Valdība: Kipras glābšanai nepieciešams par 6 miljardiem vairāk

Kiprai tiek pieprasīts pārdot daļu valsts zelta rezervju

Kipras valdība ceturtdien apstiprināja, ka Kipras glābšanai nepieciešamo līdzekļu apjoms ir sasniedzis 23 miljardus eiro (16,2 miljardus latu), iepriekš lēsto 17,5 miljardu eiro vietā, tādējādi raisot jaunas bažas par valsts iespējamo maksātnespēju, ziņo LETA/AFP.

“Tas ir fakts, ka novembra memorandā tika runāts par 17,5 miljardiem finansiālo vajadzību apmierināšanai. Ir kļuvis skaidrs, ka šis skaitlis tagad ir sasniedzis 23 miljardus,” paziņoja Kipras valdības pārstāvis Krists Stilianids.

Šis valdības izteikums nozīmē, ka Kiprai tagad būs nepieciešams atrast vēl sešus miljardus eiro papildus tiem vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, ko Kipras valdība apsolījās sameklēt, lai iegūtu Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā.

“Kas par to ir atbildīgs? Kā mēs šeit nokļuvām? Tā ir iepriekšējās valdības neizlēmība un bailes uzņemties atbildību,” uzrunājot žurnālistus norādīja Stilianids.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) un SVF novērtējumu Kipras finanšu vajadzības tuvāko trīs gadu periodam veido 23 miljardus eiro. Šī summa ietver banku sektora rekapitalizāciju, kā arī aizņēmumu finansēšanu un valsts fiskālās vajadzības.

Stilianids atteicās komentēt, kā valdība gatavojas iegūt nepieciešamo finansējumu. Tomēr viņš izteicās par medijos iepriekš izskanējušo informāciju, ka Kiprai tiek pieprasīts pārdot daļu valsts zelta rezervju. Stilianids norādīja, ka zelta pārdošana ir Kipras Centrālās bankas atbildība.

EK starptautiskās glābšanas programmas ietvaros pieprasījusi Kiprai pārdot daļu no valsts zelta rezervēm, lai iegūtu 400 miljonus eiro (281,1 miljonu latu), trešdien vēstīja mediji, atsaucoties uz komisijas sagatavoto novērtējuma projektu.

Turklāt EK sagaida, ka valsts aktīvu privatizācija Kiprai nodrošinās 1,4 miljardus eiro (983,9 miljonus latu).

Kipras Centrālā banka gan informāciju par zelta pārdošanu noliegusi. Bankas preses pārstāvis ziņu aģentūrai CNA pavēstīja, ka nav bijis diskusiju par Kipras zelta rezervju pārdošanu.

Tikmēr EK sagatavotajā novērtējuma projektā izteikti arī vairāki citi ierosinājumi valsts izdevumu samazināšanai un ienākumu palielināšanai, tostarp īstenojot valsts sektora darba vietu likvidēšanu, atalgojuma samazināšanu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu.