Arkādijas parka Mīlestības alejai par piemērotāko atzīst Burvja kompozīciju

Tēlnieki un VKPAI kritizē nepārdomāto ideju par parka „piedrazošanu” ar apšaubāmas kvalitātes skulptūrām

Arkādijas parka Mīlestības alejas ideju konkursa otrās vietas ieguvējam Gaitam Burvim nāksies piestrādāt pie kompozīcijas, lai to varētu novietot parkā. Tēlnieks Kristaps Gulbis notikušo Rīgas domes konkursu par Arkādijas parka „izdaiļošanu” vērtē “kā tādu sētas pasākumu”, to kritizē arī VKPAI. Gala lēmums par projekta realizāciju vēl būs jāpieņem Rīgas domei.

Sestdien, 25.maijā, Pārdaugavas svētkos notika šoziem izsludinātā Rīgas domes ideju konkursa par Mīlestības alejas izveidi Arkādijas parkā uzvarētāju apbalvošana. Iecere veidot šādu objektu radusies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājam Vjačeslavam Stepaņenko (SC).

Pirmā vieta konkursā netika piešķirta, jo „pie katra no konkursa darbiem vēl ir nepieciešams nedaudz piestrādāt”, skaidroja Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Ivanova.

Otrās vietas ieguvējs un līdz ar to arī konkursa uzvarētājs bija tēlnieks Gaits Burvis ar kompozīciju „Divi gredzeni”. Par uzvaru konkursā tēlnieks ieguva 300 latu balvu. Ir.lv Burvis teica, ka par saviem panākumiem ir iepriecināts, bet par turpmāko projekta izstrādi viņš pagaidām spriest nevēlas, jo nav saņēmis pirmo vietu un projekts vēl tiks izstrādāts sadarbībā ar Rīgas domi.

Domes sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Dzintra Āboliņa norāda, ka lēmums par konkrēta Mīlestības alejas projekta realizāciju vēl jāpieņem Rīgas domei un tikai pēc projekta pilnīgas izstrādes būs skaidras tā izmaksas. Tad arī varēšot lemt par finansējuma avotiem.

Tikmēr kritiku par šādu Rīgas domes departamenta konkursu pauduši profesionāli mākslinieki, piemēram, Holgers Elers jau konkursa gaitā žurnālā „Ir” vērsa uzmanību, ka jābeidz „ķēzīt naudu butaforijām un bezjēdzīgām grabažām, ar ko tiek piedrazota publiskā telpa”. Viņš norādīja, ka „vispirms jāsakārto Arkādijas parka infrastruktūra un pienācīgi tas jāuztur. Jāraugās, kā risināt daudz nozīmīgākus jautājumus. Darāmā tiešām ir daudz, jo Rīga dažus soļus ārpus centra ir netīra un noplukusi”.

Arī tēlnieks Kristaps Gulbis Ir.lv par konkursu izsakās kritiski: „Latvijā ir tāda tendence vai sistēma, ka ir politiķi vai politikai pietuvināti cilvēki, kuri uzskata, ka publiskā telpa ir viņu īpašums.” Pēc Gulbja vārdiem, citur pasaulē prakse ir ļoti atšķirīga: „Kalifornijā, piemēram, publiskajā telpā politiķi vai citi ietekmīgi cilvēki baidītos bīdīt kādus projektus, lai nekur neparādītos, ka viņi izmanto publisko telpu kā savu.”

Par konkursa uzvarētāja kompozīciju tēlnieks izteikties nevēlējās, norādot, ka „gaumes var būt dažādas”. Tomēr kopumā konkursu Gulbis dēvē par spēlēšanos ar cilvēku prātiem: „Es, piemēram, par šo konkursu neko nezināju, citi tēlnieki arī ne. Tas viss šķiet kā tāds sētas pasākums. Jelgavā arī taisa tādus konkursus, kas it kā ir publiski, bet patiesībā nemaz nav.”

Par to, ka konkursa organizatori sabiedrību domes mājas lapā aicināja e-pastā izteikties par iesniegtajiem projektiem, Gulbis teic: „Sabiedrības iesaiste arī ir koks ar diviem galiem. Piemēram, sabiedrība var nobalsot, ka grib vēl vienu Brīvības pieminekli. Kopumā rodas sajūta, ka sabiedrības intereses [šādu konkursu organizētājiem] nešķiet būtiskas.”

H.Elers savukārt norāda, ka „šī nav privāta ballīte jūsu mājas pagalmā, ko dekorēt pēc savas gaumes un saprašanas. Mums jātiecas pēc izcilības it visā, jo ir amorāli nodokļu naudu tērēt apšaubāmas kvalitātes niekiem”.

Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) apšauba ieceri Arkādijas parkā veidot Mīlestības aleju, norādot, ka Arkādijas parks ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pati iecere par alejas izveidi būtu jāsaskaņo ar inspekciju, kas nav noticis. VKPAI norāda, ka piedāvātās idejas var radīt disonansi un nomākt pastāvošās kultūras vērtības, turklāt Rīgā ir gana daudz citu teritoriju, kas jāsakopj.

Šī nav pirmā reize, kad Burvis ieguvis tiesības izstrādāt projektu, neiegūstot konkursā pirmo vietu. Tā 2011.gadā tēlnieks līdz ar trešās vietas apbalvojumu un 2000 eiro ieguva tiesības izgatavot pieminekli slavenajam baleta māksliniekam Mārim Liepam. Pieminekli bija plānots uzstādīt tā paša gada 27. jūlijā. Pirmā un otrā vieta konkursā toreiz netika piešķirta.

Pēc Āboliņas vārdiem, Mīlestības alejas ideju konkursam bija divas kārtas. Konkursa komisija izraudzījās sešas labākās idejas, kuras tika vērtētas pēc četriem kritērijiem – atbilstība izvirzītajam mērķim, pilsētas videi, oriģinalitāte un finansiālais izdevīgums. Tad idejas tika nodotas rīdzinieku vērtējumam, kuri ar tām varēja iepazīties internetā un, izmantojot e-pastu, par iepatikušos projektu nobalsot. Pavisam balsošanas laikā savu viedokli izteikuši vairāk nekā 600 cilvēku.

Mīlestības alejas kompozīcijas mērķis esot arī panākt, lai jaunlaulātie tradīciju ar piekaramo atslēgu karināšanu no pilsētas centra „pārnestu” uz Arkādijas parku. Tomēr Āboliņa Ir.lv nevarēja atbildēt, kas notiks, ja jaunlaulātie šim mērķim turpinās izmantot tiltu margas pilsētas centrā.

Konkursa vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs bija RD Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks, Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš, komisijas locekļi – RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļas galvenā speciāliste Inguna Kublicka, Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektu nodaļas galvenais ainavu arhitekts Jānis Lediņš, Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes Vides dizaina nodaļas galvenais vides dizaina mākslinieks Modris Adumāns un SIA “Rīgas meži” darba organizācijas un kvalitātes uzraudzības speciāliste Ilze Pīrāga-Gremze.