A.god.Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ļ.cien. Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, a.god. Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim
“Pastāvēs, kas pārvērtīsies” (Rainis)
Latvijas parakstītais līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai uzliek mūsu valstij būtisku pienākumu – ne tikai iestāties ES, bet arī pievienoties Eiropas Ekonomiskajai un monetārajai savienībai, aizstājot latus ar eiro.
Apņemoties ko paveikt, latviešiem ir trāpīgs teiciens, kas liecina par atbildību un spēju pildīt solīto – Vīrs un vārds! Vērojot dažu organizāciju pēdējā laika aktivitātes, kas vēlas panākt tautas nobalsošanu jautājumā par lata nomaiņu, jāsecina, ka dažiem šis latvisko godprātību raksturojošais teiciens ir neizprotams, svešs un vērā neņemams.
Jau izsenis mūsu valsts labklājības un arī tautas saimniekošanas prasmes simbols ir bijusi latviskā neatlaidība, izglītotība un darba tikums. Arī pragmatisms un apdomība, pieņemot nozīmīgus un izšķirošus lēmumus. Tieši šīs īpašības mēs likām lietā jau 2003.gada 20.septembrī, nobalsojot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad, tuvojoties pārejai no lata uz eiro, ir vērts to atcerēties un teikt pārliecinošu JĀ.
Mēs varam diskutēt, kas mums patīk vairāk – lats vai eiro, taču dzīve jau daudz ko ir pateikusi priekšā. Jau vairāk nekā astoņus gadus lata kurss ir piesaistīts eiro, un tas, ka, ceļojot vai pērkot un pārdodot preces un pakalpojums ārpus Latvijas, norēķinos izmantojam eiro, bet Latvijā latu, mums rada papildu izdevumus (naudas mijējiem, protams, ienākumus). Lai gan Latvijā norēķinos izmantojam latu, jāņem vērā, ka gandrīz 80 procenti no aizņemtās naudas ir eiro, kas nozīmē, ka eiro tā būs arī jāatdod. Eiro noliedzēji mūs baida ar cenu palielināšanos. Jā, taču cenas aug neatkarīgi no tā, vai norēķināmies latos vai eiro, jo ikviena valūta maina savu vērtību. Savukārt tas, cik lielā mērā cenas ietekmēs lata nomaiņa uz eiro, būs atkarīgs no mūsu pašu godprāta pret sevi un pārējiem.
Nereti tiek piesaukta doma, ka lats ir nacionālās identitātes simbols, un dzirdam aicinājumu nemainīt latu pret “svešo” eiro. Taču lats, krona, franks vai guldenis ir TIKAI laikmetu raksturojoša zīme, bet ne nācijas identitāte un tās raksturojums. Tieši identitātes saglabāšanas vārdā Latvijai ir vajadzīga dalība Eiropā un līdz ar to – arī tās monetārajā savienībā. Tas palīdzēs saglabāt identitāti laikmetā, kas mazina robežas, pārvar attālumu, veicina starptautisku sadarbību, mudina mūsu tautsaimniecību balstīt uz pievienotās vērtības precēm un pakalpojumiem un – uz eksportu.
Vienlaikus ir svarīgi apzināties, kas patiešām ir mūsu identitāte. Pirmkārt un galvenokārt tā balstās uz kultūras vērtībām un arī tradīcijām, uz vērtībām, kuras ir augstu novērtētas arī ārpus Latvijas – tie ir sasniegumi mūzikā, mākslā, sportā… Ja paši nespēsim, nepratīsim vai nevēlēsimies aizstāvēt savu nacionālo identitāti – valodu, kultūru, tradīcijas, lats to mūsu vietā nepaveiks. Jo nauda primāri ir maksāšanas līdzeklis, ar ko izsaka preču un pakalpojumu vērtību. Mums jāapzinās, ka neko nevaram iegūt, neko nedodot pretī. Tāpat kā nevaram pastāvēt, nemainoties līdzi laikam un tā izvirzītajiem noteikumiem.
Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, lūdzam Jūs, valsts augstākās amatpersonas, izmantot savā rīcībā esošos instrumentus, lai saistībā ar eiro ieviešanu iepriekš minētie Vīrs un vārds! principi tiktu turēti godā – Latvija kā valsts ir apņēmusies ieviest eiro, un šim solījumam jāseko reāliem darbiem.
Lūdzam nepieļaut manipulācijas ar valstij svarīgiem ekonomikas jautājumiem atsevišķu personu politisko reitingu celšanai!
Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Valsts prezidente
Anna Žīgure, rakstniece
Deniss Hanovs, pētnieks
Tālavs Jundzis, akadēmiķis
Prof. Artis Sīmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors
Prof. Ivars Knēts, akadēmiķis
Džemma Skulme, māksliniece
Pēteris Vasks, komponists
Dzintra Geka, režisore
Knuts Skujenieks, dzejnieks
Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis
Prof. Jānis Stradiņš, akadēmiķis
Prof. Mārcis Auziņš, LU rektors
Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents
Komentāri (76)
baibabruvele 16.04.2013. 17.01
Kops neatkaribas atgusanas soli pa solim esam atgriezusies Eiropa – ka eiropiesi atgriezusies pasi pie sevis, pie savas istas identitates, kuru visus padomju laikus esam bijusi spiesti nokluset, slept, kura tikusi apmelota, sagrozita. Ka eiropiesi okupacijas laika bijam sevi pazaudejusi un pedejos vairak ka 20 gadus soli pa solim esam sevi atkal atradusi. Pievienosanas eiro ir vel viens sads solis atpakal Eiropa – mums ka senai Eiropas nacijai tas ir solis atpakal pie sevis. Ja nauda ir identitate, tad eiro ir musu ka Eiropas nacijas identitatei tikpat svarigs ka lats. To ir verts pieminet biezak. Milda un lats ir saknes – tas mums nekad navajag aizmirst – , bet eiro ir nakotne. Tapec musu eiro monetas izskats ir tik simbolisks. Sobrid vecajam paaudzem vajag aizmirst savas bailes un pagatnes traumas un domat pa berniem, par naktoni, tapat ka vini to darija Atmodas laika – domaja par berniem par nakotni, nevis gazes cenam. Par to viniem muzigs paldies. Sobrid nakotne ir Eiropa un eiro. Un musu atbildiba ir izdarit pareizo lemumu.
4
inta_s > baibabruvele 16.04.2013. 17.09
Jēziņ, neviens nav pret Eiropu, taču EIRO ir politisks projekts un tas ir ekonomiski izgāzies. Count your losses and move on. Eiropas stiprums ir tās dažādībā nevis visas nācijs un tās tautiešus pataisīt par vienu masu ko sauktu par Eiropas pilsoņiem, mums jau bija tāds režīms kas strādāja pie Padomju pilsoņa izveides un teicās ka tā ir mūsu nākotne.
0
Signija Aizpuriete > baibabruvele 16.04.2013. 19.45
——Yan LEE(..)
Iedomajies 19.gs latgaliesi butu protestejusi, ka vini ir tik atskirigi, ka negrib klut par dalu no jaunas “latviesu” masas. Absurds.
============================================================================
Ne latgaliešiem, ne vidzemniekiem, ne kurzemniekiem neviens vācu barons vai krievu muižnieks viņu viedokli neprasīja, nekādu referendumu/tautas nobalsošanu rīkot neļāva. Nācās krietni pacīnīties par savām tiesībām gan 1905.g., gan cīņās 1915.- 1920.gg.
Būsim reāli – šodienas 4.maija “labākās familijas” vienkārši baidās saņemt tautas novērtējumu savai darbībai pēc Latvijas iestāšanās ES, tāpēc tik izmisīgi pretojas referendumam.
0
aivars_silins > baibabruvele 16.04.2013. 20.09
īrijas okupantam
____________________
Ne jau dēļ EURO ir tās piecreiz lielākās algas. Ja mums nebūtu noklenderēti, droši vien, miljardi,un tā naudiņa būtu prasmīgi izlietota, mums arī būtu varbūt 3x lielākas algas kā šobrīd. Un EURO ir politisks projekts, kas ir izgāzies, tikai aklais to var neredzēt. Kur politiķi sāk regulēt ekonomiku, tur vienmēr galā ir ziepes.
0
baibabruvele > baibabruvele 16.04.2013. 17.22
Nu redz’ – nepiekritu. Pastaves, kas parmainiesies. Pasreizeja Eiropas karte radas 19.gs. ar “Tautu pavasari”, pirms tam karte bija savadaka, un naktone ta ari bus savadaka. Paskaties uz Eiropas politisko karti un parejo pasauli. Ta ir kaut kada arhaiska pasaule, kurai jamainas.Tas, kas mus aiztur ir bailes. Un tiesi no tam jatiek vala. Robezu, paldies dievam, ne precem, ne kaptilam vairs nav. Nevajag ari muzigas naudas mainas. Un ja – mums katram ir sava valoda, savas dziesmas dejas, bet mums ir loooooooti daudz ka kopiga – kopeja Eiropas kultura, kopejais mantojums un tas mus vieno, bet kopigs mantojums, civilizacij, vertibas nevienu par masu nepadara, bet ir pamats integracijai. PSRS bija totalitara valsts, turklat mums ar citam tautam nevienoja kopigs mantojums, kas mus vieno ar Eiropu. Iedomajies 19.gs latgaliesi butu protestejusi, ka vini ir tik atskirigi, ka negrib klut par dalu no jaunas “latviesu” masas. Absurds.
0
Janka, Janic 16.04.2013. 16.12
es tikai un vienmeer par eiro….
4
baibabruvele > Janka, Janic 18.04.2013. 01.17
Bija viens petijums,ka visvairak pret eiro ir krieviski runajosas sievietes virs 50… ta tad butu ta latvijs gudraka dala?
0
efeja60 > Janka, Janic 17.04.2013. 10.20
Lielākā daļa Latvijas tautas ir gudrāki.
0
kristaps_drone > Janka, Janic 17.04.2013. 15.28
Delfos pie šīs pašas vēstules ir lielisks komentārs, ko, atšķirībā no IR lasītājiem, publika ir ļoti atzinīgi novērtējusi ar vairākiem desmitiem plusiņu: „Izlasot šo pārpublicēto vēstuli var skaidri redzēt līdz kādam līmenim valdošā kliķe ir novedusi inteligenci, kura par kādiem dažiem jūdaša grašiem ir ar mieru pārdoties (līdzīgi kā ielas prostitūtas) – parakstot šo valdošās kliķes sagatavoto, sevis cildinošo, vārsmojumu, iegrūžot pārējo Latvijas tautu parādu verdzībā – Grieķiem, Kipriešiem, Spāņiem, Potugāļiem u.t.t. Ir nožēlojami kauns par šādu Latvijas “inteligenci”!”
0
efeja60 > Janka, Janic 18.04.2013. 11.55
Vai Tu domā ka sievietes ir stulbas? Vai Tu domā , ka krievi ir stulbi? Vai Tu domā, ka cilvēki pēc 50 ir stulbi?
0
efeja60 17.04.2013. 10.18
Ņemot vērā augstāk minētos argumentus, lūdzam Jūs, valsts augstākās amatpersonas, izmantot savā rīcībā esošos instrumentus, lai saistībā ar eiro ieviešanu iepriekš minētie Vīrs un vārds! principi tiktu turēti godā – Latvija kā valsts ir apņēmusies ieviest eiro, un šim solījumam jāseko reāliem darbiem.
Lūdzam nepieļaut manipulācijas ar valstij svarīgiem ekonomikas jautājumiem atsevišķu personu politisko reitingu celšanai!
Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Valsts prezidente
Anna Žīgure, rakstniece
Deniss Hanovs, pētnieks
Tālavs Jundzis, akadēmiķis
Prof. Artis Sīmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors
Prof. Ivars Knēts, akadēmiķis
Džemma Skulme, māksliniece
Pēteris Vasks, komponists
Dzintra Geka, režisore
Knuts Skujenieks, dzejnieks
Andrejs Siliņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis
Prof. Jānis Stradiņš, akadēmiķis
Prof. Mārcis Auziņš, LU rektors
Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents
==============================
==========================
Kāpēc šie aktīvisti vēršas pie Bērziņa, Āboltiņas, nevis pie tautas ar saviem aicinājumiem? Kas tas par viduslaiku feodālismu jūsu galvās? Cik no eiropropagandas budžeta tika iztērēts šī teksta uzcepšanai?
1
+4
-2
Atbildēt
@efeja60 > efeja60 17.04.2013. 10.43
Aj, jā. Aktīvisti pie saviem tituliem varēja pierakstīt, cik katram tūkstoši eiro ir kredītos, lai zinām viņu materiālo interesi.
0