Austrumeiropā tagad straujāk kā nekur citur pasaulē izplatās AIDS epidēmija
Eiropiešu veselība, ja salīdzina globāli, ir laba, tomēr Eiropas valstu iedzīvotāju veselības stāvoklis savstarpēji krasi atšķiras, atklāj trešdien publicētais Eiropas Veselības ziņojums 2012. Ar to klajā nākusi Pasaules Veselības organizācija (PVO). Šādu visaptverošu ziņojumu PVO publicē ik pēc trim gadiem.
“Kopumā tas ir pozitīvs ziņojums,” saka PVO Eiropas departaments informācijas un pētniecības departamenta vadītāja Klaudija Šteina. “Tomēr starp valstīm, iedzīvotāju grupām vai dzimumiem joprojām pastāv ļoti liela nevienlīdzība.”
Ziņojums liecina, ka eiropiešiem ir pieaudzis dzīves ilgums, samazinājusies zīdaiņu mirstība, arvien mazāk sieviešu mirst dzemdībās. Tomēr ir arī sliktās ziņas – pasliktinās gaisa kvalitāte, kas atstāj iespaidu uz cilvēku veselību, palielinās alkohola patēriņš un saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos arvien vairāk cilvēku slimo ar ļaundabīgiem audzējiem.
Kā vēsta vācu “Spiegel.de”, Pasaules veselības organizācijas ziņojumā ietverts milzīgs datu apjoms par 53 valstīm, sākot no Islandes līdz Kiprai un no Portugāles līdz Kazahstānai. Kopumā šajās valstīs dzīvo teju 900 miljoni cilvēku. Tas arī ir izskaidrojums, kāpēc pētījumā ir tik lielas atšķirības starp valstīm – piemēram, Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 105 000 ASV dolāru (aptuveni 80 500 eiro), ir labāka veselības aprūpe, bet Tadžikistānā IKP sastāda mazāk par 700 dolāriem (aptuveni 537 eiro) uz iedzīvotāju.
Lielā ienākumu atšķirība rezultējas arī mirstībā no dažādām saslimšanām. Tā, piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Francijā tikai 8,7 cilvēki no 100 tūkstošiem mirst no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, pirms sasnieguši 65 gadu vecumu, bet Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā šis rādītājs ir katastrofāls – 114,7.
Ziņojums vēsta, ka četri no pieciem nāves gadījumiem Eiropā ir neinfekcijas slimību izraisīti. Gandrīz pusi no tiem cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, izraisījušas sirds un asinsvadu sistēmas slimības, piemēram, sirdslēkmes vai insults.
Savukārt vēzis Eiropā ir aptuveni 20% nāves gadījumu cēlonis. Vēzis kā “slepkava numur viens”, pēc PVO datiem, ir 28 valstīs no 53, turklāt tas cieši saistīts ar pieaugošo dzīves ilgumu. Pēc PVO prognozes, šī tendence turpināsies.
Tuberkuloze savukārt ir bijusi iemesls 40% nāves gadījumu, turklāt Austrumeiropā tagad straujāk kā nekur citur pasaulē izplatās AIDS epidēmija.
Par iedzīvotāju veselības galvenajiem riska faktoriem PVO ziņojums teic, ka, piemēram, tie ir vides faktori. Tas nozīmē piekļuvi tīram ūdenim, higiēnu, tīru gaisu un labus darba apstākļus. “Gaisa piesārņojums saīsina dzīvi vidēji par astoņiem mēnešiem. Piesārņotākajās pilsētās – pat par vairāk nekā diviem gadiem,” norāda ziņojuma autori. Īpaši augsts piesārņojums ir Turcijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, bet zemākais – Islandē.
Kā riska faktoru PVO min arī valstu iedzīvotāju ienākumu un izglītības līmeņa atšķirības – jo zemāki ienākumi, jo lielāks risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām. Tas, protams, ir cieši saistīts ar veselīgu un kvalitatīvu uzturu.
Trešais riska faktors – alkohols. Eiropietis, pēc PVO datiem, vidēji gadā izdzer 10,6 litrus alkohola, un tas ir vairāk nekā jebkurā citā reģionā pasaulē. Līdere ir Moldova ar 21 litru uz cilvēku. Saskaņā ar PVO datiem, alkohols izraisa gandrīz 6,5% no visiem nāves gadījumiem Eiropā.
Lai arī daudzas valstis ir ieviesušas ierobežojumus smēķēšanai, nikotīns un smēķēšana arvien ir augsts riska faktors. Tomēr arī te redzamas krasas atšķirības starp valstīm – Armēnijā smēķē “vairāk nekā katrs otrais vīrietis” un katra trešā sieviete. Savukārt Norvēģijā regulāri smēķē aptuveni 20% visu iedzīvotāju.
Vairāk par PVO veselības ziņojumu un arī Latvijas situāciju lasiet šeit.
Komentāri (10)
armn 13.03.2013. 20.35
Vienmēr kad redzu šādus grafikus dusmojos uz tiem latviešu tautas ” labvēļiem” kas cīnās pret rietumu ietekmi, vērtībām un dzīvesveidu. Pretējais, postpadomju, gals un tur valdošā dzīvesveida rezultāts ir labi redzams grafikā.
0
austrisv 13.03.2013. 14.27
“Lielā ienākumu atšķirība rezultējas arī mirstībā no dažādām saslimšanām. Tā, piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Francijā tikai 8,7 cilvēki no 100 tūkstošiem mirst no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, pirms sasnieguši 65 gadu vecumu, bet Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā šis rādītājs ir katastrofāls – 114,7.”
Es gan domāju, ka šīs valstis var salīdzināt pēc alkohola patēriņa un nevis pēc vieglā alkohola, bet pēc stiprā alkohola patēriņa. Kā zināms, kurās valstīs tad dzer to kandžu- taču ne Zviedrijā vai Francijā, kur prot dzert vīnus, kuri pat ļoti attīra asinsvadus un ne par velti francūzietēm dzīves ilgums ir pats lielākais pasaulē. Ja pareizi atceros, tad pat pāri japānietēm, kuras galvenokārt pārtikā lieto zivis un jūras produktus.
Svarīgi ir tas ko ēdam un cik daudz ēdam. protams, no smagām slimībām pasargāts nav neviens.
Bet tā saslimšana ar AIDS gan varbūt ir no narkotikām.
Bez tam , nezinu kas jādara, bet smēķēsana ir milzu apjomā un arī sieviešu vidū, it seviški jauno sieviešu vidū, un tas mani uztrauc visvairāk.
Vakar pat aizrādīju janām meitenēm kuras pirka cigaretes veikalā, ka viņas taču kaitē savai veselībai, bet jaunībā laikam daudzi par to nedomā! Šī pretīgā pīpēšanas mode ir jāpārvar!
5
austrisv > austrisv 13.03.2013. 15.18
Piekrītu, ka Eiropa ir civilizēta valsts un arī tās iedzīvotāji ir daudz iecietīgāki un laipnāki par mūsējiem.
Es gan Anglijā neesmu bijusi, bet daudzās citās ES dalībvalstīs gan. Par jaukajiem cilvēkiem, kuri Tevi svešu cilvēku sveicina, ir prieks atcerēties, jo pie mums kaut ka stāds notikt viss nevar. ja pasveicināsi svešu cilvēku, nodomās, ka esi jukusi.
Domāju, ka ja mūsu cilvēki pēc iespējas vairāk izbraukās Eiropu, tad varbūt, ka paliksim labāki.
Varbūt mums slikts klimats un maz saules, ja neskaita tagad. Varbūt esam sociāli vairāk neaizsargāti? jautājumu ir daudz, bet es domāju, ka mums pārāk sludina, ka viss ir slikti un ir arī daudziem slikti, un daudzi patiešām nav redzējuši neko no tā, kā dzīvo cilvēki citur.
Par citu rupjībām piekrītu, jo saņemot tās no citiem, arī pats sāc pieņemt šos spēles noteikumus, lai vienkārši neņemtu galvā!
Es personiski esmu norūdījusies pret rupjībām, jo redzu, ja trūkst argumentu , tad pretinieks vienkārši Tevi nolamā, jo tā cenšas tevi pazemot.
0
austrisv > austrisv 13.03.2013. 16.40
Blēņas, jo nevajag ēst tik daudz.
0
austrisv > austrisv 13.03.2013. 21.36
Janka, neesi pesimists, bet optimists, jo mūsu valstī par spīti visiem vecajiem zagļiem tomēr paliek labāk! Es to jūtu un tad vēl nāk taču pavasaris un mūsu skaistā daba!
Nospļaujies par citu cilvēku stulbumu un meklē sev labus un gudrus draugus, jo tie arī mūsu mazajā valstī netrūkst. Būsim patrioti un cīnīsimies lai arī mūsu valstī būtu labāk. Neticu, ka Tev blakus nav labi cilvēki, jo to ir tik daudz.
No idiotiem izvairīties jau nevarēs, bet sadot viņiem vajag!
Būs labāk, jo jau ir labāk un zagļi ir jānostumj malā. Tas nekas, ja portālos ārdās idioti- ignorē viņus.
Uz ceļiem tiešām ir bīstami- tur piekrītu, bet ko lai dara, ja vecāki nav iemācījuši bērniem pieklājīgu uzvedību un takta izjūtupret citiem līdzcilvēkiem.
Man patiess prieks par Tevi. Neskumsti, sapurinies!
Man Tev jāpiekrīt, jo mani seviški kaitina tie veči, kuri pīpēdami iet pa ielām un tā pūš tos pretīgos dūmus virsū. bet es parasti aizrādu- daži pat nelamājas, bet atvainojas!!! Man tas ir bijis pat liels pārsteigums!
0
andrejs_murnieks > austrisv 13.03.2013. 14.42
>Bet. Es gan nedomāju Ukrainu, bet Apvienoto Karalisti. Vispirms tur jau pati dzīve rit bez liekiem stresiem. Cilvēki ir daudz laipnāki un pretīmnākošāki. Īpaši to ievēroju uz turienes ceļiem, kad sistemātiski kāds braucējs kādam dod ceļu. Šeit visu laiku esam spiesti uzmanīties no apkrāpšanas, paciest citu rupjības, izjust nevajadzīgu diskomfortu visneiedomājamākajās vietās. Tur tādas izdarības , manuprāt, ir vienkārši zem cilvēka goda un rada pašam darītājam diskomforta sajūtu, pretstatā daudzajiem šejienes “varoņiem”, kuri tā gūst baudu un apmierinājumu. Viens “uzbrauciens” gan bija, kad viena veca Angliete mani nosauca par “slinku Poli”. Nacionālisti ir visur. Bet tur viņa pazemoja pati sevi, jo apkārtējie sāka par viņu”zviegt”.
0
andrejs_murnieks > austrisv 13.03.2013. 17.13
>Bet.Man dzīve šeit, ja salīdzinu ar dzīvi tur,šķiet kā staigāšana pa mīnu lauku, kurā jebkurā brīdī ar mani var notikt kāda nelaime. Visbīstamākā ir pārvietošanās ar divriteni pa ielām un ceļiem. Kaut gan mums arī ir Ceļu satiksmes noteikumi, kuros ir teikts gan kā pareizi apdzīt, gan kur automašīnai velosipēdistam ir jādod ceļš, gan arī tas, ka gājējs un velosipēdists ir īpaši jāsargā no sadursmes, vai sabraukšanas. Diemžēl ļoti daudzi autobraucēji vai nu nemaz nezin šos noteikumus, bet brauc, vai arī tos vienkārši ignorē, jo neviens taču to nekontrolē, kamēr nenotiek nelaime. Tālāk veikalos mums ir ļoti jāuzmanās no sapuvušiem produktiem, kā arī no apšmaukšanas pie kases. Uz ielām ir skaidri noteikts kur pīpmanis drīkst un kur nedrīkst “ļuļķēt” savu smirdekli. Bet vai to kāds šeit ievēro? Taču nē un ja arī gadās tuvuma policists, tad tas labākajā gadījumā pakrata pirkstu, bet pīpmanis tik “ļuļķē” tālāk. Un tā šeit ir ik uz soļa. Nemaz negribas bāzt galvu ārā pa durvīm. Vienkārši ir pretīgi. Pierodam jau pie visa, bet vai tas ir pareizi, vai tam tā ir jābūt? Kam tad mēs maksājam tos lielos nodokļus? Nodokļus savāc, bet pretī iedod nicīgu attieksmi un nevērīgu nicināšanu visās jomās. Par ko lai te priecājas? Ja nu vienīgi par to ka esi dzīvs un ka vēl neesi sabraukts. Var jau pievērt acis, izlikties neko neredzam un nesaprotam. Tikai bezcerību tas nemazina, tāpat kā tās sistemātiskās nedienas ar valsti, ar tās nekaunīgu un nesodāmu izlaupīšanu. Tie jā, tie smaida.
0
andrejs_murnieks 13.03.2013. 13.07
Manuprāt liela nozīme tajā visā ir šeit tirgoto pārtikas produktu kvalitātei. Piemēram man iznāca nedēļu padzīvot UK. Tā kā ļoti slikti es panesu ķimizētu pārtiku, tad tiešām domāju ka man tā būs ļoti nepatīkama nedēļa. Bet iznāca pretēji. Es tur lieliski atpūtos, jo pašsajūta man tur bija lieliska, neskatoties uz “izslavēto” Anglijas, ar ķimikālijām piesārņoto, augsni. Acīm redzot tur pārtikas kontrole tiešām darbojas un neļauj tirgot produktus ar neatļautu ķīmiskā piesārņojuma daudzumu. Šeit augsne ir daudz tīrāka, bet pārtika ir tā saķīmiķota, ka tā bieži vien nav litojama, un ja to ievestu UK, tad tā radītu tur pamatīgu skandālu. Citādi es nevaru izskaidrot šo sajūtu pārmaiņu, dzīvojot, tur.
2
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@vegan > andrejs_murnieks 13.03.2013. 13.36
Atvaino Janka, bet muļķības. Varbūt Tu juties labi, jo atpūties? Nedēļa arī ir pārāk īss laiks, lai izdarītu secinājumus. Dzīvoju UK jau 5 gadus, esmu dzīvojis arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Sliktāku pārtiku par UK nekur neesmu lietojis — lai gan protams, ja ir daudz naudas, tad arī šeit var veselīgi paēst, taču runa ir par supermārketu piedāvājumu. Vislabākā pārtika manā skatījumā vēl joprojām ir Latvijā, lai gan jāaatzīst, ka kvalitāte ir krietni kritusies kopš Rietumu metodu pārņemšanas.
Jebkurā valstī gan tāpat jāprot pārtiku izvēlēties un regulēt savu ēdienkarti — nekas nav tā ietekmējis manu veselību kā sava uztura apzināšanās un regulēšana.
Jāpiebilst, ka viens no mīnusiem Latvijas pārtikas piedāvājumā ir pārmērīgais baltmaizes produktu klāsts.
0
austrisv > andrejs_murnieks 13.03.2013. 14.18
Vienkārši Ukrainā ir labāks klimats: sausāks un siltāks, bet par ķimizēto pārtiku gan var piekrist, jo tā ir slikta arī Dānijā un mūsējie nemaz to nevar “panest”, bet vietējie labāk pērk biologiski ražoto pārtiku, kura ir dārga Eiropā.
Labi, ka minerālmēli ir dārgi, jo citādi mūs galīgi noindētu.
0