Zakulis: Latvija nav Kipra Nr.2

Kiprā finanšu sektors ir astoņas reizes lielāks par kopproduktu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis neredz nekādu pamatojumu apgalvojumam, ka Latvija ir Kipra Nr.2, raksta LETA.

FKTK priekšsēdētājs uzsvēra, ka Kipras ekonomika ir orientēta uz finanšu pakalpojumu eksportu. Kiprā finanšu pakalpojumu joma, tai skaitā banku sektors, bet arī saistītie finanšu pakalpojumi, piemēram, zemu nodokļu jurisdikcijas lietas, ir 40% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvijā kopumā finanšu sektors ir 3-3,5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir desmit reizes mazāk. Kiprā finanšu sektors ir astoņas reizes lielāks par kopproduktu, kamēr Latvijā banku sektora aktīvu kopsumma ir 130% no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ļoti nesamērojama aina, sacīja Zakulis, norādot, ka Kipras situācijai ir sava specifika, kas ir pamatā šim specifiskajam starptautisko aizdevēju un Kipras valdības panāktajam risinājumam Kipras atbalstam.

Nedēļas nogalē panāktās vienošanās par starptautisko finanšu palīdzību Kiprai nosacījumi paredz, ka noguldītājiem būs jāmaksā vienreizēja nodeva – tiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro (70 000 latu), būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā. Tie, kuru kontos ir lielāka summa, būs jāmaksā 9,9% nodeva.

FKTK patlaban piesardzīgi vēro notikumu attīstību Kiprā un gaida, kāds tieši būs parlamenta balsojums un kāds lēmums tiks pieņemts par noguldījumiem, jo lēmuma detaļas vēl tiks slīpētas, atzīmēja Zakulis.

Viņš atzina, ka pamatā finanšu sektors gribētu redzēt, kāds risinājums tiks pieņemts attiecībā uz noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Jo noguldījumi līdz 100 000 eiro ir maza apjoma noguldījumi, ko aizsargā valsts, un arī kiprieši iepriekš valsts iekšienē izteikušies, ka noguldījumi līdz 100 000 eiro netiks skarti.

Zakulis nevēlējās paust nekādas spekulācijas par to, kas un kā Kipras ietekmē varētu notikt ar nerezidentu noguldījumiem vai vispār noguldījumiem Latvijā. “Te nav pamata salīdzināšanai,” sacīja FKTK priekšsēdētājs, atzīmējot, ka Latvijas un Kipras situācija būtiski atšķiras.

Savukārt runājot par nerezidentu klientiem, kas līdz šim izmantoja Kipras finanšu iestādes, Zakulis atzina: “Protams, Kipra ir zaudējusi daļu pievilcības noguldītāju acīs.” Pēc Kipras banku brīvdienām būs redzams, cik liela daļa noguldītāju pārdomās savu naudas līdzekļu glabāšanu Kiprā un kur izvēlēsies noguldīt. FKTK šos procesus vēros, solīja Zakulis.

Viņš atzīmēja, ka FKTK jau pagājušā gada aicināja bankas, kas strādā ar nerezidentiem, izvērtēt šīs parādības un procesus Eiropā un pasaulē. Zakulis aicina bankas izmantot šo brīdi klientu bāzes kvalitatīvai uzlabošanai un gūt pārliecību, ka klientu bāze ir labākā no labākajām, nevis dzīties pēc kvantitātes.

Kā atzina FKTK priekšsēdētājs, statistika neuzrāda, ka Kipras noguldītāju nauda būtu “atnākusi” uz Latviju. Kipras centrālās bankas statistika rāda, ka janvārī bija 1,5 miljardu eiro (1,05 miljardu latu) noguldījumu aizplūde, bet uz Latviju “neatnāca” ne 1,5 miljardi eiro, ne miljards eiro (0,7 miljardi latu). Zakulis rezumēja, ka neredz pamatojumu apgalvojumam, ka Latvija ir Kipra Nr.2 gan finanšu sektora atšķirīgās nozīmes abās valstīs dēļ, gan arī vēsturiskās pieejas dēļ. Latvijā lielākais nerezidentu noguldījumu īpatsvars – 53% – bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, uzsvēra FKTK priekšsēdētājs.

Zakulis teica, ka finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšana bija Kipras ekonomikas politiskais uzstādījums pēdējo 20 gadu laikā. Pirms 20 gadiem Kiprā finanšu pakalpojumu eksports neveidoja 40% no iekšzemes kopprodukta, un tā bijusi apzināta valsts izvēle šādi attīstīt sektoru. FKTK priekšsēdētājs norādīja, ka mums jau ir pieredze ne tikai Kiprā, pie kā var novest pārmērīga kāda sektora attīstība – vai tā būtu finanšu vai nekustamā īpašuma nozare.

Komentējot vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem un gaidāmo Kipras parlamenta balsojumu, Zakulis rezumēja, ka Kiprai faktiski ir jāizvēlas, – vai tā izvēlas valsts bankrotu vai šo nodokli noguldījumiem.

Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nedēļas nogalē vienojušies sniegt finansiālu palīdzību Kiprai desmit miljardu eiro (7,03 miljardu latu) apmērā.

Atbilstoši palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro, būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā. Tie, kuru kontos ir lielāka summa, būs jāmaksā 9,9% nodeva. Noguldītāji kompensācijās saņems savu banku akcijas.

Vienošanās ar aizdevējiem vēl ir jāapstiprina parlamentā. Sākotnēji debates bija paredzētas svētdien, tomēr vēlāk tās tika atliktas uz pirmdienu.

Kipras varasiestādes pārcēlušas banku darbības atsākšanas laiku no otrdienas uz trešdienu, taču pastāv iespējamība, ka pat tad tās varētu nesākt darbu, vēsta ziņu aģentūra “Interfax”.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) nosūtījusi uz Kipru divus pārstāvjus, lai pārliecinātu Kipras bankas, ka tās saņems nepieciešamo ECB atbalstu. Vietējie eksperti norāda, ka tikko pēc banku darbības atsākšanas Kipras noguldītāji sāks vērienīgā apjomā izņemt savu naudu, uztraucoties par tās drošību.

Šā gada janvārī Kipras bankas jau saskārās ar būtisku noguldījumu aizplūšanu, kas saasināja jau tā sarežģīto valsts kredītiestāžu finanšu stāvokli.