FOTO: Mirusi bijusī Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere

Tečere pēdējā gaitā tiks izvadīta “ceremoniālās bērēs” ar militāru godu

Pēc pārciesta insulta mirusi bijusī Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere. Par “Dzelzs lēdiju” dēvētā ekspremjere no dzīves aizgājusi 87 gadu vecumā, ziņo BBC.

Tečere Lielbritānijā bija pirmā sieviete, kas ieņēma augsto premjerministres amatu. Tajā kā konservatīvo pārstāve Tečere bija no 1979. līdz 1990.gadam. Viņa bija 71.Lielbritānijas premjerministre.

XX gadsimta britu premjeru vidū viņa visilgāk nepārtrauktu laika posmu bijusi valdības vadītāja amatā.

“Marks un Kerola Tečeri lielās skumjās paziņoja, ka viņu māte baronese Tečere pēc pārciestas triekas šorīt mierā aizgājusi no dzīves,” sacīja lords Tims Bels. Lielbritānijas karaliene Elizabete II ar skumjām uzņēmusi ziņu par ekspremjeres nāvi, pavēstīja Bakingemas pils. “Karaliene ar skumjām uzņēma ziņas par baroneses Tečeres nāvi. Viņas majestāte ģimenei nosūtīs privātu līdzjūtības apliecinājumu,” teikts paziņojumā.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons paziņojis, ka valsts zaudējusi “ievērojamu politisko darbinieci, premjerministri un lielisku Lielbritānijas pilsoni”.

Kamerons patlaban atrodas Spānijas pilsētā Madridē, kur notiek konsultācijas ar Spānijas valdību par ES reformām. Kameronam pēc tam bija jādodas uz Parīzi, tomēr Kamerons atcēlis vizīti Francijā un drīzumā atgriezīsies Londonā.

Tečere pēdējā gaitā tiks izvadīta “ceremoniālās bērēs” ar militāru godu, pavēstīja britu premjerministra Deivida Kemerona birojs. Tomēr valsts bēres ekspremjerei rīkotas netiks. “Dauningstrīta var pavēstīt, ka ar karalienes piekrišanu lēdijas Tečeres izvadīšana notiks ceremoniālās bērēs ar militāru godu. Dievkalpojums notiks Svētā Paula katedrālē.” Nelaiķa ekspremjere vēlāk tiks kremēta privātā ceremonijā.

Bijušais padomju līderis Mihails Gorbačovs sacīja, ka Tečere bija “diža politiķe”, kas ieies vēsturē. “Mārgareta Tečere bija diža politiķe un spoža personība. Viņa paliks mūsu piemiņā un vēsturē,” sacīja Gorbačovs, kurš Aukstā kara beigu posmā bieži tikās ar toreizējo britu premjeri.

Tečeres dzīves gājums

Tečere – dzimusi Margarēta Hilda Robertsa – nāca pasaulē 1925.gada 13.oktobrī Grānthemā Anglijā. Viņas tēvam piederēja divi pārtikas preču veikali, un Margarēta kopā ar vecāko māsu Mjūrielu uzauga dzīvoklī virs viena no veikaliem. Viņa absolvēja klasisko ģimnāziju un 1947.gadā Oksfordas universitāti, iegūstot grādu ķīmijā.

1951.gadā Margarēta salaulājās ar uzņēmēju Denisu Tečeru, un pēc diviem gadiem pārim piedzima dvīņi – Karola un Marks.

Lielajā politikā Tečere savu vārdu pieteica1959.gadā, kad tika ievēlēta parlamentā. 1975. gadā viņa kļuva par Konservatīvo partijas līderi, nomainot šajā amatā bijušo premjeru Edvardu Hītu. Pēc četriem gadiem Tečere tika ievēlēta premjerministra amatā.

Viņas atstātais mantojums ir nezūdošs, un viņas valdīšanas laiks iegājis vēsturē kā “tečerisma” gadi, kuru laikā premjere atbrīvoja britu ekonomiku no pārmērīgas valsts kontroles un mazināja sabiedrības šķelšanos, kas raksturoja Lielbritāniju gadsimtiem ilgi.

“Dzelzs lēdija” – vienmēr elegantā frizūrā, melnu rokassomiņu un asu mēli – uzvarēja Argentīnu Folklendu karā, uzvarēja karā pret britu arodbiedrībām. Viņa panāca savu ievēlēšanu premjerministres amatā trīs reizes pēc kārtas – pirmo reizi Lielbritānijas vēsturē viena un tā pati partija panāca trīs uzvaras pēc kārtas viena un tā paša līdera vadībā.

Pasaules arēnā viņa izveidoja ciešas “īpašās attiecības” ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu, kas sekmēja “dzelzs priekškara” izjukšanu un ļāva iemantot plašu atpazīstamību Austrumeiropā.

Vienlaikus Tečere stingri iebilda pret ciešāku attiecību veidošanu ar Eiropu. Viņas impēriskais vadības stils, kā arī piekoptā politika padarīja viņu par neviennozīmīgi vērtējamu personību un lika viņas valdībai izcīnīt smagas cīņas.

1982.gadā Tečere pieņēma lēmumu sākt karu ar Argentīnu, lai atgūtu Folklenda salas, kurās 2.aprīlī bija iebrukusi Argentīnas militārā hunta. Tečere uz salām nosūtīja karafloti. Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.

1984.gadā Tečere teju gāja bojā terora aktā, kuru Braitonā ikgadējā Konservatīvās partijas kongresa laikā sarīkoja Īru Republikāņu armija (ĪRA). Viesnīcā “Grand Hotel” ievietotās bumbas sprādzienā toreiz tika nogalināti pieci cilvēki. Gan ĪRA, gan Īrijas Nacionālās atbrīvošanās armijas kaujinieki vairrākkārt veica atentāta mēģinājumus pret Tečeri un viņas tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem.

1985.gadā Tečeres valdība pēc smagas cīņas guva uzvaru pār streikojošajiem ogļračiem un ierobežoja līdz tam plašās arodbiedrību tiesības.

Savas valdīšanas laikā Tečere ar vienlīdz lielu apņēmību pievērsās gan ārpolitikas, gan iekšpolitikas jautājumiem. Labējā spārna piekritēji slavēja Tečeri par to, ka viņa izvilkusi valsti no ekonomiskās lejupslīdes, bet kreisi noskaņotie pārmeta viņai tradicionālās rūpniecības izārdīšanu un sabiedrības struktūras izjaukšanu.

Tečeres bezkompromisa nostāja palīdzēja iemantot viņai cieņu, bet vienlaikus arī kļuva par šķērsli viņas politiskajā karjerā.

1990.gadā Tečere zaudēja premjerministres un savas konservatīvās partijas vadītājas amatu. Viņu piespieda demisionēt pašas partija.

Pēc aiziešanas no Dauningstrītas viņai tika piešķirts baroneses tituls un vieta Lordu palātā. Pēc aiziešanas no lielās politikas Tečere ķērās pie memuāru rakstīšanas un uzstājās ar lekcijām visā pasaulē.

Bijusī premjerministre sirga ar demenci un pēdējos gados sabiedrībā parādījās reti. Pēdējo reizi viņa slimnīcā bija ievietota decembrī, kad viņai tika veikta neliela operācija.

Atbilstoši ekspremjeres meitas teiktajam, Tečerei vairākkārt bijis jāatgādina, ka viņas dzīvesbiedrs Deniss jau 2003.gadā aizgājis no dzīves. Jau pirms desmit gadiem, kad ekspremjere bija pārcietusi vairākas vieglas triekas, ārsti Tečerei ieteica, lai viņa pārtrauc publisku uzstāšanos.

(papildināta ar biogrāfisko informāciju)