Latvija un Lielbritānija: vēsturiskas vizītes priekšvakarā

Atceroties 92 diplomātisko attiecību gadus

Lielbritānijas valdības vadītāja Deivida Kamerona vizīti Rīgā var dēvēt par vēsturisku. Neskaitot britu premjera Tonija Blēra piedalīšanos 2006.gada NATO samitā Rīgā, šī būs pirmā reize, kad Latviju divpusējā vizītē apmeklēs Lielbritānijas valdības vadītājs.

Latviju un Apvienoto Karalisti vieno ciešas vēsturiskas saites, kas sniedzas līdz pat viduslaikiem, kad Rīga bija ļoti nozīmīgs centrs starp Hanzas savienības ostām. Vēsturnieki apgalvo, ka Baltijas priedes bijušas britu karakuģu mastos, bet kaņepāji izmantoti tauvām arī Trafalgāras kaujas laikā, kas uzskatāma par vienu no nozīmīgākajām uzvarām Britu Karaliskās flotes vēsturē. 

Vēl pagājušā gadsimta 20.gados 40% Latvijas eksportpreču tika piegādātas Lielbritānijai, un Apvienotā Karaliste joprojām ir viena no galvenajām Latvijas koksnes importētājvalstīm.

Nesenākā vēsturē Lielbritānija sevi ir apliecinājusi kā nozīmīgu Latvijas sabiedroto un neatkarības garantu, vispirms Latvijas ceļā uz neatkarības iegūšanu XX gadsimta sākumā un vēlāk tās atjaunošanā 90.gados. Apvienotā Karaliste var pamatoti lepoties ar faktu, ka tā bija pirmā no Rietumu lielvalstīm, kas 1918.gadā atzina Latvijas neatkarību de facto, lai arī ne bez Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica nopelna, kurš klātienē politiķiem Londonā skaidroja latviešu politiskos mērķus un gatavoja sabiedrisko domu Latvijas starptautiskajai atzīšanai.

Astoņas dienas pirms Latvijas neatkarības proklamēšanas Lielbritānijas ārlietu ministrs Arturs Džeimss Balfūrs paziņoja, ka „labprāt no jauna apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latvijas Pagaidu nacionālajai padomei kā de facto neatkarīgai iestādei”, pieņemot Z.Meierovicu kā Latvijas pagaidu valdības neoficiālo diplomātisko pārstāvi.

Britu atbalsts LPNP valdībai turpinājās arī Brīvības cīņu laikā. Pēc uzbrukuma Latvijas ģenerālštābam 1919.gada aprīlī pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis patvērās uz Karaliskās flotes aizsardzībā esošā tirdzniecības kuģa „Saratov” un krastā atkal izkāpa 27.jūnijā, lai atkal pārņemtu valdības grožus. Lielbritānijas militārās operācijas Baltijā turpinājās līdz 1920.gadam, kopumā dzīvību zaudējot 128 jūrniekiem. Katru novembri Lielbritānijas vēstnieks gulda vainagu Rīgas jūras līča ūdeņos, pieminot deviņus karakuģa “HMS Dragon” kritušos.

1921.gada 26.janvārī Antantes Augstākā padome, kurā ietilpa arī Lielbritānija, atzina Latvijas un Igaunijas neatkarību de iure. Britu valdībai pēc tam atbalstot Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā un sniedzot citu politisko un ekonomisko atbalstu, starpkaru periodā Latvijas sabiedrībā un politiskajā elitē nostiprinājās pārliecība par Lielbritāniju kā vienu no ciešākajiem sabiedrotajiem un aizstāvjiem.

Otrā pasaules kara beigās Lielbritānija uzņēma aptuveni 17 000 bēgļu no Latvijas, bet pateicoties Latvijas diplomātu patriotismam un aktivitātei, visus okupācijas gadus turpināja darboties Latvijas vēstniecība Londonā, kas nodrošināja republikas de iure kontinuitāti. Liels nopelns šajā darbā bija sūtnim Kārlim Zariņam.

Apvienotā Karaliste nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS, un tā bija starp pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas atjaunoto neatkarību 1991.gada 27.augustā. 

Pusotru mēnesi vēlāk Latvijā ieradās Lielbritānijas diplomāts Ričards Semjuels, lai ar 8.oktobri stātos vēstnieka amatā.

Kopš neatkarības atjaunošanas Lielbritānijas atbalsts Latvijai pirmām kārtām bija vērsts uz valsts attīstību, lai nodrošinātu tās iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Lai klātienē iepazītos ar valsts progresu, 2001.gadā Latvijā jau otro reizi viesojās Velsas princis Čārlzs (pirmā vizīte notika 1995.gadā). Pēc toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes Lielbritānijā 2006.gada oktobrī atbildes vizītē Latvijā ieradās Viņa Majestāte Karaliene Elizabete II un Edinburgas hercogs princis Filips. 

Pašreizējais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pēdējoreiz Lielbritāniju apmeklēja 2012.gadā, kur klātienē sekoja līdzi Londonas olimpiskajām spēlēm. Regulāra vizīšu apmaiņa notiek arī ministru līmenī. Savukārt abu valstu kareivji piedalās misijās Afganistānā.

Stipras ir arī abu nāciju kultūras saites, piemēram, Latvijas kordiriģentam Andrim Nelsonam vadot Birmingemas pilsētas simfonisko orķestri, kurš gan 2010.gadā, gan 2012.gadā uzstājās Rīgā. Apvienotajā Karalistē strādājošo vai studējošo latviešu skaits palīdzējis nostiprināties arī abu valstu ekonomiskajiem sakariem.

„Latvijas un Lielbritānijas attiecības jau kopš to pirmsākumiem vadījusi Lielbritānijas izpratne par Latvijas brīvības centieniem,” 2006.gadā, uzrunājot karalieni Elizabeti II, uzsvēra Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. „ Apvienotā Karaliste ir jutusi līdzi mūsu tautas tiesībām uz demokrātiskumu un Latvijas tiesībām uz vietu brīvo Eiropas tautu koncertā.”

Prezidentes minētās vērtības abās valstīs joprojām tiek turētas cieņā, un premjerministra D.Kamerona vizīte ir vēl viens šo vēsturisko attiecību stūrakmens ceļā uz vienotu un drošu pamatu, lai dotos pretī nākotnes iespējām un izaicinājumiem.

Autors ir Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā