Par patēriņa cenu izmaiņām 2013.gada martā
Gada inflācija martā vēl nedaudz samazinājās, no superzema līmeņa līdz vēl zemākam – no 0,3% līdz 0,2%. Taču cenu pieaugums pret februārī par 0,5% vismaz aizkavēja iespējamās deflācijas atnākšanu, šāda varbūtība gan vēl saglabājas aprīlī, kaut neliela. Atlikušais inflācijas kriksītis var izrādīties ciets rieksts, jo aprīlī sezonālu faktoru dēļ mēdz jūtami pieaugt pārtikas un apģērbu cenas.
Tieši no vietējiem faktoriem vairāk atkarīgās pakalpojumu cenas ir tieši tādas pašas kā pirms gada, bet importa vairāk virzītās preču cenas ir gada laikā pieaugušas par 0,3%. Kopējo inflāciju vairāk nekā pilnībā apmērā izskaidro pārtikas cenu pieaugums, bet nepārtikas preču cenas gada laikā kļuvušas par 0,3% zemākas. Starp sīkākām preču kategorijām īpaši izteikts cenu kāpums gada laikā bijis olām (par 15%) un kartupeļiem (par 13,7%), bet straujš kritums jau atkal sakaru pakalpojumiem, par 6,8%. Brīžos, kad šķiet, ka sakaru cenas Latvijā vairs nu nekādi nevar samazināties, tas tomēr notiek. Pārsteidzoši krasi martā cenas samazinājušās arī mēbelēm – par 4,7%.
Ir pārtrūkusi iepriekšējos mēnešos novērotā apģērbu un apavu deflācija, taču tā varētu atgriezties sekojošajos mēnešos, jo jūtama izpārdošanu aktivitāte. Jāatzīmē, ka šo preču cenas martā bija nedaudz zemākas nekā tālajā 1999.gadā, kad algu līmenis bija vairākkārt zemāks par pašreizējo.
Inflācija ir kļuvusi zemāka nekā, šķiet, jebkurš analītiķis bija prognozējis pirms pusgada vai gada, vismaz publiski.
Ekonomikas ekspertu neattapība nav nekas jauns, taču inflācijas niecīgums nes interesantas ziņas. Piemēram:
* T.s. strukturālais bezdarbs varētu būt mazāks nekā domāts iepriekš. Citiem vārdiem, ekonomika var augt straujāk un ilgāk, neveicinot inflāciju. Citiem vārdiem, izlaide starp faktisko un potenciālo izlaides apjomu ir lielāka.
* Tas skan labi, ar to gan saistīts mazāk patīkams vēstījums – bezdarba nodarītais ekonomiskais kaitējums un emocionālais kaitējums ir lielāki nekā izriet no „oficiālā” stāsta par jaunāko tautsaimniecības vēsturi.
Ir daži acīm redzami iemesli, kāpēc strukturālais bezdarbs varētu būt zemāks nekā vērtējumos, kas lielā mērā balstīti uz pagātnes pieredzi. Piemēram, pieaugusi iedzīvotāju koncentrēšanās ekonomiski aktīvākajos reģionos.
Bezdarbam Latvijā lielā mērā ir tieši ģeogrāfisks raksturs. Samazinās cilvēku nīkšana vietās bez attīstības perspektīvām, taču tas arī ir signāls, ka novadiem, kurus izaugsme līdz šim nav apciemojusi, tās gaidīšana kļūst arvien bezcerīgāka. Taču, runājot par valsts iedzīvotājiem kopumā, viņu gatavība paciesties un dzimtenes plašumos gaidīt savā makā iekrītam izaugsmes augļus varētu būt lielāka, nekā vērtēts pesimistiskākajās prognozēs.
Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts
Komentāri (25)
idzelme 09.04.2013. 17.40
ASV un Eiropā Recesija jau kļuvusi par Depresiju. Pagaidām tam visam beigas neredz. Ja paskatāmies vēsturē, tad ASV Lielā Depresija 30-jos ilga aptuveni 12-13 gadus, tikai tad bezdarba līmenis atgriezās pirms depresijas līmenī. Arī pateicoties tam, ka bija jāražo militārajām vajadzībām, jo ASV iesaistījās II pasaules karā.
https://en.wikipedia.org/wiki/File:US_Unemployment_1910-1960.gif
No 2008.gada skatoties esam knapi pusceļā.
Prātīgi ekonomisti iesaka attīstīt infrastruktūru un veicināt uzņēmējdarbību, uzņēmējiem ieguldīt pamatkapitālā. Tā arī rāpsimies ārā no Depresijas bedres – lēni un grūti.
Bet nekas nebeigsies kamēr nebūs atrisināta likviditātes problēma.
5
efeja60 > idzelme 09.04.2013. 23.04
esmu jau stāstījis 100 reizes
0
Sandris Maziks > idzelme 09.04.2013. 20.08
Stagars
“Arī pateicoties tam, ka bija jāražo militārajām vajadzībām, jo ASV iesaistījās II pasaules karā.”
Industrializējot fašistisko izdzimteņu krieviju, iesaistījās WWII vēl 1932. gadā, kad pat gaidāmo karu zināja tikai Staļins, Rūzvelts un šaitans.
0
efeja60 > idzelme 09.04.2013. 19.34
Un plēš mazākus nodokļus no algām, toties lielākus no bagātniekiem. Latvijā viss otrādi. Ko tad cilvēks tērēs, ja no algas noplēš 75% nodokļos?
0
andris902 > idzelme 09.04.2013. 23.12
….atkārtošana – zināšanu māte…un, ja nu, kāds notic ar’?…:)
0
andris902 > idzelme 09.04.2013. 21.18
….Normund….par tiem 75% algas nodokļiem – pastāstīsi?….
0
marchaeva 09.04.2013. 20.55
Varbūt tā – šī ekonomikas ekspertu neattapība nav nekas jauns?
0
idzelme 09.04.2013. 18.41
Nullei. Kāds ir Latvijas pienesums Eiropai?
Šobrīd mums vēl aizvien ir negatīva bilance (eksports-imports).
7
+2
-4
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@efeja60 > idzelme 09.04.2013. 19.36
Latvijas nauda aizplūdīs uz Vāciju pēc eur ieviešanas un paši paliksim ar pliku dirsu.
0
piziks > idzelme 09.04.2013. 19.27
Un importa ieplūde/mūsu naudas aizplūde prom no Latvijas pēc eiro ieviešanas vienīgi pastiprināsies. Ar eiro ieviešanu sāksies vienīgi svešu prečū targašu svētki. LV pašu ražošana un pakalpojumu sniegšana — ekonomikai — eurozonai faktiski nav gatava un pārspīlēti agrāk ielekšana eurozonā Latvijas ekonomikas attīstības ātrumu pastiprināti palēninās.
0
efeja60 > idzelme 09.04.2013. 23.06
Par to algu paaugstināšanu pastāstīsi vēlāk.
0
andris902 > idzelme 09.04.2013. 21.27
…..sveiciens vaimanologu pulciņam!….veči, Jums atliek sākt pašiem ražot – Normundam, piemēram, ledusskapjus “Daugava”, bet Optiskais Tēmeklis varētu sākt ražot veļas mašīnas “Gauja”….bet es tikmēr varēšu saviem darbiniekiem paaugstināt darba algas uz ietaupītās valūtas konvertācijas rēķina….superrrr!!!….:)
0
Ieva Priedenfelde > idzelme 10.04.2013. 10.04
zanE, ja pacelsi algas pa 2% darbiniekiem, tas nekompensēs viņiem pārtikas cenu pieaugumu pa 20%, kā tas bija Igaunijā
0
Çriks Rozenfelds > idzelme 10.04.2013. 08.52
Daudz gan uz šo var ietaupīt! :) 100 000 Ls izgriezīsi un 100 Ls ietaupīsi. Tikai nodokļus Tev paaugstinās, lai naudu glābšanas fondā varētu ieguldīt priekš Kiprām, Grieķijām, Spānijām, Portugālēm, Maltām un, nedod Dies’ Itālijām.
0
efeja60 > idzelme 09.04.2013. 19.34
Tas arī ir pienesums.
0