No piektdienas filmu rādīs Viļņas, Šauļu, Klaipēdas un Panevēžas kinoteātros
Režisora Aigara Graubas spēlfilma “Sapņu komanda 1935” lietuviešus vismaz uz divām stundām pārvērš Latvijas izlases līdzjutējos – tā lentes pirmizrādi Kauņā komentē portāls “Delfi.lt”.
Gan lietuviešu kinospeciālisti, gan pazīstami basketbolisti, tai skaitā leģendārais Arvīds Sabonis, pēc filmas noskatīšanās atzina, ka dedzīgi dzīvojuši līdzi tās notikumiem, ziņo LETA.
“Lieliska filma, interesants stāsts. Filma veidota ar mīlestību, labi izprotot basketbolu. Ļoti laba montāža, labi izvēlēti aktieri. Es, tāpat kā visi citi skatītāji, divas stundas karsu par Latviju,” pēc filmas noskatīšanās izteicies režisors Vītauts Balsis. “Tā vien liekas, ka runa ir par mūsdienu problēmām, mūžīgo naudas trūkumu. Starp idejām un finansēm vienmēr pastāv konflikts.”
“Divas stundas aizskrēja pavisam ātri. Lai jau nu bija iepriekš zināms, ka latvieši uzvarēs, tik un tā dzīvoju līdzi,” atzinis Lietuvas Basketbola federācijas prezidents Sabonis. “Netrūka arī jautru brīžu. Filma aizķer. Redziet, visos laikos ar varasvīriem bijušas problēmas – jau no paša sākuma. Nekas nav mainījies.”
Tikmēr portāls “Lzinios.lt” norāda, ka filmas vēstījums, kas raisa lepnumu par savas tautas varēšanu, mūsdienu Latvijā izrādījies ārkārtīgi vajadzīgs. Portāls citē producenta Andreja Ēķa teikto – cilvēki ir izsalkuši pēc apliecinošiem, emocionāliem un iedvesmojošiem vārdiem: “Mēs varam!”, “Latvija var!”.
Šai ziņā izdevums latviešu filmu salīdzina ar 1983.gadā tapušo lietuviešu režisora Raimonda Vabala lenti “Lidojums pāri Atlantijai”, kas vēstīja par leģendārajiem starpkaru laika lietuviešu lidotājiem Steponu Darju un Stasi Ģirēnu un kuru togad Lietuvā ar lepnumu skatījās visi, liels un mazs.
“Sapņu komanda 1935” ir stāsts ne tikai par basketbolu un vēsturi – tas ir vēstījums tagadnei par nacionālo identitāti, par sabiedrībā pastāvošo vajadzību pēc “komandas spēles”, atzīst portāls.
Tas atgādina, ka pirmskara Eiropā basketbolā dominēja divas valstis – Latvija un Lietuva. Latvijas panākumi 1935.gadā iedvesmoja nākotnes uzvarām lietuviešu basketbolistus, un divās nākamajās meistarsacīkstēs -1937.gadā Rīgā un 1939.gadā Kauņā – uzvarēja Lietuva, turklāt beidzamajā reizē starp abām valstīm izcēlās pat diplomātisks skandāls.
Jautāts, vai, viņaprāt, būtu iespējams uzņemt radniecīgu filmu par abām lietuviešu uzvarām, Sabonis portālam “Delfi.lt” paudis šaubas, pieminēdams, ka latviešu filmas budžets ir apmēram tāds pats kā Lietuvas kino budžets visam gadam. “Nezinu gan, vai mēs to varētu,” viņš atzinis.
“Lzinios.lt” pie filmas režisora vērsies arī kā pie mūziķa, atgādinot, ka nākamgad grupa “Jumprava” svinēs 30.dzimšanas dienu. Grauba portālam pastāstījis, ka līdz tam gribētu sameklēt filmētus materiālus, kuros iemūžināts pirmais Roka maršs cauri Lietuvai 1987.gadā, kurā līdz ar pazīstamākajām Lietuvas grupām “Antis”, “Bix”, “Už tevyne” un citām piedalījās arī “Jumprava”, kas turklāt esot izlīdzējusi ar aparatūru toreizējiem koncertiem.
“Sapņu komanda 1935” vispirms ar Latvijas vēstnieka Mārtiņa Virša gādību tika parādīta vēstniecībā Viļņā, iepazīstinot ar to žurnālistus, kultūras un kino jomas pārstāvjus. Plašāka pirmizrāde bija sarīkota Lietuvas basketbola galvaspilsētā Kauņā, uzaicinot uz to Lietuvas basketbolistus, pašvaldības pārstāvjus un citus sabiedrībā zināmus cilvēkus. No piektdienas filmu rādīs Viļņas, Šauļu, Klaipēdas un Panevēžas kinoteātros.
Kā ziņots, pērn lielu skatītāju interesi raisīja Amerikas Savienotajās Valstīs uzaugušā režisora Marjus Markeviča dokumentālā filma “Cita sapņu komanda” (“The Other Dream Team”), kas veltīta Lietuvas basketbolistu panākumiem 1992.gada olimpiskajās spēlēs Barselonā un vienlaikus vēsta arī par lietuviešu brīvības centieniem un Padomju Savienības sabrukumu.
Komentāri (21)
buchamona 21.02.2013. 18.17
Prieks lasīt par to, cik augsti lietuvieši novērtēja mūsu, latviešu filmu. Lai gan ” augstākās raudzes kultūras latvieši” :) Sapņu komandu vērtē ar pavisam citu mērauklu, daudz stingrāk par brāļiem lietuviešiem :). Piemēram IR kinoblogere Kristīne Giluce saka :
” Nacionālā patosa un sporta filmu nodrillētāko dramaturģijas recepšu pilno „Sapņu komandu 1935″ ne par tehniski, ne sižetiski kvalitatīvu kinodarbu dēvēt nevar. Taču pēcsvētku pacilātības noskaņās pirmizrādītā filma pāris dienu laikā ir kļuvusi par publiku sajūsminošu hītu. Kur noslēpums?
Spriežot pēc tā, cik ļoti plašai auditorijai tika mērķēti un centās izpatikt Aigara Graubas un Andreja Ēķa iepriekšējie darbi, lentes popularitāte nav pārsteigums. Taču par spīti filmas pozitīvajai morālei par latviešu krampi, varēšanu un veidotāju sūrajiem centieniem uztaisīt patriotisku, tomēr holivudiski universālu kino, veiksmes gadījumā arī izrādāmu ārpus Latvijas, „Sapņu komanda” cieš no lēruma tehniskajām neizdarībām. Tādas nianses kā nesinhronā skaņa uz nacionālās pacilātības fona ir komfortabli atstātas ēnā…” http://www.ir.lv/2012/11/21/filmas-sapnu-komanda-1935-panakumi-kur-noslepums
4
ligakalnina > buchamona 22.02.2013. 06.39
Līdzīgu komentāru varētu uzrakstīt par pēdējo B. Afleksa filmu “Argo”, kas nominēta uz daudziem oskariem un jau dabūjusi “Zelta globusu”.
Gtaubes filmu vēl redzējis neesmu, bet, nedomāju, ka varētu būt sliktāka par “Argo”, kas vispār sastāv no vieniem štampiem, toties ļoti “patriotiska”, bet, amerikāņi to par trūkumu neuzskata.
0
janis17 > buchamona 22.02.2013. 11.16
Kāpēc lai mēs patriotismu uzskatītu par trūkumu? Kino svarīga ir arī valoda, tādā nozīmē, cik precīzi tā ļauj skatītājam izprast un sajust notiekošo uz ekrāna. Argo tādā ziņā bija laba. Atcerējos Amerikas balsi un stāstu par 50 ziemassvētku eglītēm pie Baltā nama, viena katram ķīlniekam.
Cits stāsts ir par arābu pasaules “evolūciju” 30 gadu laikā. Toreiz iebrūkot ASV vēstniecībā pūlis bija nesalīdzināmi humānāks.
0
idzelme > buchamona 22.02.2013. 10.41
Filma radīja pozitīvas sajūtas. Pēc filmas beigām, kad es skatījos, visi aplaudēja. Tā ir atbilde kino kritiķiem.
Var jau meklēt dažādas vainas un izcelties ar baigo analīzi, bet tas nav tas ko lielākā daļa cilvēku redz šajā filmā.
0
dro > buchamona 21.02.2013. 19.20
Paldies brāļiem lietuviešiem par labiem vārdiem. Nellijai Ločmelei un Kristīnei Gilucei vajadzētu ieklausīties Saboņa teiktajā:…latviešu filmas budžets ir apmēram tāds pats kā Lietuvas kino budžets visam gadam.
Prieks par filmas panākumiem par spīti Kola cool faniem. Nenoliedzu, ka arī tādas filmas ir vajadzīgas, tomēr prieks, ka ne visi Latvijā kļuvuši par švaukstiem:)
0
janis17 22.02.2013. 01.29
Patīkama ziņa! Paldies auoriem un aktieriem vēlreiz!
0