Latvijā nezina, cik maksā elektrība

Tipiskai Latvijas mājsaimniecībai pēc septembra kopējie izdevumi par elektrību pieaugs par aptuveni 20%

Pēdējo nedēļu laikā sabiedrībā satraukumu raisa prognozes, ka drīzumā būtiski pieaugs mājsaimniecību izmaksas par elektrību. Šā gada septembrī plānota elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām, atsakoties no esošās kārtības, kad publiskais tirgotājs ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju saskaņoja kopējās izmaksas par elektrību, tā vietā ļaujot tirgum noteikt elektroenerģijas vērtību.

„Pēkšņais” atklājums par to, no kā sastāv esošie tarifi un kas tos ietekmē, lieliski parāda, kādā informācijas vakuumā līdz šim dzīvojusi lielākā daļa sabiedrības. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka nav korekti visās nelaimēs vainot Obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Esošo un gaidāmo cenu līmeni ietekmē arī citi faktori, kas nav mazāk būtiski. Šajā ziņā vērtīgi salīdzināt Latvijas situāciju ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Tas palīdz labāk saprast faktorus, kas ietekmē elektrības gala cenu patērētājam.

Diskusijā par gaidāmo tirgus atvēršanu tiek aizmirsts, ka galvenais potenciālā izmaksu pieauguma cēlonis slēpjas Latvijas vēsturiskajā tarifu noteikšanas praksē, kas ir gaužām necaurspīdīga.

Pastāvošā sistēma paredz, ka, pat pie noteikta nemainīga elektrības gala tarifa tā sastāvdaļu izmaksas var tikt mainītas atsevišķi bez atbilstošas gala tarifa korekcijas. Tādējādi regulētais gala tarifs ir bijis gluži kā no iluzionista cepures izvilkts zaķis – neviens nezina, kā tas tur radies pēc tam, kad cepurē tiek salikts neierobežots daudzums dažādu lietu. Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu garumā ir skatījušies šo priekšnesumu, neapzinoties, cik tad īsti maksā elektroenerģija un par ko papildus vēl tiek maksāts.

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm esam gājuši unikālu ceļu. Jau tagad Igaunijā visi patērētāji ir atvērtajā tirgū, savukārt Lietuvā, kura šo soli plāno īstenot ne agrāk kā 2015.gada 1.janvārī, regulētā tarifa struktūra ir pārskatāmāka un elektroenerģijas cena atbilst reālajai tirgus situācijai – 3,42 santīmi par kilovatstundu.

Turpretim Latvijā regulāri tiek mainīta tarifa sastāvdaļu proporcija, ko pamana tikai retais, jo norēķināmies pēc kopējās summas – Starta vai Pamata tarifa. Laika gaitā ir izveidojies paradokss, ka Starta tarifā ietvertās elektroenerģijas izmaksas ar šā gada aprīli būs vien 0,9 santīmi par kilovatstundu, savukārt Pamata tarifā tie būs 2,9 santīmi. Pārējo vietu tarifā ir aizņēmušas OIK un Sadales tīkla pakalpojumu izmaksas.

Tagad ir šoks, uzzinot reālās tirgus cenas. Jāpiezīmē, ka visai bieži izskan mierinājumi, ka tūlītējas ietekmes uz regulēto gala tarifu vienam vai otram lēmumam nebūs. Tai pašā laikā Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ir gan augsts Sadales tīkla tarifs, gan arī samērā liels maksājums par OIK, kas pēc tirgus atvēršanas rezultēsies situācijā, ka Latvijas mājsaimniecības par elektrību maksās vairāk nekā kaimiņos.

Tieši sadrumstalotā un nepārskatāma tarifu struktūra, kas vienmēr ir pastāvējusi Latvijā bez plašāka tirgus skaidrojuma, ir pamatā tam, ka, „atnākot brīvajam tirgum”, patērētājus sagaida ne viens vien pārsteigums.

Turklāt, aplūkojot pagājušā gada vidū publiskotos datus, redzams, ka 48% mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas tiek izcenota tieši pēc Starta tarifa. Pašlaik izskanējušie apgalvojumi par 6-7% cenu kāpumu ir balstīti tikai uz Pamata tarifa salīdzinājumu – aizmirstot, ka puse mājsaimniecībām pārdotās elektroenerģijas Latvijā tiek iegādāta par krietni zemāku, subsidētu cenu.

Ja salīdzinām ar elektrību saistītās izmaksas Baltijas valstīs, redzam, ka vislielāko spiedienu uz elektrības izmaksām Latvijā un Lietuvā rada maksa par OIK. Turklāt Lietuvā tā ir pat augstāka nekā Latvijā. Tomēr, aplūkojot OIK maksājumu mērķi, var secināt, ka tieši par atjaunojamās enerģijas atbalstu visvairāk maksā Igaunijas patērētāji. Latvijas un Lietuvas gadījumā iespaidīgu daļu OIK maksājuma veido atbalsts dažādām spēkstacijām, tai skaitā tādām, kas izmanto dabasgāzi un brīvā tirgus apstākļos bieži ir nekonkurētspējīgas.

Igaunija ir izņēmums, jo tur subsīdijas tiek maksātas tikai un vienīgi par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, papildus maksājot arī elektroenerģijas nodokli, kas Latvijā mājsaimniecībām pārdotai elektronerģijai netiek piemērots.

Kopumā elektroenerģijas cenu situācija visās Baltijas valstīs ir līdzvērtīga, atšķiras tikai risinājumi atsevišķu elektroenerģijas ražotāju atbalstam un tas, cik labi cenas tiek vai netiek skaidrotas patērētājiem. Latvijas vēsturiski izvēlētais cenu regulācijas mehānisms paredz novēlotu cenu palielināšanu. Tātad kādu brīdi cenas tiek subsidētas, taču vienlaikus tas paredz būtiskus cenu kāpumus brīžos, kad tās tiek pārskatītas.

Tāpēc, balstoties uz jau izsludinātā OIK tarifa kāpuma un aptuvenas elektoenerģijas cenu prognozes, jāsecina, ka tipiskai Latvijas mājsaimniecībai ar vidējo patēriņu 200 kilovatstundu mēnesī pēc septembra kopējie izdevumi par elektrību pieaugs par aptuveni 20%. Jebkurā gadījumā pašlaik ir svarīgi sabiedrībai atklāti skaidrot to, kā veidojas elektrības cenas un kādi ir to pieauguma iemesli.

Autors ir SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs