Saeima atbalsta ierosmi aizliegt jauniešiem pārdot enerģijas dzērienus

Iecerēts dzērienu nepārdot jauniešiem līdz 18 gadu vecumam; Latvijā tos lieto teju 40% jauniešu

Saeima pirmajā lasījumā ceturtdien konceptuāli atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likuma projektu, kas paredz aizliegt pārdot enerģijas dzērienus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ziņo LETA. Par šo likumprojektu parlamentam vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā.

Enerģijas dzērienu aprites likuma projektu Saeimā iesniedza deputāti Vladimirs Reskājs (SC), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Viktors Valainis, Gunārs Igaunis (RP), Raimonds Vējonis (ZZS) un Kārlis Seržants (ZZS).

Likumprojekts paredz, ka mazumtirgotājam būs pienākums pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu. Paredzēts arī aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā. Likumprojekts arī paredz, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novietos savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami, un tirdzniecības vietā izvietos norādi “Augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti”.

Vienlaikus likumprojekts paredz reklāmas ierobežojumus. Deputāti piedāvā aizliegt enerģijas dzērienu reklāmu adresēt jauniešiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī izvietot to plašsaziņas līdzekļos, kuru auditorijā ir vairāk nekā 35% jauniešu līdz 18 gadiem.

Likumprojekta iesniedzēji arī rosina enerģijas dzērienu reklāmā ietvert informāciju, kas brīdina sabiedrību par enerģijas dzērienu pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi. Likumprojekta iesniedzēji uzskata, ka šādai informācijai atvēlami vismaz 10% no konkrētās reklāmas apjoma. Tāpat likumprojektā ir iekļauta enerģijas dzērienu definīcija.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka tas izstrādāts, lai regulētu enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu, tai skaitā lai ierobežotu enerģijas dzērienu tirdzniecību personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, ar mērķi pasargāt šīs iedzīvotāju grupas veselību.

Norādīts, ka nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī nepastāv pilnīgs enerģijas dzērienu tirdzniecības aizliegums, taču vairākās valstīs – Vācijā, Bulgārijā, Dānijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Islandē, Slovākijā, Austrijā, Somijā, Zviedrijā – ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi vai papildu prasības šo produktu marķēšanai vai arī ir bijuši mēģinājumi veikt šādas izmaiņas.

Galvenā ar enerģijas dzērienu lietošanu saistītā problēma ir pārmērīgs enerģijas dzērienu patēriņš, kā arī enerģijas dzērienu lietošana kopā ar alkoholu, norāda likumprojekta iesniedzēji. Saskaņā ar Amerikas Atkarību medicīnas apvienības publikāciju kofeīns pēc narkotisko vielu lietošanas standarta diagnožu kritērijiem tiek uzskatīts par atkarību izraisošu narkotiku, un kofeīns ir psihoaktīva viela, kura bērnu un pusaudžu uzturā nav vēlama.

Tāpat likumprojekta anotācijā tiek norādīts, ka 2009.gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) izvērtēja divu bieži sastopamu enerģijas dzērienu sastāvdaļu – taurīna un glikuronolaktona – ietekmi uz patērētāju veselību. EFSA uzsvēra, ka tā neizvērtē enerģijas dzērienu drošumu, bet gan tikai šīs divas sastāvdaļas, secinot, ka tām nav negatīvas ietekmes uz veselību. Tomēr enerģijas dzērienu ietekme uz bērnu veselību parasti tiek skatīta tieši augstā kofeīna satura dēļ. Tieši tādēļ enerģijas dzērienu lietošana bērniem nav ieteicama, jo pat neliels kofeīna saturs var izraisīt uzbudinājumu, aizkaitināmību, spriedzi un nemieru.

Secinājumos EFSA vērš uzmanību uz ziņojumiem par akūtām veselības problēmām, tostarp nāves gadījumiem, kad jaunieši ir miruši pēc pārlieku liela enerģijas dzērienu patēriņa kombinācijā ar fizisku slodzi vai alkoholu. EFSA secināja, ka šo gadījumu analīzi īpaši sarežģī fakts, ka pārsvarā enerģijas dzērieni ir tikuši lietoti kopā ar alkoholu un/vai narkotikām. EFSA uzskatīja par iespējamu, ka minētās veselības problēmas varētu būt saistītas ar uzņemto lielo kofeīna devu negatīvo ietekmi.

Pēc Latvijā veikta pētījuma rezultātiem, no 199 aptaujātiem 13 līdz 19 gadus veciem pusaudžiem enerģijas dzērienus lieto 38,2%, teikts likumprojekta anotācijā. Vislielākais vidējais enerģijas dzērienu patēriņš tika konstatēts, lietojot to kopā ar alkoholu un paģiru gadījumā. Visbiežāk enerģijas dzērieni tiek lietoti vienu reizi nedēļā – paģiru gadījumā, kopā ar alkoholu, kā arī lai palielinātu sportiskos sasniegumus. Enerģijas dzērienu lietotāji parasti patērē 250 mililitrus enerģijas dzērienu divas līdz trīs reizes mēnesī.

Likumprojekta izstrādē līdzdarbojās Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija, sniedzot zinātniski pamatotu informāciju par enerģijas dzērienu ietekmi uz veselību, teikts likumprojekta anotācijā.