Vidēji ārvalstnieki īpašumu iegādei Latvijā tērē daudz vairāk nekā likumā noteiktos 50 000 un 100 000 latu
Trīs gadu laikā, kopš termiņuzturēšanās atļauju sākšanas, nerezidenti Latvijā investējuši vairāk nekā 300 miljonus latu, ar savu saimniecisko darbību radījuši teju 2500 darba vietu, nodrošinot apgrozījumu aptuveni 200 miljonu latu apmērā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijā (LANĪDA).
“DNB grupas” uzņēmuma SIA “Salvus” izpilddirektors Ģirts Zālītis norādīja, ka uzņēmuma darījumu statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nekustamā īpašuma iegādei vidēji atvēl nedaudz virs 20 000 latu, savukārt nerezidentu investīcijas ir vairāk nekā septiņas reizes lielākas. Turklāt papildus nekustamajā īpašumā investētājiem resursiem ārvalstnieki turpina ieguldīt līdzekļus šo īpašumu uzturēšanā, labiekārtošanā, garantējot ilgtermiņa pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.
“Jāņem vērā, ka uzturēšanās atļauju saņēmēji, lielākoties, ir cilvēki, kas savās valstīs ir bijuši ekonomiski aktīvi un spējuši akumulēt īpašumu iegādei Latvijā nepieciešamās summas, tie ieņem vadošus amatus un meklē investīciju iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai,” atzina Zālītis.
“Swedbank” grupas nekustamā īpašuma uzņēmuma “Ektornet Management Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, stāstot par jauno projektu tirgu, atzīst, ka pēdējā pusgada darījuma apjomi vietējo pircēju vidū nav mainījušies, bet naudas izteiksmē nerezidentu tirgus daļa ir vairāk nekā puse no kopējā apjoma, kas parāda nerezidentu lomu nekustamā īpašuma nozarē un ekonomikā kopumā.
LANĪDA pārstāvji norādīja, ka, lai arī ārvalstu investoru piesaiste un ieguldījums Latvijas ekonomikā ir neapšaubāms, mūsu valsts neizmanto visas investoru piesaistes iespējas. Informācija par ar uzturēšanas atļauju saistīto likumdošanu, ir ļoti maz pieejama ārpus Latvijas robežām – ārvalstnieki par šo iespēju uzzina no saviem tautiešiem, tad apstiprinājumu gūtajai informācijai un nosacījumus paši meklē internetā. Tāpat no valsts puses netiek sniegta pilnvērtīga informācija par biznesa uzsākšanas un attīstības iespējām.
“Ja Krievijā cilvēki kaut ko arī ir dzirdējuši par šādu likumu, tad Kazahstānā un Ukrainā daudziem tas ir jaunums. Latvijai būtu jāiegulda papildu līdzekļi šīs likumdošanas popularizēšanā un pilnveidošanā. Turklāt, jāņem vērā, ka arī citas Eiropas valstis sāk nodrošināt identiskus piedāvājumu ārvalstu kapitāla piesaistei, tāpēc īpaši būtiski ir veicināt un izcelt šī piedāvājuma konkurētspēju, mūsu valsts ekonomikas un kultūras priekšrocības – iespēju uzņēmējdarbības attīstībai, zemās īpašuma uzturēšanas izmaksas, stabilo politisko situāciju, valodu zināšanas, kultūras tradīcijas,” stāstīja kompānijas “New Europe Real Estate” investoru attiecību vadītāja Inese Jureviča.
Lai padarītu piedāvājumu saņemt uzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajā īpašumā konkurētspējīgāku, veicinot ne tikai Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus attīstību, eksperti rekomendē dažādot investīciju apjomu Latvijas reģionos.
”Likums ir pieņemts, neievērojot reģionu iespējas piesaistīt investorus īpašumiem. Lai saņemtu termiņuzturēšanas atļauju, Latgales pilsētās, investoram jāiegādājas pat trīs līdz septiņi īpašumi. Tieši tāpēc lielākoties priekšroka tiek dota Rīgai, Jūrmalai vai Jelgavai, kur noslēgt darījumu virs 100 000 latu ir krietni vienkāršāk. Rekomendēju Rīgai un Jūrmalai prasības termiņuzturēšanās palielināt, savukārt reģionos nekustamā īpašuma iegādes minimālo summu samazināt uz 30 000 latu. Tad ārvalstu investoriem būtu lielāka interese par tādām Latvijas pilsētām kā Daugavpils, Rēzekne,” pauda uzņēmuma “Līf” valdes loceklis Aivars Birulis.
Jau ziņots, ka, iespējams, būtu jādiferencē tās summas, kuras patlaban ārvalstniekiem ir nepieciešamas nekustamā īpašuma iegādei, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā, konferencē “Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?” sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.
“Patlaban PMLP statistika liecina, ka vidējā summa, ko ārvalstnieki tērē īpašumu iegādei, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, ir daudz augstāka nekā likumā noteiktie 50 000 un 100 000 latu. Tāpat būtu nepieciešams mainīt šīs summas atkarībā no reģiona, jo, piemēram, Rīgā un Jūrmalā šie 100 000 latu ir daudz par mazu, un šo summu varētu paaugstināt, savukārt Rīgas plānošanas reģionā iekļautajos Limbažos vai Kandavā, kur arī ir nepieciešami 100 000 latu, šīs summas ir daudz par augstu,” skaidroja Briede.
Viņa informēja, ka līdz aprīlim nekustamajos īpašumos ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju investēti aptuveni 300 miljoni latu, bet aptuveni 3700 personas ir saņēmušas uzturēšanās atļaujas. Pārsvarā tie ir Krievijas pilsoņi, kam seko Ukrainas un Kazahstānas pilsoņi. Uzturēšanās atļaujas saņēmuši arī aptuveni 100 Ķīnas pilsoņu.
Pārsvarā īpašumi tiek pirkti Rīgā un Jūrmalā, un vidēji viens pirkuma darījums ir par aptuveni 145 000 latu.
Komentāri (38)
Kristine 17.04.2013. 14.44
Latvijai nav svarīgas investīcijas VISPĀR, tai ir svarīgas investīcijas RAŽOŠANĀ.
t.s. austrumu, psrs, ārvalstu investori iegulda PRIVĀTĀ nekustamā īpašumā, resp. mājā pie jūras.
No šīm investīcijām LV NAV NEKĀDA LABUMA. Augstākais, ko tās atnes, ir darbs kādam apsargu kantorim, remontniekiem-pārkrāsotājiem, apkopējām, dārzniekiem, t.i., bagātnieku apkalpošanai, kas saimnieciski valstij nav izdevīgi. Šie piesaistītie strādnieki gandrīz droši saņem samaksu aploksnē.
Un Zālītis nonāk pretrunās : “…meklē investīciju iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai “. Nu, fakti rāda, ka nemeklē vis, – pērk savrupmājas!
TĀ NAV UZŅĒMĒJDARBĪBA un nekad nav bijusi.
1
lebronj2356 > Kristine 17.04.2013. 15.24
Investīcijas ražošanā arī ir visādas, dažas beidzās, kā ar neesn Jaunpagastā likvidēto ražotni pēc pusgada investora uzkavēšanās….
0
Ainārs 17.04.2013. 16.06
Kas tas par apmaksātu rakstu Latvijas bezkaunīgai pārdošanai? Skumji, ka latvieši joprojām nevar atļauties būt saimnieki savā zemē, jo nek. īp. cenas saskrūvē zviedru bankas un krievu oligarhi ar apšaubāmas izcelsmes naudu. Vislielākā bezkaunība un cinisms ir nosaukt to visu pa investēšanu, un vēl prasīt naudu no valsts!! par šīs izpārdošanas reklamēšanu kaut kādā postpadomju telpā. Tik brutāli un prasti uzskatīt tautu par stulbu, nu, sen neko tādu negaidīju!
1
piziks > Ainārs 17.04.2013. 16.28
Laurazan, pierodi! Latvijas politiķi rada brīnumzemi! Pooļe čuģes…
0
dro 17.04.2013. 14.25
Te nu mēs redzam kā mainījušās Vienotības prioritātes:) Kur palikusi rūpe par aborigēnu īpaši jauno ģimeņu iespējām iegādāties mājokli vai jūrmalnieku izredzēm nepamest dzimto vietu? Tagad piedalīsimies sacīktē ar citām valstīm, kurš vairāk pārdos dzimto zemi. Cenas celtniecībā aug nevis pa gadiem, bet jau pa mēnešiem. Ja pagājušajā vasarā m2 fasādes siltināšanā maksāja 7 Ls, tad šodiem jau 12 Ls…
12
+3
-6
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+4
-5
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+6
-5
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+6
-4
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+9
-3
Atbildēt
+13
-2
Atbildēt
+13
0
Atbildēt
@garausiitis > dro 17.04.2013. 15.13
Haris – ir , ir žēlīgs :)
Domāju ,ka Latvija ir daudz zaudējusi no tā ,ka savulaik neieklausījās NA un nepieņēma drosmīgo ideju par Prezidenta amatam uzrunāto Grendi. :) :) :)
0
dro > dro 17.04.2013. 17.46
klusais Haris – nez kapēc man ausīs skan arī vārds Grende :)
__________________
Un kad pakustini galvu, tad dzirdi klunkš, klunkš?:)
0
garausiitis > dro 17.04.2013. 15.27
Haris – kaut kāds ir:) varētu reklāmu labu izveidot – pat Latvijas Prezidents pārdod īpašumus nepilsoņiem :) :) :)
0
garausiitis > dro 17.04.2013. 21.56
lno = pakustināju galvu, nedzirdēju neko … Pastāsti – interesanta sajūta ? :) :) :)
0
garausiitis > dro 17.04.2013. 14.38
Haris – nez kapēc man ausīs skan arī vārds Grende :)
0
lebronj2356 > dro 17.04.2013. 15.59
Hari, par ektornetiem gan nepiekritīšu – šādas kompānijas atšķirībā no sludinājumu plēsējiem un spekulantiem tomēr ievēro samērību cenās, lielāks ļaunums ir pašmāju NĪ fiksās pelņās darboņi !
0
Sanšains > dro 17.04.2013. 15.16
klusais –
Un tam sakars ar uzturēšanās atļauju tirgošanu ir.. kāds?
0
Sanšains > dro 17.04.2013. 15.43
klusais –
Jā, tas, protams, būtu drūmi un nožēlojami – tikpat nožēlojami, kā, piemēram, šā brīža prezidenta centīgā stostīšanās intervijās krieviski.
Tomēr, par laimi, izskatās, ka Grendei tāds amats nedraud. Par laimi mums un viņai.
0
Sanšains > dro 17.04.2013. 15.05
Bet ne jau tikai Šīnu mēs tā glābjam.
Arī altruistiskos “Swedbank” akcionārus (vai gan zviedri spēj būt citādi?), kuru “Ektornet” NEĻĀVA dzīvokļu cenām krist līdz aborigēniem pieejamākām cenām – kaut arī pati “Swedbank” ļoti aktīvi nodarbojās ar Latvijas iedzīvotāju uzsēdināšanu uz kredītu adatas.
“Kompānijas [Ektornet] uzdevums – īpašumu iegāde no bankas, nepieļaujot grūtībās nonākušo aizņēmēju īpašumu pārdošanu piespiedu kārtā zem to tirgus vērtības.”
http://www.db.lv/finanses/arzemnieki-iekozas-peckrizes-latvija-251602
0
Sanšains > dro 17.04.2013. 14.47
klusais –
Vai šis “Grendes arguments” tomēr nav, hm,.. žēlīgs?
Vai Grendes rīcība (atbilstoši spēkā esošajiem spēles noteikumiem – likumiem) kaut kā atceļ “Nacionālās apvienības” politiku un konkrētos balsojumus, kas cenšas mainīt šos likumus?
Vai vēlaties Grendes trauslajiem pleciem:) uzkraut ATBILDĪBU par “Vienotības” un RP balsojumiem? Ja vēlaties, tad uz šiem pleciem noteikti vajadzētu paredzēt vietu arī samērā treknajam Zaķim un būdīgajam Demiteram no RP.
Tas ir plašāks un interesantāks, gandrīz vai “filozofisks” jautājums. Vai kādu ideju/principu sabiedrībai drīkst piedāvāt tikai tāds cilvēks, kurš pats vienmēr un visur pats jau ievēro šo principu? Manuprāt, ne.
Vai kāds, piemēram, drīkst mudināt VID un Finanšu ministriju izskaust “aplokšņu algas” tikai tādā gadījumā, ja pats jau pašlaik 100% visus nodokļus maksā godīgi?
Ja šis kāds godīgi maksā 90% nodokļu, bet redz, ka citi to dara 50% apjomā – vai tad šis kāds NEDRĪKST aicināt izveidot tādu sistēmu/spēles noteikumus, kurā visiem godīgi nāktos maksāt 100%?
0
Sanšains > dro 17.04.2013. 14.35
Bet toties no izputēšanas ir izglābti tādi kā Šīns. Vai tad mums turpmāk nebūs vajadzīgs kāds nekustamā īpašuma “eksperts”, ko aicināt TV un radio? Būs vajadzīgs, tāpēc būsim saudzīgi.
2012. gada 22. janvāris
Šīns: Uzturēšanās atļauju piešķiršana ir viens no svarīgakajiem lēmumiem tautsaimniecībā.
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/sins-uzturesanas-atlauju-pieskirsana-ir-viens-no-svarigakajiem-lemumiem-tautsaimnieciba-13927055
To viņš pauda jau nomierinājies, kad aptvēra, ka “Vienotība” turpinās Šlesera, Kalvīša un “Saskaņas centra” iesākto uzturēšanās atļauju tirgošanu.
Pirms tam čalim tomēr bija jāizdzīvo zināms baiļu periods –
2011. gada 21. septembris
Šīns: 15 radikālu deputātu Saeimā dod pamatu bažām. […] No mūsu biznesa viedokļa nacionāļu nākšana pie varas ar iespējamo koalīciju nav apsveicama,” norādīja E.Šīns.
http://www.diena.lv/diena-tv/politika/sins-15-radikalu-deputatu-saeima-dod-pamatu-bazam-13904553
Tagad, kad arī sarkano līniju speciālisti zatleristi turpina šo pašu prokrievisko, oligarhu iedibināto politiku, Šīna k-gs acīmredzot var gulēt pavisam mierīgi.
0
lebronj2356 > dro 17.04.2013. 14.37
Ja būs obligāta siltināšana, būs visi 16ls un uz augšu, turklāt žēl, ka šādi “rāvieni” neatspoguļojās celtnieku algās, bet gan jaunās īpašnieku mašīnās !
0