Lietuvas mediji: Uspaskiham apvienojoties ar Paksu, taps lielākais politiskais spēks

 

Divi pretrunīgi vērtēti Lietuvas politiķi – Darba partijas līderis Viktors Uspaskihs un partijas “Kārtība un taisnīgums” vadītājs Rolands Pakss – otrdien apliecinājuši iepriekš medijos izskanējušo ziņu, ka abas partijas pāris mēnešu laikā gatavojas apvienoties, tiecoties izveidot ietekmīgāko politisko spēku Lietuvā, otrdien vēsta portāls “Lrytas.lt”.

Vienlaikus avoti abās valdošās koalīcijas partijās izteikušies, ka tās nepieprasīs jaunus ministru portfeļus papildus sešiem jau esošajiem, jo galvenais apvienošanās mērķis esot vēlme radīt “pretsvaru ietekmīgajām konservatīvo un sociāldemokrātu politiskajām organizācijām”, ziņo LETA.

Ziņa, ka apvienot spēkus plāno Krievijā dzimušā biznesmeņa Viktora Uspaskiha Darba partija, pret kuru turpinās prāva dubultgrāmatvedības lietā, un savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atstādinātā Rolanda Paksa partija “Kārtība un taisnīgums”, Lietuvā izplatījās pirmdien un tiek dedzīgi apspriesta otrdienas medijos.

Novērotāji par iecerētās apvienošanās galveno iemeslu uzskata tieši Darba partijai draudošās nepatikšanas. Proti, par apvienotās partijas vadītāju vispirms varētu kļūt Pakss, kas mazliet “piesegtu” finansiālos noziegumos apsūdzēto Uspaskihu, bet pēc diviem gadiem viņu rotācijas kārtībā nomainītu kāds no Darba partijas līderiem – iespējams, pat pats Uspaskihs. Tikmēr Paksa partijai, kuras popularitāte pēdējos gados pabalējusi, apvienošanās palīdzētu atgūt dzīvības spēkus, spriež politologs Vladimirs Laučus.

Viņaprāt, apvienošanās savā ziņā uzskatāma par sabiedrisko attiecību akciju un cita starpā skaidrojama arī ar to, ka gan Uspaskihs, gan Pakss pēdējā laikā jūtas palikuši premjera, Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja Aļģirda Butkeviča, augsto reitingu ēnā.

Pats premjers uz žurnālistu jautājumu, vai viņš nebaidās no iespējamās portfeļu pārdales, atbildējis, ka “tam, kurš baidās, būtu jāpaliek mājās un jāpalien dziļi zem segas”. “Man nebūtu korekti to komentēt, (..) tikai vakar par to uzzināju. Bet saprātīgi cilvēki aizvien spēj atrast kopīgu valodu un strādāt cilvēku labā,” viņš izteicies.

Socioloģisko pētījumu kompānijas “Vilmorus” direktors Vlads Gaidis norāda, ka abu partiju elektorāti ir “demogrāfiskā, sociālā un psiholoģiskā ziņā tuvi un izjūt savstarpējas simpātijas”. Savukārt tā vēlētāju daļa, kurai neliksies pieņemama vienas vai otras partijas līdera personība, acīmredzot pāries pie sociāldemokrātiem.

Gan Darba partijas, gan “Kārtības un taisnīguma” vēlētāji lielākoties ir rajonu centru un lauku iedzīvotāji ar krietni zemākiem ieņēmumiem nekā sociāldemokrātu un Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu elektorātam, nemaz jau nerunājot par liberāļu atbalstītājiem. Zemāks lielākoties ir arī viņu izglītības līmenis, vienīgi Uspaskiha partijas vēlētāji ir jaunāki, Paksa – vecāki.

Abas partijas jau sadalījušas ietekmi visos Lietuvas reģionos, kur pusi nodaļu vadīs Darba partijas pārstāvji un otru pusi – partijas “Kārtība un taisnīgums” politiķi, turklāt Viļņu domāts atvēlēt Uspaskiha partijai, bet pārējo lielo pilsētu nodaļas – Paksa vadītajam politiskajam spēkam.

Minēts, ka jauno partiju varētu saukt “Kārtība, darbs un taisnīgums”, bet lēmums par nosaukumu vēl nav pieņemts. Viens no galvenajiem iemesliem ir bažas, ka līdz ar nosaukuma maiņu abas partijas varētu zaudēt valsts dotācijas, kas tām ir viens no galvenajiem finansējuma avotiem.

Koalīcijā, kas Lietuvas Seimā tika izveidota pēc rudenī notikušajām vēlēšanām, sociāldemokrāti pārstāvēti ar 37 mandātiem, Darba partija ar 29 mandātiem, “Kārtība un taisnīgums” ar 10 mandātiem un Lietuvas poļu vēlēšanu akcija (LLRA) – ar 8 mandātiem, savukārt konservatīvie “tēvzemieši”, kas atradās pie varas iepriekšējos četrus gadus, ar 33 mandātiem palikuši opozīcijā. Tiesa gan, martā jāievēl vēl trīs Seima deputāti, un tas spēku samēru varētu mainīt, turklāt domājams, ka divi pazīstami Paksa partijas deputāti jaunajam veidojumam nepieslēgsies.

Nākamsvētdien par apvienošanos iecerēts spriest šo partiju prezidiju un padomju sēdēs, kurām sekos preses konference Seimā. Pati apvienošanās paredzama pavasarī.

Valdībā jauno partiju pārstāvētu seši ministri, kamēr sociāldemokrātu pārziņā ir septiņi ministru portfeļi, bet poļu partija kontrolē vienu ministriju.

Saskaņā ar Lietuvas Tieslietu ministrijas datiem pērnruden pirms Seima vēlēšanām partijai “Kārtība un taisnīgums” bija 13 094 biedri un Darba partijai – 13 919 biedri. Sarunvedēji lēsuši, ka pēc apvienošanās varētu atkrist aptuveni 5000 abu partiju biedru, kuriem sadarbība ar otru partiju liktos principiāli nepieņemama.

Mediji vēsta, ka Paksa partija sākotnēji apsvērusi iespējas vispirms pievienot vairākas nelielas partijas un tikai tad sēsties pie sarunu galda ar Uspaskihu, bet atzinusi to par pārlieku ilgu un neproduktīvu ceļu.

Kā ziņots, tā dēvētā Darba partijas lieta tiesā nonāca jau pirms vairāk nekā četriem gadiem, bet tās izskatīšana pēc būtības un pirmo liecinieku nopratināšana sākās tikai 2011.gada nogalē.

Pagājušajā nedēļā Viļņas apgabala tiesa beidza liecinieku uzklausīšanu šai lietā. Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras izvirzītajām apsūdzībām Darba partija uzturējusi dubulto grāmatvedību un kā juridiskā persona laikā no 2004. līdz 2006.gadam nav iekļāvusi oficiālajos grāmatvedības datos ieņēmumus aptuveni 25 miljonu litu (piecu miljonu latu) apmērā un izdevumus 23 miljonu litu apmērā, tādējādi izvairoties no nodokļu maksāšanas, un vienlaikus saņēmusi valsts dotācijas. Apsūdzības izvirzītas arī partijas līderim Uspaskiham, Seima spīkera pirmajam vietniekam Vītautam Gapšim, deputātei Vitālijai Vonžutaitei un bijušajai partijas grāmatvedei Marinai Ļutkevičienei.

Uspaskiham par šīm apsūdzībām draud brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem. Viņš pats apsūdzības sauc par nepamatotām un kopš 2006.gada centies gan patverties no Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm dzimtajā Krievijā, gan vairākkārt zaudējis, bet vienmēr atkal atguvis tiesisko imunitāti, kandidējot dažādās vēlēšanās un tiekot ievēlēts gan pašvaldības padomē, gan Eiropas Parlamentā. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Seims gan nolēma atcelt tiesisko neaizskaramību visiem trim apsūdzētajiem deputātiem.

Ja Darba partija vairs nepastāvēs kā juridiskā persona, to nevarēs arī tiesāt, tomēr prokurors, valsts apsūdzības uzturētājs Sauļus Versecks uzskata, ka šis triks nepalīdzēs apsūdzētajiem politiķiem izvairīties no atbildības.

Kā ziņots, pret Darba partijas aicināšanu valdībā pērn asi iebilda prezidente Daļa Grībauskaite, paužot bažas, ka tas var ietekmēt visas valsts nākotni.