Latvijas likumdošana – kvalitatīva vai histēriska? • IR.lv

Latvijas likumdošana – kvalitatīva vai histēriska?

57
Vīri padomju karavīru un kazaku formas tērpos gatavojas 9.maija svinībām. Foto: Kaspars Krafts, F64
Inese Lībiņa-Egnere

Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nav tikai „9.maija pasākuma likums”

Esmu viena no likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” iesniedzējiem un iestājos par to, lai Latvijas tiesību sistēma būtu sakārtota. Esmu pārliecināta, ka noziedzīgo režīmu slavināšana nav pieļaujama. Un šie likuma grozījumi domāti, lai labotu atsevišķus “caurumus” likumdošanā, kas attiecas uz aizliegtās simbolikas lietošanu visos izklades, svētku un sporta pasākumos. Vēlos pasvītrot – visos.

Esmu arī juriste un man nav pieņemama situācija, ka sasteigti, varētu pat teikt histēriski, bez plašākas debates, neizvērtējot iespējamos riskus tiktu pieņemts regulējums, kas nebūs pilnībā izprotams nedz tā adresātiem, nedz tiesību normu piemērotājiem – policistiem un citām tiesību aizsardzības iestādēm.

Politiķi vai politikāņi?

Atsevišķi politiķi jeb drīzak politikāņi jau paspējuši izkliegt skaļus lozungus, piesaucot dažnedažādus sindromus un sazvērestības teorijas. Šī histērija ir iestājusies pēc tā, kad steidzamības kārtā caur Saeimu neizdevās “izdzīt” nosauktos grozījumus. Reformu partija šiem politikāņiem tagad ir bubulis, kuru var piesaukt uz katra stūra un vainot visās pasaules likstās.

Šādi apgalvojumi ir ne vien nekorekti, bet arī absurdi. Reformu partijas Saeimas frakcija vienmēr ir uzsvērusi, ka likumdošanas procesam par simbolikas lietošanu publiskos pasākumos jābūt konsekventam, kvalitatīvam un pārdomātam un tas nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par provokatīvu, sasteigtu un gala rezultātā apstrīdamu normu.

Nedz šo grozījumu pieskaņošana vienīgi 9.maijam, neskatoties uz juridiskajām neprecizitātēm, nedz citu likumdošanas iniciatīvu pieskaņošana atsevišķiem gadījumiem, nevis visai likumdošanas bāzei un sabiedrības interesēm, nav pieļaujama. To vajadzētu saprast katram atbildīgam politiķim.

Šis ir viens no retajiem likumprojektiem, kuram netika prasīta detalizēta saskaņošana ar Tieslietu ministriju. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tas diemžēl tiek skatīts tikai caur politisku, nevis juridisku prizmu.

Es iestājos par to, ka tāpat kā citos sarežģītos jautājumos likuma kvalitāte tikai uzlabosies, izvērtējot to Saeimā pilnā likumdošanas procesā – trijos lasījumos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likumprojekts nav 9.maija likums, tas ir likums, kurš regulē ikviena publiska pasākuma norisi.

Priekšvēlēšanu populisms un bezatbildība

Ir saprotams, ka priekšvēlēšanu gaisotnē daudziem ir nepārvarama vēlme rīkoties populistiski, un diemžēl ne vienmēr atbildīgi. Jājautā, kur līdz šim bija tie deputāti, kuri tagad tādā steigā virza izskatīšanai nekvalitatīvu likumu, lai tikai paspētu to piesaistīt vienam vienīgajam datumam – 9.maijam, kurš, starpcitu, atkārtojas katru gadu. Kur bija šie deputāti pagājušajā gadā? Pirms vai pēc 9.maija? Vai tiešām vēlme pelnīt politiskos punktus pārspēj visu, pat veselo saprātu un atbildību?

Tas, kas notika 16.martā pie Brīvības pieminekļa, ļoti uzskatāmi parāda, līdz kam var novest bezatbildīga rīcība priekšvēlēšanu gaisotnē. Pašvaldības bezatbildības un atsevišķu deputātu bezkaunības dēļ atceres pasākums izvērsās kaunpilnā provokācijā.

Likumam jābūt rezultatīvam, nevis deklaratīvam

Šobrīd likumprojektā „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” piedāvātā 14.1 panta pirmās daļas 4.punkta redakcija ir pārāk neskaidra, jo nav precīzi saprotams nedz tas, kādus vizuālos attēlus aptver jēdziens „simbolika”, nedz tas, kāds ir jēdziena „stilizētā veidā” tvērums. Līdz ar to likums arī nav iedarbīgs, jo tā normas ir apstrīdamas.

Likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” jau ir ietvertas šīs pašas normas un neviennozīmīgās interpretācijas iespējas ir pierādījušās praksē. Vienā gadījumā policija mītiņa vadītājam bija sastādījusi administratīvo pārkāpumu protokolu par to, ka mītiņa laikā izmantota bijušās PSRS simbolika stilizētā veidā, proti, mītiņa dalībniekiem mugurā bija uzvilkts T-krekls ar zīmējumu – balta apļa vidū melnas krāsas sirpis un āmurs. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese ar savu 2005.gada 15.marta lēmumu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidza, norādot, ka sirpi un āmuru nevar viennozīmīgi vērtēt tikai kā PSRS simboliku.

Otrā gadījumā persona bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka gājiena laikā izmantoja nacistiskās Vācijas simboliku. Arī šajā gadījumā ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2007.gada 15.maija lēmumu lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā tika izbeigta, norādot, ka uz karoga attēlotā zīme ir ievērojama latviešu tēlotāja raksta zīme „Laimas krusts”, kas sanskrita valodā apzīmēta par „svastiku” vai „sauvastiku”. Bez tam no biedrības, kuras valdes priekšsēdētājs ir persona, kurš saukts pie administratīvās atbildības, statūtiem izriet, ka šīs biedrības simbolika ir latviešu mitoloģijā esošās Māras un Laimas zīmes, līdz ar to ir uzskatāms, ka uz personas nestā karoga ir attēlots biedrības simbols un nav pārkāpts likums „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

Šie piemēri labi ilustrē, ka normai, uz kuras pamata personu var saukt pie administratīvās atbildības, ir jābūt pietiekami skaidrai un saprotamai, lai ļautu personai prognozēt likuma piemērošanas rezultātu un atbilstoši izvēlēties savu rīcību. Tieši tādēļ šajā gadījumā, mācoties no iepriekšējās pieredzes, svarīgi ir izstrādāt un pieņemt tādu tiesību normu, kas būs pilnvērtīgi piemērojama un sasniegs gaidīto rezultātu.

Latvija – eiropeiska valsts

Piedāvātā likumprojekta redakcija nav izvērtēta Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas kontekstā. Saskaņā ar labi iedibināto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, dažādu attēlu, zīmējumu un vizuālo simbolu lietošana tiek uzskatīta par izteiksmes brīvību šīs konvencijas 10.panta izpratnē.

Izteiksmes brīvība nav absolūta, un valstis ir tiesīgas šādus ierobežojumus noteikt, ja vien tie atbilst nosauktās konvencijas prasībām.

Kā atzinusi Venēcijas komisija un Eiropas Drošības un Sadarbības komisija, valstīm ir tiesības aizliegt vai pat noteikt kriminālatbildību par noteiktas simbolikas un ideoloģijas izmantošanu un propagandu. Taču šādai rīcībai ir jāatbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem par izteiksmes un pulcēšanās brīvību, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, izveidojusies Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē un noteikta Venēcijas komisijas un Eiropas Drošības un Sadarbības komisijas statūtos.

Sabiedrība jāsaliedē, nevis jāšķeļ

Venēcijas komisija secinājusi, ka šāda likuma norma, kas aizliedz personām izmantot bijušo režīmu simboliku un idejas, ja tie nerada draudus demokrātijai un sabiedrības drošībai, ir uzskatāms kā solis atpakaļ, kura galvenais mērķis ir sadziedēt pagātnes rētas. Šajā nozīmē simbolikas aizliegums ir mērķēts uz režīma upuru cieņas aizsargāšanu, palīdzēt sabiedrībai dziedēt pagātnes traumas un to saliedēt.

Lai cik emocionāli smagi man personīgi būtu noraudzīties, kā abos radikālajos galos politiķi izmanto Latvijas okupācijas un komunisma totalitārā režīma cirstās rētas, pavisam atklāti tomēr jāatbild uz jautājumu, vai šāds aizliegums, rakstot likumu kā uz karstām oglēm, sabiedrību Latvijā saliedētu?

Piemēram, lai gūtu priekšstatu par aizlieguma izmantot PSRS, LPSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku tiesisko regulējumu un tā piemērošanas praksi, ir lietderīgi iepazīties ar Lietuvas Republikas pieredzi, kurā līdzīga rakstura aizliegumi ļoti detalizēti ir ietverti likumā. Lietuvas likums neizliedz simboliku vai stilizētu simboliku kā tādu, bet gan skaidri definē, kādi simboli ir aizliegti.

Minhauzena sindroms

Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nav tikai „9.maija pasākuma likums”, kā to mēģina pozicionēt. Normas, kas iestrādātas šajā likumprojektā attieksies uz ļoti plašu pasākumu loku, tai skaitā uz dažāda veida svētku, piemiņas, izklaides, sporta, atpūtas pasākumiem.

Zinu, ka esot arī tāds Minhauzena sindroms, kas pacientam liek vēlamo uzdot par esošo, taču man tomēr paliek cerība, ka vēlēšanu gaidās tas neapmiglos politiķu prātus, un likumdošanas process Latvijā arī turpmāk būs pārdomāts, savlaicīgs un kvalitatīvs.

Autore ir 11.Saeimas deputāte, Reformu partija

 

Komentāri (57)

My Paradise, My Rules 22.04.2013. 16.06

Man visu citu jautājumu sakarā arī ir viens, kas gan neattiecas uz konkrēto likumprojektu, bet ierosmei. Varbūt kāds cits var papildināt un pateikt gudrāk.
Mums iegalvo, ka uz Baltijas valstīm neattiecas 1949. gada Ženēvas konvencija, jo 50 okupācijas gados cilvēki ir pārvietojušies vienas valsts ietvaros, tāpēc nevar nodalīt kolonistu no ekonomiskā imigranta. Esot dikti sarežģīti. Tad varbūt gudrā Reformu partija varētu likt lietā savas brašās dāmas – šī raksta autori un arī Sondori Kukuli, lai izstrādā likumu, kurš aizliedz šos neskaidras izcelsmes emigrantus/kolonistus dēvēt par nacionālajām minoritātēm. Ja nav kolonistu, tad krievvalodīgie nav nac. minoritāte, jo viņu ierašanās ceļš Latvijā nav kvalificējams. Minoritātes ir divas -lībieši un romi. Un tad automātiski atkrīt jautājums par krievu valodu un pilsonības nulles variantu un Latgales atdalīšanos. Tad vismaz šo dāmu enerģija tiktu ievirzīta latviešu tautai vēlamā gultnē. Citādi visi likumi, lai kur arī tie top – Latvijā vai Briselē, ir pret latviešu tautas interesēm.

+18
-4
Atbildēt

11

    ——–con brio: “(..)
    Mums iegalvo,…….”
    ============================================================================
    Zinātnieki apzinīgi cenšas paveikt savu darbu – paust pētījumos apjēgto īstenību:

    “- Okupācijai jābeidzas līdz ar pirmajām kapsētām. Un ja tiem krieviem šeit ir divās paaudzēs apbedīti radinieki, viņi nebrauks prom un šo zemi sauks par savējo. Šajā ziņā mums no savas vēstures jau nu ļoti vajadzētu mācīties, proti, tieši to, ko teicu mirkli iepriekš – izolācija neko labu nedod. Nedrīkstam pieļaut pirmās brīvvalsts kļūdu attiecībā uz baltvāciešiem, jo tas nāks par sliktu tikai mums pašiem. Mēs acīmredzot vēl joprojām neesam pilnībā nobrieduši, jo pārāk daudz vaļas ļaujam emocijām un nevis faktiem, situācijas izpratnei.” R.Grāvere, antropoloģe

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-mes-esam-tadi-neerti-eiropai-saruna-ar-ritu-graveri-fragmenti.d?id=35812901

    +1
    -10
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > My Paradise, My Rules 22.04.2013. 19.51

    Nu redz, “rietumu kosmopolīti” arī uzpeldēja kā lamuvārds, kaut, “kosmopolists” Eiropā neskaitās lamivārds jau gadus 200 ( izņemot Hitlera un Staļina laikus, viņi abi arī cīnījās ar kosmopolītiem.
    Arvien vairāk pārliecinos, ka NA ir tie paši stalinisti vai putinisti pēc savas mentalitātes, atšķirības nebūtiskas, toties mentalitāte un ienaidnieki jums līdzīgi.

    +7
    -10
    Atbildēt

    0

    ——–con brio Divu paaudžu kapu kopiņas neļaus krieviem braukt prom no Latvijas, bet, kad bija jātriecas UZ!!! Latviju, tad trīs un četru paaudžu kapu kopiņas, kas palika Krievijā, nebija nekāds šķērslis.
    ============================================================================
    Darbaspēks seko kapitālam – laiks tā kā būtu apjēgt globalizācijas/amerikanizācijas laiku reālijas:

    “A Brief History of Illegal Immigration in the United States

    “We should honor every legal immigrant here, working hard to become a new citizen. But we are also a nation of laws.”
    President Bill Clinton, State of the Union Address, January 23, 1996

    http://www.endillegalimmigration.com/History_of_Illegal_Immigration_in_US/

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    ——-con brio (..)
    Vai tad sociālisma celtniecības laikā mēs arī runājām par kapitālu?
    ============================================================================
    Sociālisma celtniecības laikā “mēs” netikai runājām un rakstījām, bet arī “jums” neļāvām aktīvi izmantot nelikumīgi sarausto kapitālu.
    Grūta bij’ nākamo oligarhu-kampēju dzīve:

    http://www.youtube.com/watch?v=sza3kRnLoG4
    Проклятая страна! Страна, в которой миллионер не может повести свою невесту в кино. (Корейко)

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > My Paradise, My Rules 22.04.2013. 19.12

    “… visi likumi, lai kur arī tie top – Latvijā vai Briselē, ir pret latviešu tautas interesēm”.
    ———————————————-
    Nez, kas tad likumus pieņem, kas tad ir tie “latviešu tautas ienaidnieki”, un kurš tad tādus ievēlē?

    +7
    -7
    Atbildēt

    0

    Dzerim
    Likumus pieņem rietumu kosmopolīti, krievu šovinisti un viņu līdzskrējēji. Bet līdzi skrien tāpēc, ka labi maksā.

    +9
    -8
    Atbildēt

    0

    Edga,

    Darbaspēks seko kapitālam

    Vai tad sociālisma celtniecības laikā mēs arī runājām par kapitālu?

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Rietumi nav piedzīvojuši padomju republiku rusifikācijas jaukumus. Rietumi tikai tagad sāk apjēgt, ka kosmopolīts skan jauki tikai tad, ja tev gribas dzīvot, kur treknāka desa, bet ne tik mīlīgi, ja uz šo trekno desu bariem metas virsū cilvēki, kas atšķiras gan izskatā, gan tikumos.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    con brio
    edge_indran sugai attieksme pret saviem aizgājējiem, kā infuzorijai vai amēbai, ne vairāk, kapi tikai kā iegansts visur smirdināt gaisu. Būtu savākuši miljonu savējo kaulu, kas krievijā mētājas neaprakti mežos grāvjos un uz lauka.
    Krievi, kā čigāni, kam vieglāk pārcelties un citu vietu, kā iekārtot to, kur viņi jau atrodas.
    /Hercens/

    +9
    -4
    Atbildēt

    0

    articulus100. Tieši tā. Baltkrieviem nedod zemi, kur uztaisīt piemiņas vietu,
    jo lūk, tur vēl esot karā kritušo kauli. Un tas ir 70 gadus pēc kara!!!

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    Divu paaudžu kapu kopiņas neļaus krieviem braukt prom no Latvijas, bet, kad bija jātriecas UZ!!! Latviju, tad trīs un četru paaudžu kapu kopiņas, kas palika Krievijā, nebija nekāds šķērslis.

    +18
    -1
    Atbildēt

    0

dace_ampermane 22.04.2013. 17.15

Ja patiesi būtu vēlēšanās pieņemt likumu pret okupāciju simboliku, tad to pieņemtu. Tas jau nemaz nenozīmētu, ka 9. maijā būtu jāsāk ar krieviem kauties Pārdaugavā, kā daudzi to grib ieskaidrot. Tas būtu nepieciešams žests un būtu pietiekoši sākt to pamazām pildīt. Es domāju ,ka policija varētu tramvaja pieturās šur tur atņemt latviešiem nīstamo un aizskarošo latviešiem simboliku, sastādīt protokolus un uzlikt 50 latu naudas sodu, bet to darīt no gada gadā. Neiedomājami būtu šo pilnīgi paveikt jeb novest līdz galam 2013. gada 9. maijā.

+12
-1
Atbildēt

0

putekliic 22.04.2013. 15.42

Un ko darīsīm ar okupācijas simbolu Pārdaugavā? Vieni saka, ka to nojaucot, tracis būs milzīgs. Piekrītu. Bet no otras – tad varbūt nevajag tik dikti visur uzsvērt, ka abi totalitārie režīmi bija vienlīdz noziedzīgi – “svinēt” 1941.gada 1.jūlijā “atbrīvotāju” ienākšanu Rīgā skaitās pilnīga mežonība, bet tusiņš pie Pārdaugavas monstra netiek uzskatīts par kaut ko ārkārtēju.

+15
-4
Atbildēt

4

    vegan > putekliic 23.04.2013. 00.27

    Okupācijas simbols tas ir Tavā galvā. Es to kā tādu neredzu — patīkams parks 364 dienas gadā, nu un to vienu dienu lai jau paņemās un apmierina sevi. Atgūsies ekonomika, apmirs neglabjamie veterāni, un izņemot saujiņu radikāļu, pārējiem būs vienalga.. Vai arī tas pasākums pazaudēs politisko noskaņu.

    Un vispār, kāpēc neatstāt vienu padomju modernisma pieminekli (galu galā tas nav centrā), tomēr tā taču ir daļa no vēstures? Labāk nolīdzināt un sabūvēt luksus mājiņas un ofisus?

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > putekliic 22.04.2013. 16.37

    ——-
    To pašu darīsim, ko Berlīnē, – galu galā vācieši kaut ko pēc 2. Pasaules kara ir vairāk apjēguši.

    http://www.youtube.com/watch?v=XxufDjVN_CY

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > putekliic 22.04.2013. 18.50

    edge_indran ——-
    Vai tas tur galā uz postamenta ir mongoloīdu izdzimtenis, kas sagrābis vācu bērnu un gatavojas to apēst?

    +6
    -5
    Atbildēt

    0

    gundega_heiberga > putekliic 23.04.2013. 01.11

    andrejs_gr
    Ko darīt ar “uzvaras pieminekli” jālemj referendumā PAR PIEMINEKĻA DĀVINĀŠANU PSRS MANTINIECEI – KRIEVIJAI, atteikuma to pieņemt gadījumā, nojaucot. Jautājums nav steidzams, varam pagaidīt līdz Lindermans & Co rīko kārtējo “aizstāvību”, tad taupības nolūkos abus jautājumus nodrukāt uz viena biļetena. Tas būtu liels ieguldījums sabiedrības saliedēšanā.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu