“Liepājas metalurga” lietā veiktas 14 kratīšanas, aizturēto nav (papildināta)

Kratīšanas veiktas Rīgā, Liepājā un Jūrmalā

Kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar iespējamu a/s “Liepājas metalurgs” (LM) vadības noziedzīgu rīcību, Valsts policija (VP) otrdien veikusi 14 kratīšanas, pastāstīja VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Gatis Gudermanis.

Viņš informēja, ka pagaidām kriminālprocesā nevienai personai nav piemērots aizdomās turētā statuss, nav arī neviena aizturētā.

Kratīšanas veiktas Rīgā, Liepājā un Jūrmalā. Gudermanis ne apstiprināja, ne noliedza to, vai izmeklēšanā iesaistījies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Procesuālās darbības joprojām notiek. Kratīšanās izņemti dažādi priekšmeti – tai skaitā datori un dokumenti. Izmeklēšanas darbībās piedalījās arī VP pretterorisma vienība “Omega”, piebilda Gudermanis. Viņš atzina, ka kriminālprocess ir diezgan apjomīgs, tāpēc ātrus izmeklēšanas rezultātus solīt nevar.

ENAP priekšnieks apstiprināja, ka kriminālprocess, kurā patlaban notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, tika sākts pēc “Liepājas metalurga” akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma.

Likumsargi otrdienas rītā bija aizzīmogojuši “Liepājas metalurga” izpilddirektora Leona Ptičkina kabineta durvis, aģentūrai LETA apstiprināja LM arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

Viņš pastāstīja, ka ap plkst.8 gājis pie izpilddirektora un redzējis, ka viņa kabineta durvis aizzīmogotas un pie tām stāv vairāki cilvēki. “Es viņiem neko neprasīju. Neviens nebija uniformā un man neko neprasīja. Es nogāju lejā un prasīju apsardzei, kura man atbildēja, ka ir tiesas lēmums veikt kaut kādas darbības. Par citu neko nezinu, taču drīzumā iešu skatīties, kas notiek, jo man cilvēki prasa,” norādīja Grava.

Gravam izdevies satikties ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu, kurš viņam pastāstījis, ka viņa kabinetā bijuši policijas pārstāvji. Plašāka saruna ar valdes priekšsēdētāju nav iznākusi, jo “viņi tur visi ļoti aizņemti”. Gravam gan nav informācijas, vai policija kādu no uzņēmuma vadības pārstāvjiem aizvedusi sev līdzi. Arodbiedrības biedri notikušo plašāk pārrunāt plāno ceturtdien. “Lemsim, ko darīt tālāk,” uzsvēra Grava, kuram arī rīt paredzēta tikšanās ar Terentjevu.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) otrdien veikusi kratīšanas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” vadības dzīves vietās un darba kabinetos.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka šorīt vairākās vietās Latvijā vienlaikus notiek kratīšanas saistībā ar “Liepājas metalurga” krimināllietas izmeklēšanu. Patlaban izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.

Uzņēmuma pārstāve Simona Laiveniece apstiprināja, ka pēc Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas jaunākā inspektora Mežavilka ierosinājuma ir veikta kratīšana “Liepājas metalurgs” vadības un akcionāru dzīves vietās un darba kabinetos. Kratīšana veikta kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts pērn 21.augustā pēc mazākuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotās personas Mārtiņa Krieķa iesnieguma.

Ekonomikas policija izmeklē krimināllietu par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar “Liepājas metalurgu”. Pērn policijā sākotnēji veikta pārbaude par amatpersonu iespējamo pretlikumīgo rīcību, piesavinoties naudas līdzekļus un citus uzņēmuma aktīvus.

Portāls “pietiek.com” iepriekš vēstīja, ka kriminālprocesa gaitā tikusi pārbaudīta informācija par iespējamu “Liepājas metalurga” vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada. Portālam zināms, ka policijas rīcībā nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši “Liepājas metalurgu” kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.

Viens no līdzekļu “izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem – fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošu latu liels mēneša atalgojums. Uz to netieši norāda arī fakts, ka jau vairākus gadus “Liepājas metalurgs” savos gada pārskatos pārstājis publiskot valdes locekļu atalgojumu.

Tāpat ievērojami līdzekļi “izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pēdējos gados pirkti nevis pa tiešo, bet kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies “Liepājas metalurgs”, taču jau par būtiski augstākām (starpība – 20 līdz 30 latu par tonnu) cenām.

Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos – saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā – pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis.

Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo uzņēmuma produkciju.

Lipmans aicina sasaukt uzņēmuma padomes ārkārtas sēdi

Tikmēr „Liepājas metalurga” akcionārs Kirovs Lipmans aicina sasaukt metalurģijas uzņēmuma padomes ārkārtas sēdi, lai vienotos par darbībām uzņēmuma glābšanai.

13.maijā notika LM kārtējā padomes sēde, kurā bija jāizskata jautājumi par uzņēmuma gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, pašreizējo situāciju uzņēmumā un padomes locekļi bija jāiepazīstina ar starptautiskās auditorkompānijas „Ernst & Young Baltic” padziļinātās finanšu izpētes ziņojumu.

„Ar nožēlu jāsaka, ka situācijā, kad padomei un akcionāriem būtu nesavtīgi jārīkojas, lai normalizētu pašlaik tik saspringto situāciju uzņēmumā, padomes sēde nebija pienācīgi sagatavota, turklāt netika izskatīts neviens stratēģisks jautājums, kas būtu svarīgs, lai glābtu uzņēmumu,” uzsvēra Lipmans.

Viņš piebilda, ka arī pēc šīs padomes sēdes neradās iespaids, ka padomes locekļi, tai skaitā akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, vēlētos glābt Latvijas lielāko metalurģijas uzņēmumu. „Pēc visa šī pārliecinājos, ka vadība, kas ir novedusi „Liepājas metalurgu” līdz pašreizējam stāvoklim, noteikti ir jānomaina, citādāk uzņēmums var beigt pastāvēt un vairāki tūkstoši cilvēku zaudēs darbu, kas radīs sociālo krīzi Liepājas apkaimē,” atzina Lipmans.

Lipmans paziņojumā medijiem vēlreiz apliecināja, ka ir gatavs personīgi iesaistīties uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijā, tai skaitā piesaistot stratēģisko investoru.