latu jelgavnieku naudas, viņiem neprasot, paņemat, lai viņiem piegādātu 28 tūkstošu metienā avīzi?

Es atvainojos, tas ir domes deputātu lēmums. Budžets ir domes deputātu lēmums. Pilsētas iedzīvotāju labā.

Jūs tiešām neuzskatāt, ka šī avīze ir tas, ko dēvē par administratīvo resursu – smadzeņu skalošanas vai ietekmēšanas līdzeklis, lai noskaņotu vēlētājus sev par labu?

Man atnākusi no TV1 vēstule ar lūgumu palīdzēt organizēt televīzijas raidījumu – nodrošināt ar apsardzi, ar cilvēkiem, ar iekārtām, un tā tālāk – tas, kas studijas iekārtošanai ir vajadzīgs. No pilsētas nodokļu maksātāju naudas! Ko man tagad atbildēt? Ko jūs iesakāt?

Es nezinu, kādi normatīvie akti jums šajā gadījumā liek to darīt.

Sabiedriskā televīzija!

Sabiedriskā televīzija jums nav priekšnieks.

Jā, protams. Tas ir lūgums.

Man ir grūti vērtēt, pirmo reizi ko tādu dzirdu. Bet kā jūs to salīdzināt ar krītpapīra avīzes izdošanu?

Es to salīdzinu ar to, ka nauda informatīvai bāzei veidojas dažādi.

“Jelgavas Vēstneša” gadījumā gan nekā dažāda nav. Ja jūs sakāt, ka reklāmas ienākumu vairs nav, tad tā ir vienkārši jelgavnieku nodokļos maksātā nauda.

Jelgavas nodokļu maksātāji ar savu attieksmi arī veido. Un, ja Jelgavas nodokļu maksātāji uzskatīs to par izšķērdību un par nevajadzīgu sev… Ļausim Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem to izlemt!

Protams. Tikai man rodas iespaids, ka šādas avīzes izdošana pati par sevi liecina, ka jūs nemaz neesat tik drošs, ka viņi izlems gudri un jums par labu.

Es vēlreiz saku – šī avīze ir domāta Jelgavas iedzīvotāju informēšanai. Un Jelgavas iedzīvotāji lems, vai viņiem arī šāda informācija ir vajadzīga vai nav vajadzīga. Un viņi lems arī par to, kas viņus vadīs tālāk un kā vadīs. Viņi to lēmumu pieņems! Vai es varu būt drošs vai nebūt drošs, vēlēšanas – tas ir interesants pasākums, kurā neprognozējami.

Varētu jums pavaicāt kā ierindas vēlētājam Saeimas vēlēšanās – ko jūs teiktu, ja viena valdība pēkšņi izlemtu, ka Ministru kabineta “Vēstnesi” uztaisīs par 20 lappušu krītpapīra avīzi, kurā publicēs intervijas ar premjerministru, televīzijas programmu, reklāmas un slavinošus rakstus par sevi un par brīvu to piegādās katram Latvijas pilsonim pastkastītē?

Es pret to lēmumu, iespējams, izteiktu savu viedokli.

Un kāds tas būtu?

Paskatītos, kādu informāciju šie informācijas materiāli nes.

Nu, televīzijas programma tur būtu.

Pagaidiet, nu, jūs tagad uz televīzijas programmas uzsēdāties un vēl kaut kur. Svarīga ir informācijas bāze, kas tiek nesta. Vai šī informācija man ir vajadzīga, vai man tā ikdienā palīdz, vai nepalīdz. Ja nepalīdz, nav vajadzīga. Informācijas nešana ir vajadzīga. Šobrīd nav informācijas. Viss, un beidzam ar šo tēmu.

Es tikai gribu noskaidrot jūsu attieksmi pret to, ka valsts vai pašvaldība iesaistās preses biznesā.

Valsts šodien arī iesaistās preses biznesā.

Kāds valstij ir preses bizness?

Nu, tātad, ir sabiedriskā televīzija.

Nu, vēl notiek diskusijas, vai tā ir valsts vai sabiedriskā televīzija, un ka tai jābūt tieši sabiedriskajai, nevis valsts televīzijai. Bet, ja Ministru kabinets izdotu savu avīzi, jūs domājat, tā būtu sabiedriskā avīze?

Bet vai tad budžets tur neko nedara?

Budžetu, protams, piešķir galu galā parlaments.

Jā, un tāpat to budžetu piešķir pilsētas dome.

Tad jūs salīdzināt “Jelgavas Vēstnesi” ar sabiedrisko televīziju?

Es salīdzinu ar informācijas nesēju. Informācijas nesējs sabiedrībai par notikumiem šobrīd pilsētā un arī, protams, valstī.

Vai jūs esat dzirdējis tādu tēzi – presei ir jābūt brīvai un neatkarīgai?

Jā, mēs esam par brīvu presi.

Jūsu preses izdevums ir brīvs un neatkarīgs? No kā?

Protams. Tāds pats neatkarīgs kā visi pārējie. Par jebkuru mēs varam šodien uzdot jautājumu. Par jebkuru!

Kādu jautājumu?

Tādu, kādu jūs uzdevāt – no kā brīvs un neatkarīgs. Tādu jautājumu mēs varam uzdot par jebkuru.

Vai šis jūsu preses izdevums ir brīvs un neatkarīgs no Jelgavas pašvaldības?

Tas ir brīvs un neatkarīgs no Jelgavas pilsētas pašvaldības – jā, protams! Ideoloģiski un tā tālāk. Tas nav brīvs tāpēc, ka viņam ir nauda iedota no budžeta.

Un to izdod pašvaldības aģentūra?

Jā. Zemgales INFO.

Un tajā ir astoņi darbinieki?

Jā. Un viņiem nav tikai preses izdevums, viņiem ir informatīvās bāzes nodrošināšana par visu – par visiem notikumiem Jelgavā un valstī.

Tātad tas ir preses izdevums. Mēs paliekam pie tā, ka Jelgavas dome ir preses biznesā?

Jūs paliekat pie tās domas, un es nevaru jūsu domas ietekmēt un mainīt.

Vai “Jelgavas Vēstnesī” ir parādījušie arī kritiski raksti un opozīcijas viedokļi par jūsu darbu?

Ir bijuši!

Kādus jūs varētu nosaukt?

Nu, tāds Sergejs Ņevoļskis, viņa raksts tur bija, un tad vēl un vēl, un vēl! Bija!

Bet avīzes redaktoru ieceļat jūs?

Dome.

Kā, jūsuprāt, jājūtas tiem jelgavniekiem, kuri ir ļoti krasi noskaņoti pret jūsu darbu, bet jūs viņiem un par viņu naudu, viņiem pašiem neprasot, rītos iemetat pastkastēs šo avīzi?

Nu, Ozoliņa kungs, tā ir demagoģija!

Tā nav demagoģija, tā ir viņu nauda.

Viņi, pilsētas iedzīvotāji, savu attieksmi izsaka šādā veidā – ar balsojumu ievēlot attiecīgi domi, deputātus un uzticot viņiem risināt jautājumus. 1.jūnijā viņi savu lēmumu pieņems. Un, lai arī kā jūs šobrīd censtos viņus mudināt uz kaut ko citu, viņi savu lēmumu pieņems.

Vai jums bieži nākas dzirdēt pārmetumus par to, ka uzbūvējāt ļoti ekstravagantu gājēju tiltu, bet ielas prasās pēc remonta?

Es ļoti daudz esmu dzirdējis pateicības vārdus par to, ka šis tilts ir uzbūvēts. Un šis ir domes pieņemtais lēmums un tās naudas izlietojums. Jo Eiropas naudu nevar izlietot tā, kur ienāk prātā. Jāuzraksta projekts, ir jāsaņem šī projekta apstiprinājums.

Vai visa Čakstes bulvāra apbūve arī ir par Eiropas naudu?

Jā.

Un pagājušogad tā saņēma balvu par labāko inženierbūvi. Bet nupat redzēju, ka tur viss brūk kopā – vismaz krastmala slīd iekšā upē.

Nu, ja jūs tā traktējat, ka viss brūk kopā, tad mums nav par ko runāt! Mums nav par ko runāt!

Varbūt ne gluži viss, bet, ja jau pēc gada ietves jātaisa par jaunu?

Nevis pēc gada, bet rudenī izveidotās krastmalas, ļoti iespējams, ka viņas mainīs savu izskatu un veidu – pēc plūdiem, pēc ziemas. Ja mazliet saprot celtniecību, tad tā notiek. Un tāpēc ir garantijas, tāpēc firma par saviem līdzekļiem visu salabos.

Cik ilga tā garantija?

Kā kurai vietai.

Bet tieši tai vietai, kura tagad būs jāatjauno?

Domāju, ka divi vai trīs gadi.

Un ja pēc trim gadiem tur atkal viss sabruks, ko tad?

Kāpēc lai pēc trim gadiem sabruktu?

Ja pēc gada var, kāpēc pēc trim nevar sabrukt?

Var sabrukt. Mēs tikko dzirdējām, ka pasaulē arī brūk lietas, tikko būvētas vai sen būvētas. Tā ka mēs neesam pasargāti no tā.

Neesam, bet vismaz varam mēģināt sevi no tā pasargāt, it īpaši, ja rīkojamies ar citu cilvēku, nodokļu maksātāju naudu.

Jā. Un šeit vēl Eiropas nodokļu maksātāju nauda.

Jums jau droši vien pirmām kārtām rūp tomēr jelgavnieku maksātā nauda.

Protams. Un arī Eiropas. Jo Eiropas projekti – tie ir atsevišķi, sevišķi projekti, kuriem jāveltī sevišķa uzmanība gan realizācijā, gan līdzekļu izlietojumā.

Mazliet mainot tematu – nupat izlasīju, laikam jau “Jelgavas Vēstnesī”, ka jums pēc šīm vēlēšanām vairs nebūšot nekādu sarkano līniju, kaut gan pagājušajās vēlēšanās tāda bijusi ar PCTVL.

Nu, mums vispār nav sarkano līniju. Mums ir jautājumi, ar kurām partijām varam sadarboties un ar kurām mums ir grūti sadarboties. Un ar partijām, kuras klaji un publiski darbojas pret valodu likumu un pret izglītības sistēmām – ar tādām mums nav pa ceļam.

Bet jūs teicāt, ka nebūs sarkano līniju.

Šobrīd nav PCTVL. Ja jūs interesējaties, tad vajadzēja paskatīties.

Paskatījos, deviņi saraksti.

Jā, bet PCTVL nav. Radikālo un nacionāli radikālo partiju nav, un līdz ar to grūti pateikt, jo no priekšvēlēšanu programmām, ko es lasu, ļoti, ļoti grūti būs. Jo visi sola visu par brīvu.

Jūs jau arī.

Es? Ko mēs solām par brīvu?

Transports tur jums būšot skolniekiem par brīvu.

Skolnieki šobrīd maksā par biļetēm. Trūcīgie brauc par brīvu. Visi maksā. Mēs to nesolām. Šobrīd ir ieviesta sistēma, kas nodrošina maznodrošinātajiem par brīvu un skolēniem, daudzbērnu ģimenēm ar ļoti lielām atlaidēm, lai palīdzētu daudzbērnu ģimenēm sava budžeta veidošanā.

Reiz jums uzdeva jautājumu, kā jūs salīdzinātu darbu ministra amatā un pašvaldības vadītāja amatā. Jūs ministra amatā bijāt apmēram pusotru gadu?

Pusotru gadu, jā. Diezgan sarežģītā laikā.

Tas bija Krasta valdībā. Kāpēc tas bija sarežģīts laiks?

Tāpēc, ka bija ļoti liela graudu raža. Ļoti īss novākšanas termiņš, un līdz ar to vajadzēja palīdzēt veidot graudu savākšanu un iepirkšanu, un visas pārējās problēmas.

Pašreizējai ministrei laikam līdzīgas problēmas.

Pagājušogad bija ļoti laba raža, bet šobrīd mums lauksaimnieki ir sakārtojuši šīs savas sistēmas un ir izveidojuši kompānijas un sabiedrības, kas šo tematu apkalpo. Un man prieks, ka tas ir aizgājis tādu ceļu. LATRAPS, manuprāt, ir viena no Eiropas spēcīgākajām kompānijām graudu tirgū, kas nodrošina Zemgales zemniekiem lietas.

Un, salīdzinādams ministra un pašvaldības vadītāja darbu, jūs teicāt, ka dodot priekšroku pašvaldības vadītāja darbam. Jo tas ir, kā teicāt, «konkrētāks». Vai jūs varētu precizēt, kāpēc konkrētāks?

Tāpēc, ka šeit ir tuvāks gan cilvēks, gan viņa problēmas. Dzirdi paldies vārdus par paveikto un arī dzirdi pārmetumus par nepaveikto. Tieši, konkrēti, par konkrētām lietām. Un šeit ir viss tuvu, konkrēti un saprotami.

Vai viens no iemesliem tomēr nav tāds, ka ministri mainās pārāk bieži? Valdības mainās, un ministri nāk un iet, bet pašvaldības vadītājs var palikt amatā gadu desmitiem.

Ja viņam to uztic pilsētas vai teritorijas iedzīvotāji.