Rīgas dome budžeta deficītu palielina līdz 11,4%

Opozīcijas deputāti kritizē, ka pašvaldība uz rīdzinieku pleciem uzliek aizvien lielāku parādu slogu

Rīgas domes sēdē otrdien pieņemti grozījumi pašvaldības 2013.gada budžetā, palielinot izdevumus par sešiem miljoniem latu, kā arī ieskaitot šā gada budžetā pagājušā gada pamatbudžeta naudas līdzekļu atlikumus un valsts budžeta mērķdotācijas, kas pašvaldības budžeta deficītu pēc grozījumiem palielinās līdz 54,5 miljoniem latu jeb 11,4 % no ieņēmumiem, vēsta LETA.

Rīgas domes opozīcijas deputāti kritizēja, ka pašvaldība uz rīdzinieku pleciem uzliek aizvien lielāku parādu slogu un tik nesaimnieciska rīcība ir vērtējama vienīgi kā populisms pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

“[Rīgas domes priekšsēdētāja Nila] Ušakova (SC) izteicieni par to, ka viņš ir kļuvis par modes noteicēju pašvaldībā, ir nepilnīgi – viņš ir kļuvis par modes noteicēju parādu veidošanā. Viņš turpina vadīt Rīgu pēc “gāzi grīdā” principa, ar vieglu roku tērējot nenopelnītu naudu, lai tikai celtu savus reitingus. Ušakovs nedomā, vai Rīgas makā nauda būs un vai pilsēta arī turpmāk varēs atbalstīt pensionārus, skolotājus, skolēnus un citus. Diemžēl par šo Rīgas kungu bezatbildību nāksies maksāt visiem rīdziniekiem vairākās paaudzēs, jo parāds nevar būt mūžīgs un tas būs jāatmaksā,” uzsvēra partijas “Vienotība” Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Domnieki norādīja, ka gandrīz 400 000 latu ir paredzēts novirzīt ar Rīgas atpazīstamību saistītiem pasākumiem, tomēr detalizēta šīs naudas izmantošana netiek atklāta, kas rada neizpratni, kam tieši tā tiks tērēta. Tāpat gandrīz 100 000 latu plānots izlietot pilsētas publisko pasākumu informatīvajam nodrošinājumam un pilsētas noformējumam, ko diez vai var uzskatīt par prioritāti.

Rīgas dome iepriekš norādījusi, ka 393 000 latu nodibinājumam “Rīgas Tūrisma attīstības birojs” paredzēti Rīgas publicitātes kampaņām Lietuvā un Igaunijā, lai popularizētu Rīgu kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, kā arī atbalstītu buru kuģu regates “The Tall Ships” pasākumus, kas šovasar uz Rīgu atvedīs ap 90 buru kuģus no 17 valstīm. Plānots, ka regates pasākumus apmeklēs vairāk nekā 500 000 rīdzinieku un pilsētas viesu.

Tomēr “Vienotība” uzskata, – ja budžets tiek atvērts, lietderīgāk būtu bijis novirzīt naudu tādiem sociāli atbildīgiem pasākumiem kā brīvpusdienu nodrošināšana trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērni. Tāpat saimnieciskāk būtu naudu atvēlēt dzīvojamo māju energoauditu veikšanai, lai iekustinātu ēku siltināšanu Rīgā. Svarīgāk būtu palielināt pirmsskolas skolotāju palīgu atalgojumu, kas šobrīd ir neadekvāti zemā līmenī, kā arī tā vietā, lai palielinātu mikrorajonos dežurējošo policistu skaitu, nepieciešams nodrošināt jauniešu lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju vasaras mēnešos.

“Rīgas domes vadība budžetu groza tikai pēc saviem ieskatiem, kas saskan ar viņu priekšvēlēšanu aģitāciju. Mainīt budžetu teju katrā ceturksnī ir Ušakova vadības stils, kas Rīgai radījis kritisku finansiālo situāciju. Par to liecina arī fakts, ka Rīgas dome Ušakova vadībā ir strauji un bezatbildīgi iztērējusi iepriekšējo domes sasaukumu radītos uzkrājumus. Ja Ušakovs mantojumā saņēma 80 miljonus latu, tad nākamajiem domes sasaukumiem tiks atstāti vairs tikai 35 miljoni,” norādīja Pulks.

Tomēr koalīcijā esošie “Saskaņas centra” un “Gods kalpot Rīgai” deputāti pauda vienprātīgu atbalstu pašvaldības tēriņu palielināšanai un nobalsoja par budžeta grozījumiem.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa iepriekš norādīja, ka praksē pašvaldības budžeta deficīts gada beigās vienmēr ir mazāks par gada sākumā plānoto, jo atsevišķiem nodokļu ieņēmumiem, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklim, ir sezonāls raksturs, turklāt budžeta ieņēmumu prognoze vienmēr tiek noteikta piesardzīgi. Piemēram, pērn plānotā 55,6 miljonu latu deficīta (12%) vietā tas nepārsniedza 13 miljonus latu un pašvaldība noslēdza gadu ar 2,9% deficītu.

Rīgas dome būtiski palielinājusi finansējumu mācību grāmatu iegādei Rīgas skolām – ja pašreiz uz katru skolēnu šim mērķim ir piešķirti 2,10 latu gadā, tad ar budžeta grozījumiem uz katru skolēnu piešķirti vēl 10 latu, kopā – 630 000 latu. Tādējādi iecerēts atrisināt mācību līdzekļu trūkumu skolās.

Pašvaldības policijai piešķirti 376 000 latu jaunu formastērpu iegādei, kā arī par 11 vietām palielināts štata vietu skaits, ņemot vērā, ka policija intensīvāk veic patrulēšanu Rīgas ielās. 64 000 latu piešķirti videonovērošanas sistēmas izveidošanai Mežaparka teritorijā. Ņemot vērā, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis tiek uzturēts tikai par pašvaldības līdzekļiem un ziedojumiem, bet valsts atbalsts šiem Latvijas simboliem ir nepietiekams, Rīgas dome šogad pilnībā finansēs Brāļu kapu centrālā kapulauka celiņu atjaunošanu, piešķirot šim mērķim 230 000 latu, kā arī paredzot 19 000 latu trīs informatīvo plākšņu izgatavošanai no bronzas. Tās tiks novietotas pie Brīvības pieminekļa.

Turpinot Rīgas parku, skvēru un zaļo zonu sakārtošanas programmu, Esplanādes parkā tiks veikts apgaismojuma sistēmas kapitālais remonts, kam paredzēti 299 000 latu, tāpat 250 000 latu paredzēti Lucavsalas un Daugavas promenādes labiekārtojumam.

Investīciju programmā līdzekļi paredzēti: 400 000 latu izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanai, 25 000 latu mājokļu energoauditu veikšanai, 44 000 latu – tehniskās dokumentācijas izstrādei 12 tipveida daudzdzīvokļu māju renovācijai.

Lai attīstītu pilsētas 1.slimnīcu un nodrošinātu modernu tehnisko bāzi, šīs ārstniecības iestādes vajadzībām dome ar 270 000 latu līdzfinansēs datortomogrāfa iegādi.

Plānots par 15% jau no maija palielināt atalgojumu Rīgas bāriņtiesas vairāk nekā 100 darbiniekiem. Pašlaik bāriņtiesas darbinieku atalgojums ir zemāks par vidējo darba samaksu Rīgā, taču darba apjoms pastāvīgi pieaug.

Kopējie Rīgas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2013. gada janvārī un februārī bijuši par 6% lielāki nekā šajā pašā laikā 2012.gadā, un pašvaldības pamatbudžeta naudas līdzekļu atlikums 2013. gada 1. martā bija 69 miljoni latu.