Kukaiņi ir barojoši, ar augstu proteīna, tauku un minerālu sastāvu
Vaboles, kāpuri un lapsenes nākotnē var kļūt par nozīmīgu pārtikas daļu miljardiem cilvēku un par barību mājlopiem, pirmdien paziņojusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
FAO secinājusi, ka pārtikā lietojamu insektu audzēšana ir viens no veidiem, kā cīnīties pret nedrošību un nestabilitāti pārtikas sektorā, raksta LETA/AFP.
FAO ziņojumā norādīts, ka kukaiņi ir barojoši, ar augstu proteīna, tauku un minerālu sastāvu. “Kukaiņi ir visur, un tie ātri vairojas un (..) atstāj nelielas pēdas vidē,” atzīmēts ziņojumā.
Tomēr ziņojuma autori atzinuši, ka daudzās rietumu valstīs patērētāju riebums pret kukaiņiem joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem, kas liedz atzīt un pieņemt insektus kā nozīmīgu proteīna avotu pārtikā.
Ziņojumā norādīts, ka pārtikas industrija varētu palīdzēt celt kukaiņu statusu, iekļaujot tos jaunās receptēs un ietverot restorānu ēdienkartēs.
Ziņojumā aicināts uzlabot arī regulāciju un mehanizāciju kukaiņu izmantošanai pārtikā, norādot, ka pašreiz šī industrija nespēj sacensties ar tradicionālajām jomām. “Insektu izmantošana par ēdiena sastāvdaļu lielos apmēros tehniski ir iespējama, un dažādās pasaules daļā nodibinātās kompānijas jau rāda ceļu,” secināts FAO ziņojumā.
Komentāri (29)
Aivars Krauklis 13.05.2013. 19.18
Risinājums „sākt strādāt un produktīvāk izmantot visu veidu lauksaimniecībai izmantojamās teritorijas Āfrikā un citur” netiek izskatīts, jo nepārprotami atzīstams par rasistisku.
1
Kaspars Špūle > Aivars Krauklis 13.05.2013. 19.31
Āfrikā ir citas prioritātes
http://www.youtube.com/watch?v=3S71PbichSw
http://www.youtube.com/watch?v=X38CW6l-em4
0
grislits 13.05.2013. 18.06
Kādēļ latviski ir jālieto vārds “proteīns”, ja latviski ir “olbaltumvielas”?
Un kas vēlas, lai ēd kukaiņus, es ēdīšu dārzeņus, gaļu, olas, piena produktus un augļus, un neiesaistīšos ne kukaiņēdājos, ne veģetāriešos, ne vegānos, ne svaigēdājos, ne vēl kādos īpatņos :)
5
ineta_rr > grislits 13.05.2013. 23.37
Jā, kāpēc gan trīssakņu vārda vietā lietot viensaknes vārdu. Būtu vismaz sūdzējies par mūsdienu bioloģijas “latviskajiem” terminiem kā:
adherance (angliski – adherEnce) – ej tu nost, viena burta atšķirība un KOPŠ KURA LAIKA LATVIEŠU VALODĀ PASTĀV SKAŅU DH KOMBINĀCIJA!???? Un, starp citu, angliski to h neizrunā, tā kā cepums tam, kurš izkombinēja adheranci kā latvisku vārdu.
B šūna – nezinātājam tikpat labi varētu būt BŠ
barotolerants (barotolerant) – šito pat OED neatradu, lai gan man varētu būt nepilnīga versija
Beitsa mīmikrija (Batesian mimicry) – nu kurš tad šito neizdomātu? UN KUR RODAS TAS Ī, JO ANGLISKI IZRUNAI VAJADZĒTU BŪT AR ĪSO I???? Nekas, pazīstot visvareno LZA TK noteikti viņiem ir kāds nolikums par to, kā maksimāli dīvaini latviskot anglicismus, ar kuru saskaņā vārdi mainās tikai augstu skolotiem vīriem saprotamā veidā, ko zinātniskajā komunismā neizglītotajiem neizprast.
bentoss (benthos) – Organismi, kas apdzīvo bentālu.” – nu kā citādi
bentāls (benthic zone) – “Ūdenstilpes dibens.” – man tā liekas, ka daudz lielāka jēga būtu tos augsti izglītotos likt pie ķirbju selekcijas nevis vārduliskošanas
biocenoze (community) – oi, angliski jau paliek vienkāršāk nekā latviski!
bioģeogrāfija (biogeography) – un šis ir biodikšinarījs ar ciniskiem komentāriem
bioloģiskā uzkrāšana (biological magnification) – “Vielu (visbiežāk pesticīdu un smago metālu savienojumu) uzkrāšanās nākošajos barības ķēžu posmos.” – pazudis tulkojumā
blastula (blastula) – “Dīgļa lodveida stadija – vienslāņains dīglis, kas izveidojies drostalošanās rezultātā agrīnās embrionālās attīstības gaitā. Blastulas šūnas sauc par blastomēriem.” – Sapratāt? [Zigota] drostalojas, un rodas blastula.
Boumena kapsula – pamēģiniet šitam Wikipedia vai kur citur angliski atrast definīciju. “Did you mean: Bouren kasula”
C4 tipa fotosintēzes bioķīmiskās reakcijas (C4 pathway) – pasakiet latvisko 10 reizes, neiekožot sev mēlē
atpaliekošais pavediens (lagging strand) -varbūt vieglāk vienkārši bioloģijā lietot angļu valodu un miers, jo ģenētika vieglāka nekļūst, ja visi termini jāprot nevis vienā, bet divās valodās?
/Termini no http://latvijas.daba.lv/vardnica/lat-ang/saturs.htm /
Starp citu, es tālāk par B burtu neskatīju, un arī no A-B izvēlējos tikai daļu no tiem, par kuriem būtu gribējies palamāties
0
BaleLiina > grislits 14.05.2013. 12.32
Un `olbaltumvielām` ir skaidras priekšrocības, jo visas trīs saknes ir latviskas. Citur pasaulē jau nav arī `saldskābmaizes` vienā vārdā. Un angliski `biezpiena` nav vispār. Ir tikai mistisks `lauku siers` vai tml. Un `minister of foreign affairs/ministr inostrannyh del`? Taču latviski ir daudz vienkāršāk un smukāk.
0
ineta_rr > grislits 14.05.2013. 13.46
Kur tu redzi latviskumu lielākajā daļā manis uzskaitīto bioloģijas terminu? Un nereti šitos drausmīgos anglicismus aizstāv, ka tā studenti varot atrast angliski informāciju, tādēļ arī ieliku to Boumena kapsulu (nevienas latviskas saknes!), pēc kuras meklējot angliski jūs atradīsiet neko, jo zinātnieka uzvārds ir ticis izvarots tā, ka nezinātājs nespēs atjaunot oriģinālu bez minēšanas, bet zinātājam to, piedodiet manu žargonu, nafig nevajag. Pēdējais laiks beigt māžoties un vienkārši izmantot angļu valodu nevis tēlot kārklu amīšus.
0
ineta_rr > grislits 14.05.2013. 14.05
Par unikālo vārdu “saldskābmaize” kā parasti jāsaka šādi: “Iepazīstiet pasauli, igauņi un somi mums ir ļoti līdzīgi, cita starpā somi lieto īstu rupjmaizi un pazīst kvasu,” diemžēl nevaru precīzi noskaidrot ne saldskābmaizes sastāvu, ne tulkojumus citās valodās, bet gan gaišā rudzu maize, gan no vairāku veidu miltiem ceptas maizes Somijā ir pazīstamas, tādēļ noteikti ir somiem saldskābmaize, un varat nešaubīties – tas gandrīz noteikti būs viens vārds.
Un tas pats ir sakāms par ļoti daudzām lietām – tas, ka vidējais amerikānis vai anglis nepazīst konkrēto vārdu, nenozīmē, ka kādreiz arī tajās zemēs konkrētā lieta nav bijusi pazīstama, pilnīgi unikāli vārdi var būt vienīgi koncepcijas, teiksim, somu sisu, ko mēs gan varētu vienkārši saukt par drosmi vai iekšām, vai japāņu 胆, kas, starp citu, arī būtu tulkojams kā iekšas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, lai gan ikdienā tiek lietots tikai un vienīgi pārnestā nozīmē.
0
BaleLiina > grislits 14.05.2013. 12.20
Boumena kapsula jāmeklē kā `capsula bowman`, tad dabūsi `Bowman’s capsula`. Ļoti vienkārši, vai ne?
0
lebronj2356 13.05.2013. 21.08
Pirms 50 gadiem tādu trulumu nevarēja atļauties…vai arī atvadīties no siltā krēsla….Bet nu ir jāšokē cilvēki ! Pasaulē nevalda pārtikas trūkums, bet gan tās nevienlīdzīgs sadalījums, ka pat ES var atļauties kvotas uzstādīt. Piekrītu Robertam, ka katrs ēdīs ko vēlēsies(un varēs atļauties), nevis klausies vegāniem un tamlīdzīgiem dīvaiņiem un minoritātēm vai šādos vāvuļotājos… !
2
+2
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@ineta_rr > lebronj2356 13.05.2013. 23.58
Zivju kvotas nu gan nav pārticības rezultāts, bet gan sekas mūsdienu zvejošanas efektivitātei. Un joprojām neviens, kas sūdzas par netaisnīgo ES rīcību, ražojot dārgu pārtiku iekšējam patēriņam, nespēj atbildēt, tad ko ES darīt – par pilno cenu badā mirstošie nepirks, jo naudas viņiem nav, bet subsidēt viņus nozīmē, ka viņi dzīvo labāk, vairojas labāk un tad ES jāuztur arī tie.
0
grislits > lebronj2356 14.05.2013. 08.08
Zivju kvotas ir vienīgās attaisnojamās, jo zivju resursi tiešām pasaulē ir izsmelti pa riktīgam pēdējo 50 gadu laikā, lērums zivju sugu vairs nav, un lērums ir uz izmiršanas robežas. Tagad jau lielie zvejas kuģi smeļ ārā zivis no pāris simtu metru dziļuma, tādēļ arī veikalos parādās visādas okeānu zivis ar nosaukumiem, kādas agrāk nebija – jo tik dziļi kādreiz nezvejoja. Bet tradicionālās pārtikā lietojamās zivju sugas ir ļoti stipri samazinājušās, kaut tā pati menca.
Protams, atkal ir cits jautājums par kvotām – vai tās tiek sadalītas pareizi un pareizi noteiktas konkrētām vietām (jūrām – Baltijas jūrai, Vidusjūrai) un konkrētām zivju sugām.
0