“Ernst&Young”: Baltijas valstīs krāpšanas un kukuļošanas uzņēmējdarbībā ir mazāk

Kopumā 57% uzņēmēju visā pasaulē uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana ir izplatīta parādība

Baltijas valstīs, salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, ir mazāk krāpšanas un kukuļdošanas uzņēmējdarbībā, liecina “Ernst&Young” krāpšanas risku pētījums “Navigating today’s complex business risks”, kas tiek veikts visā pasaulē.

Pētījumā konstatēts, ka 47% Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka šajā reģionā kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā ir izplatīta. Savukārt Austrumeiropā kopumā tā uzskata 74% respondentu. Rietumeiropā kukuļdošanu un krāpšanu par izplatītu uzskata 39% uzņēmēju, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja SIA “Ernst&Young Baltic” mārketinga koordinatore Liene Dobele.

Baltijā 21% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus. Šis rādītājs ir mazāks nekā vidējais rādītājs Austrumeiropā, kur šādi uzskata 37% respondentu, bet pārsniedz 14% līmeni Rietumeiropā.

Saskaņā ar Baltijas valstu uzņēmēju viedokli krāpšanas un kukuļdošanas izplatība Baltijas valstu uzņēmējdarbībā ir zemāka nekā, piemēram, Itālijā vai Polijā, kur attiecīgi 60% un 59% uzņēmēju uzskata, ka krāpšana un kukuļdošana ir izplatīta parādība. Baltijas valstu uzņēmēji tomēr ir daudz skeptiskāki par saviem Vācijas vai Francijas kolēģiem, kur tikai attiecīgi 30% un 27% uzskata, ka krāpšanas un kukuļdošanas gadījumi uzņēmējdarbībā ir izplatīta parādība.

Valsts ar godīgāko uzņēmējdarbības vidi ir Šveice, kur tikai 10% piekrīt apgalvojumam par koruptīvas prakses izplatību, kam cieši seko Somija un Zviedrija ar 12% rādītāju.

Vissliktāk savas valsts uzņēmējdarbības vides godīgumu vērtē slovēņi, kuru 98% rādītājs apsteidz Keniju un Horvātiju, kur attiecīgi 94% un 90% korupciju uzskata par izplatītu parādību. Samērā slikti savas valsts uzņēmējdarbības praksi vērtē arī Krievijā un Ukrainā, kur attiecīgi 82% un 85% uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana vai krāpšana ir izplatīta biznesa prakse.

“Pētījums atklāj, ka kopumā 57% uzņēmēju visā pasaulē uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana ir izplatīta parādība. Iespējams, tas ir tādēļ, ka uzņēmēji daudzos pasaules reģionos saskaras ar pieaugošu spiedienu krīzes laikā uzrādīt labākus darbības rādītājus, un tas rada motivāciju izmantot dažādas neatļautas uzņēmējdarbības prakses. Tomēr pozitīvi ir tas, ka Baltijas valstu uzņēmēju sentiments krāpšanas un kukuļdošanas jautājumos ir pietuvojies Rietumeiropas salīdzinoši zemajam korupcijas līmenim straujāk nekā citviet Austrumeiropā, lai arī pagaidām būtiski atpaliekam no Ziemeļvalstīm,” norāda “Ernst&Young Baltic” partnere Diāna Krišjāne.

Baltijā arī 21% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus. Tas ir mazāk par 26% vidējo rādītāju pasaulē un mazāk par, piemēram, Itālijas 27% vai Slovākijas 41% rādītāju.

Šis novērtējums ir līdzīgs ar Polijas uzņēmēju vērtējumu, kur šādu viedokli pauduši 22% aptaujāto, vai Beļģiju – 19%.

Visvairāk kukuļdošana, lai iegūtu pasūtījumus, ir izplatīta Krievijā. Tur šādu viedokli ir pauduši 56% respondentu. Par kukuļdošanas praksi gandrīz nemaz nav dzirdējuši norvēģi – tikai 2% atbilžu. Tāpat arī Vācijas, Somijas, Francijas, Zviedrijas un dažu citu Rietumeiropas valstu rādītājs ir mazāks nekā 10%.