Ministrs no uzņēmuma padomes atsauc tās pārstāvi Briškenu
Latvijas nacionālā aviopārvadātāja statusam neatbilst mārketinga kampaņā izmantot saistību ar bijušās PSRS militārajiem svētkiem – Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu jeb tā saucamo vīrieišu dienu, trešdien paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Tā kā “airBaltic” padomes loceklis Kaspars Briškens nav pienācīgi kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas svētkus, satiksmes ministrs viņu atsaucis no padomes. Ronis arī izteicis savu sašutumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” piedāvāto reklāmas kampaņu – dot atlaides kuponu lidojumiem, kas saistīti ar bijušā PSRS militāriem svētkiem.
„Uzņēmuma mārketinga un biļešu pārdošanas stratēģijai ir jāatbilst nacionālā pārvadātāja statusam un atbildībai,” uzsver Ronis.
Ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds informē, ka Ronis ir pieprasījis skaidrojumus no uzņēmuma par faktu, ka 19.februārī tika piedāvātas īpašas atlaides uz lidojumiem 23.februārī, to saistot, ka šī diena visā Austrumeiropā tiek svinēta kā “vīriešu diena”.
No lidsabiedrības “airBaltic” padomes atsauktais Briškens ir neizpratnē par satiksmes ministra izplatīto paziņojumu, ar kuru viņš atsaukts no uzņēmuma padomes.
Briškens norāda, ka padome uzrauga uzņēmuma stratēģiskā līmeņa pārvaldību, nevis izvērtē operatīvā līmeņa darbības, tai skaitā īstermiņa mārketinga aktivitātes. Viņš norāda, ka padomes atbildību nosaka gan Komerclikums, gan lielākā akcionāra – valsts – noteiktie darba uzdevumi: potenciālo nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” stratēģisko investoru meklēšana, aviokompānijas flotes atjaunošana, saiknes starp lidsabiedrību un tās kapitāldaļu turētāju Satiksmes ministriju nodrošināšana, kā arī aktīvākas lidsabiedrības sadarbības ar VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” veicināšana un valsts stratēģisko interešu koordinētāka pārstāvniecība aviācijas nozarē.
Lai arī personīgi Briškens uzskata, ka 23.februāra izmantošana klientu piesaistīšanai nav bijusi cienīga Latvijas nacionālās lidsabiedrības mārketinga aktivitāte, viņš norāda, ka par šādām lietām lemj uzņēmuma valde un, visticamāk, tai ir jāpārskata savstarpējās komunikācijas kvalitāte ar “airBaltic” mārketinga departamentu.
“Cik man zināms, uzņēmuma mārketinga departaments šobrīd iesniedzis savu situācijas skaidrojumu kompānijas valdei, kas informējusi arī Satiksmes ministrijas vadību,” norāda Briškens.
Aviācijas eksperts Tālis Linkaits uzskata, ka “airBaltic ” reklāma bija kļūda, jo konkrētais datums ir sensitīvs, turklāt arī Igaunijā un Lietuvā, savukārt somu un vācu valodā runājošo auditorijā šāda reklāma varētu būt nesaprotama. Linkaits gan pozitīvi vērtē to, ka kompānija pietiekami ātri reaģēja un teksts vakar stundas laikā latviešu un angļu valodā tika labots. “Ceru, ka konkrētais gadījums kaut ko iemācīs kompānijas mārketinga cilvēkiem un tie rūpīgāk sekos tekstiem, kurus palaiž reklāmās,” uzsver eksperts.
Jautājumam gan esot otra puse – par vispārējiem uzņēmuma pārvaldības principiem un padomes locekļa atbildību. “Es uzskatu, ka padomes locekļa atbildība nav pārskatīt visus uzņēmuma reklāmas tekstus pirms to publicēšanas vai arī sniegt komentārus par kādiem konkrētiem reklāmas saukļiem vai konkrētām reklāmas aktivitātēm. Padomes uzdevums ir nodrošināt kompānijas mērķim atbilstošu mārketinga un reklāmas stratēģiju. Šajā nozīmē satiksmes ministra solis atsaukt padomes locekli Briškenu par to, ka viņš nav sekojis konkrētai reklāmai konkrētā medijā vai elektroniskajā telpā, ir nenopietni un nepārdomāti,” uzsver eksperts.
“airBaltic” esot daudz nopietnāki problēmu jautājumi, kas saistīti ar kompānijas pārvaldību, līgumu slēgšanu, tiesvedību, konsultantu piesaisti, tāpēc viņš ieteiktu Satiksmes ministrijai rūpīgāk izvērtēt šos jautājumus. Uz jautājumu, kādi varētu būt ministra striktā lēmuma patiesie iemesli, eksperts pieļauj, ka uz Roni tika izdarīts spiediens, ņemot vērā patlaban esošās valdošās koalīcijas sastāvu, kurā ir arī pārstāvēta nacionālā apvienība, kura sāpīgi reaģējot uz “šādiem nepārdomātiem izgājieniem”, ziņo LETA.
“airBaltic” ir 1995.gadā dibināta akciju sabiedrība. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. “airBaltic” flotē ir 32 lidmašīnas – sešas “Boeing 737-500”, astoņas “Boeing 737-300”, desmit “Fokker 50” un astoņas “Bombardier Q400Next Gen”.
(papildināta ar Briškena viedokli)
Komentāri (61)
gliters 20.02.2013. 13.09
No dienas:
“Аир-Балцьик1. jūlijā, Rīgas atbrīvošanas dienā AirBaltic reiss Rīga-Berlīne par puscenu.
Čekingā uzrādot vācu sveicienu – viena bagāžas vienība par brīvu.”
Kā Tālim Linkaitim šāds mārketinga uzlabošanas pasākums?
2
Aivars Krauklis > gliters 20.02.2013. 13.27
Zirneklien, šodien Jūs esat burvīga. Tikai neaizmirsīsim, ka nosēžoties Berlīnē, lidmašīnā atskaņos Horst Wessel Lied. Vietējie būs sajusmā.
0
gliters > gliters 20.02.2013. 14.41
Ar atskaņošanu vien par maz – vajag ko interaktīvāku. Un tātad – ieraxta airbaltic mājaslapā turpinājums:
“Lidojuma laikā notiks konkurss par Horst Wessel Lied labāko dziedājumu, konkursa uzvarētājam balva – airbaltic apmaksātais ceļojums uz Hitlera bunkura vietu”.
0
dro 20.02.2013. 10.54
Mani tas pavisam nezbrīna. Tā kā šad tad esmu lidojis ar kolēģi privātā lidmašīnā uz Skandināviju, tad dispečeri parasti ir krievi, kuri labprātāk lieto krievu kā angļu valodu. Liepājas lidostas dispečeri neprot arī angļu valodu, nemaz nerunājot par valsts valodu…
10
dace_roze_lmt_lv > dro 20.02.2013. 13.13
Esat aizmirsis, lno, ka krievu IR valsts valoda Latvijā, tāpat kā Indijā vai Īrijā tāda ir angļu valoda. Jo civilizētas tautas pateicas tiem, kas atnesa kultūru.
Jā, pagaidām krievu valoda nav atzīta Latvijā par oficiālu valsts valodu, bet tuvāko 20 gadu laikā arī tas būs noticis, to es jums solu.
0
dace_roze_lmt_lv > dro 20.02.2013. 14.02
Arī šādā gadījumā Latvijai ir jāpieņem krievu valoda par valsts valodu, jo jau latviešu senči pakļāvās Polockas un Novgorodas-Pleskavas kņaziem, maksājot krieviem meslus. Kā zināms, bīskaps Alberts lūdza krievu kņaziem atļauju darboties Latvijas teritorijā. Bet Jersikas un vēl Kukeinosas kņazistes bija gan krievvalodīgas, gan tāpat pakļāvās Krievijas krieviem:
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D1%80%D1%81%D0%B8%D0%BA%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B5_%D0%BA%D0%BD%D1%8F%D0%B6%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%BE
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D1%83%D0%BA%D0%B5%D0%B9%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B5_%D0%BA%D0%BD%D1%8F%D0%B6%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%BE
0
dace_roze_lmt_lv > dro 20.02.2013. 13.47
Kādu tieši jūs vēlaties no skandināvu valodām dabūt par Krievijas valsts valodu?
Varbūt mēģiniet uzrakstīt Krievijas valsts domē savu ierosinājumu.
http://susanin.udm.ru/upload/iblock/59f/59fd38515ec21dfe49993a815acb6b4a.jpg
0
Ilze Nagla > dro 20.02.2013. 11.33
Ino, zinot prasības aviodispečeriem, kas starp citu ir starptautiskas, un industrijas nopietno kontroli, jo nedod dievs notiks katastrofa, viņi visi angļu valodu zina. arī Liepājā. un kāds sakars LGS darbiniekiem ar Airbaltic reklāmu? jebšu tu biji domājis citus dispečerus – bet tie visi lielākoties ir pareizās nacionalitātes.
0
dro > dro 20.02.2013. 14.40
deis. Varu uzteikt tavu centību, bet nevaru atteikties no tā, ko pats ar savām ausīm esmu dzirdējis. Mans kolēģis absolūti nepārvalda krievu valodu, bet liepājnieku angļu valoda viņam nebija saprotama. Labi, ka saruna notika uz zemes pirms lidmašīnas pacelšanās:)
0
janis17 > dro 20.02.2013. 23.46
lno, kāpēc tikai atgādina sādžas mauķeli? IR!
0
Kristīne > dro 20.02.2013. 13.52
Kuru tieši? Droši vien islandiešu, lingvistiski varētu būt vistuvākā Rūriku dinastijas lietotajai.
0
Sandris Maziks > dro 20.02.2013. 14.20
super_e-y-e
“jo jau latviešu senči pakļāvās Polockas un Novgorodas-Pleskavas kņaziem, maksājot krieviem meslus”
Kā gan latvieši varēja maksāt krievam meslus, ja krievs ir bijis tikai vergs un krievus vispār izdomāja Pēteris I, kā slepkavošanas un sadisma rīkus? Līdz Staļina nākšanas pie varas krievijā vēl neviens krievs nebija valdījis un valdnieki krievus, kā zemākos organismus, pamatoti nicināja.
Эй, быдла, ты чей? Я рюський.
0
Kristīne > dro 20.02.2013. 13.35
” civilizētas tautas pateicas tiem, kas atnesa kultūru”
===
Nav dzirdēts, ka Krievijā kāda no skandināvu valodām būtu atzīta par valsts valodu.
0
dro > dro 20.02.2013. 14.50
super_e-y-e. Kultūra sākas no tualetes, bet ar to krievi iepazinās iekarotās zemēs. Sovoki nemēdz pildīt savus solījumus, pretējā gadījumā mēs jau sen dzīvotu komunismā vai vismaz būtu saņēmuši Putina solītās ēzeļa ausis. Tu personīgi man atgādini dienesta laikā redzētās sādžu mauķeles, kuras par katru cenu centās pievērst zaldātu uzmanību:)
0
gliters 20.02.2013. 11.17
Tas man atgādināja, ka tūvojas tas nolāpītais 8. Marts un laikam nāksies saņemties un iziet uz konfliktu, iepriekšējā vakarā izliekot uz durvīm uzraxtu, kas vēsta, ka neesam sovoki un tāpēc 8. Martu nesvinam – manai kolēģei, ar ko esam kopā vienā kabinetā nostāja ir tāda pati.
6
Kristīne > gliters 20.02.2013. 13.41
Sovoku sačakarētajai versijai ar to ir maz sakara, bet bez “kovera” ir arī “oriģināls”…
0
Kristīne > gliters 20.02.2013. 13.31
Nu, nez… Man kā bišķi feministiski noskaņotam ļautiņam liekas, ka ir labi, ka ir kāda diena, kas ir veltīta sieviešu cīņai par savām tiesībām un ietekmi. Tas, ka krievu laikos pasākums tika sačakarēts (labs citāts iekš viki: day lost its political flavor, and became simply an occasion for men to express their love for women in a way somewhat similar to a mixture of Mother’s Day and Valentine’s Day) nav nekāds arguments.
0
gliters > gliters 20.02.2013. 13.35
J. Biotops
Vēl jau šī apņemšanās jāpārvērš reālā darbībā – līdz tam nekas vēl nav nopelnīts.
0
gliters > gliters 20.02.2013. 13.47
“Koverversijā” no “oriģināla” palicis vien datums – ar to tā kā pamaz.
0
gliters > gliters 20.02.2013. 13.37
Kristaps Freimanis
Feminisms nav svešs arī man, bet kāds tad sovoku sačakarētajai 8. Marta versijai ar to sakars?
0
Aivars Krauklis > gliters 20.02.2013. 13.18
Par šo bučiņas abām jau šodien!
0