IZM: Latvijā ir 52 neakreditētas studiju programmas • IR.lv

IZM: Latvijā ir 52 neakreditētas studiju programmas

37
Foto: Agnese Gulbe, LETA

Ministrija norāda, ka nekur normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā pēc studiju beigām tiek izsniegts diploms

Patlaban Latvijā ir 52 studiju programmas, par kuru īstenošanu ir izsniegta licence, bet kurām nav veikta pirmreizējā akreditācija, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kā norāda IZM, sākoties studiju virzienu akreditācijas procesam, studiju virzieni, kuros ietilpst konkrētas studiju programmas, būs pirmie, kuriem tiks veikta akreditācija.

Pēc studiju virziena akreditācijas ikviens konkrētajam studiju programmas virzienam atbilstošās studiju programmas beidzējs saņems valsts atzītu diplomu.

Ministrija arī norāda, ka nekur normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā pēc studiju beigām tiek izsniegts diploms. Diploma izsniegšana var aizkavēties arī citos gadījumos, piemēram, tehnisku problēmu dēļ, kuras iepriekš neviens nevar paredzēt.

Lai nodrošinātu studējošo iespējas saņemt kvalitatīvu augstāko izglītību un lai varētu uzsākt īstenot studiju programmu, augstskolai vai koledžai ir jāsaņem licence. Lai izsniegtu valsts atzītus diplomus, studiju programmai jābūt akreditētai, skaidro IZM.

Jau vēstīts, ka februāra sākumā atklātā konkursā par institūciju, kas IZM deleģējumā organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, tika izraudzīta ASIIN. Deleģējuma līgums ar aģentūru pagaidām aizvien vēl nav parakstīts. Ministrija gan prognozē, ka deleģēšanas līgums varētu tikt parakstīts nākamās nedēļas vidū. Līdz ar to akreditācijas process ir aizkavējies.

Kā ziņots, Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultāti tiks daļēji izmantoti akreditācijas procesā. Valdība atbalstīja, ka projektā iegūtos rezultātus studiju virzienu akreditācijas vajadzībām Studiju akreditācijas komisija izmanto, tos atbilstoši izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām, ja tas nepieciešams atbilstoši Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajām vadlīnijām “Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā”.

 

Komentāri (37)

Anna Gaigule 19.04.2013. 23.20

Vispār jau liela daļa studentu augstskolas apmeklē tieši papīra dēļ (jo mācīties var arī savādāk). Traki, ka mācību iestāde ar šo “svarīgo” uzdevumu nespēj tikt galā…

+1
-1
Atbildēt

0

janazakovica 19.04.2013. 15.23

visa latvijas izglitibas sistema ir nekam nederiga..ka jau viss postpadomju mantojums..jo aklais nevar celu radit nevienam..visi musu paniedzeji ir apsolutas nulles.. eiropas merogaa..varbut ar daziem iznemumiem..50 gadu padomju rezima mus atviedusi atpakal pirmatnejaa laikmetaa..

+2
-3
Atbildēt

0

IlzeZeltina 19.04.2013. 15.09

Lai renegāts Ķīlis vispirms tiek galā ar savu Latvijas valsts augstskolu pārkrievošanas programmu, ko vēl pavisam nesen ārkārtīgi nožēlojamā un mankurtiskā stilā sludināja Inese Stūre no IZM Augst. izgl. dep-ta.

+4
-7
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu