Ak, dārgā Rīgas zeme!

Pēdējā laikā dzīvokļu rēķini sagādā galvassāpes ne vienam vien rīdziniekam

Līdztekus lielajiem rēķiniem par apkuri krasi pieaugusi zemes nomas maksa, kas – gribi vai negribi – pēc likuma jāmaksā. Taču jautājums – kāpēc dzīvokļu īpašnieki bieži ir spiesti maksāt par lielāku zemes platību, nekā viņiem tā nepieciešama?

Zemes reformas likumos ir noteikts, ka daudzstāvu namu dzīvokļu īpašniekiem zeme, kas atrodas zem mājas un ap to, jānomā no tās īpašnieka obligāti. Šāda „piespiedu” zemes noma kopumā skar aptuveni 85 000 dzīvokļu īpašumu.

Valsts zemes dienests norāda, ka, par zemes nomu maksājot 6% no kadastra vērtības (protams, zemes īpašnieki prasa maksimālo maksu, un šī maksimālā likumā atļautā maksa, ko var prasīt, ir 6% no zemes kadastrālās vērtības), dzīvokļu īpašnieki pilnībā samaksā simulēto zemes tirgus vērtību aptuveni 17 gados.

Ja dzīvojamā ēka kalpo, piemēram, 100 gadu, dzīvokļa īpašnieks, maksājot nomu par šo zemes gabalu, ēkas kalpošanas laikā izpērk šo zemi sešas reizes.

Bet tā kā ar likumu ir noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašnieka vietā jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis par nomāto zemi, viņi pilnībā samaksā zemes vērtību 13 gados jeb 100 gadu laikā zemi izpērk 7,5 reizes.

Tie visi, protams, ir neizbēgami maksājumi, taču neatbildēts paliek jautājums – kāpēc dzīvokļu īpašnieki bieži ir spiesti maksāt par lielāku zemes platību nekā tā viņiem nepieciešama. Rīgā vienam dzīvokļa kvadrātmetram caurmērā ir piesaistīti 1,5 kvadrātmetri īpašumā esošas zemes. Dalītajos īpašumos vienam dzīvokļa kvadrātmetram ir piesaistīti jau 2,3 kvadrātmetri zemes. Dažos mikrorajonos, piemēram, Ķengaragā, gadās, ka vienam dzīvokļa kvadrātmetram piesaistīti pat 3,2 kvadrātmetri zemes.

Lūk, piemērs no dzīves, par kuru vēl nesen rakstīja plašsaziņas līdzekļi („Diena”, 28.janvāris). Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Džohara Dudajeva gatvē 5 jau krietni sen bija privatizējuši savus dzīvokļus un gaidīja Rīgas ierēdņu solīto zemes privatizācijas uzaicinājumu. Tā vietā 2011.gada jūnijā viņi sagaidīja rēķinu, kurā zemes nomas maksa bija noteikta 19,69 latu mēnesī līdzšinējo četru latu vietā, jo zemei pēkšņi bija uzradies īpašnieks. Visi mājas iedzīvotāju mēģinājumi tikties ar zemes īpašnieku – kādu Aleksandru Karpenko, izrādījās bezcerīgi. Tāpat joprojām nav izdevies samazināt mājai piesaistīto zemes platību – līdzšinējie 4908 kvadrātmetri, pēc iedzīvotāju domām, ir krietni par daudz. No SIA „Rīgas Namu pārvaldnieks” saņemta vēstule, kurā norādīts, ka «dzīvojamajai mājai piesaistītā zemesgabala platība tika noteikta tādā apjomā, kādā tā bija nepieciešama privatizācijas vajadzībām» (iedzīvotājiem gan par to nekas nav zināms), tomēr tika pieļauta iespēja pārskatīt piesaistītā zemes gabala lielumu.

Kāds varētu būt risinājums? 

Pirmkārt, nepieciešams papildināt Rīgas domes saistošos noteikumus Nr.34, kuros noteikts minimālais zemes gabala lielums daudzstāvu daudzdzīvokļu jaunbūvētām ēkām – 1500 kv.m, un jānosaka skaidri principi, pēc kādiem tiek noteikts piesaistītā zemes gabala lielums. Te būtu jāņem vērā trīs likumu – Teritorijas plānošanas likuma, Likuma par pašvaldībām un Būvniecības likuma – normas, kā arī Latvijā spēkā esošie būvnormatīvi.

Otrkārt, uzmērītā piesaistītā zemes gabala vietā Rīgas domei, vienojoties ar zemes īpašnieku, būtu jāpiedāvā vai nu līdzvērtīgs zemes gabals no pilsētas rīcībā esošajām kompensācijas zemēm vai arī cits pilsētai piederošs nekustamais īpašums – dzīvoklis, komercplatība u.c. ar vērtību, kas kompensētu zemes gabala vērtību.

Treškārt, mājas dzīvokļu īpašnieku biedrība vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība – jāpiebilst, ka vienas vai otras dibināšana ir obligāts nosacījums piesaistītā zemes gabala problēmas risināšanā – tad slēgtu ilgtermiņa (49 gadi) piesaistītā zemes gabala nomas līgumu ar izpirkuma tiesībām ar Rīgas pilsētu. Tādējādi dzīvokļu īpašums saprātīgā veidā būtu sasaistīts ar zemes īpašumu.

Kā redzams, risinājumi ir, vajadzīga tikai vēlme tos ieviest. Taču izskatās, ka vismaz pašreizējā domes vadība tos nemaz nemeklē.

Autors ir Apkaimju attīstības asociācijas pārstāvis, VIENOTĪBA