Lai arī šogad prognozē 10-15% iemaksu pieaugumu, radikālas izmaiņas budžetā nav notikušas
Sociālās apdrošināšanas budžetā 2012.gads noslēgts ar 49,5 miljonu latu deficītu, trešdien informēja Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Kopējie pagājušā gada ienākumi budžetā bija 1,35 miljardi latu, bet izdevumi – 1,4 miljardi latu. No tiem viens miljards izmaksāts vecuma pensijās. Savukārt otra lielākā izmaksu pozīcija bijusi invaliditātes pensijas – aptuveni 6,9% no kopējiem izdevumiem, tad seko slimības, maternitātes un paternitātes pabalsti – 4,8%, bezdarbnieku pabalsti – 2,9%, vecāku pabalsti – 2,4%, pabalsti saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā – 1,1%, kā arī pārējie pabalsti un izdevumi – 3,2%.
Kā norādīja Jaunzeme, pensiju un pabalstu izmaksa bija iespējama, jo budžetā joprojām ir arī uzkrājums – 2012.gadā tas bija 277,2 miljoni latu. “Nekādas radikālas izmaiņas nav notikušas. Ir zināmi uzlabojumi, bet arī ne radikāli,” vērtējot situāciju budžetā kopumā, sacīja Jaunzeme.
Iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā pērn veikuši 945 700 cilvēki. Kā norādīja valsts sekretāre, lai gan iemaksu veicēju skaits ir pieaudzis, tas joprojām ir mazs, jo vienam sistēmas dalībniekam pensiju un pabalstus nodrošina 1,3 iemaksu veicēji, bet pensiju vienam pensionāram nodrošina vidēji 1,7 cilvēki.
Vidējā alga, no kuras 2012.gadā oficiāli tika veiktas iemaksas, bijusi 418 lati un joprojām 35,7% sistēmas dalībnieku iemaksas veikuši no ienākumiem līdz 200 latiem. Kā skaidroja Jaunzeme, vidējā iemaksu alga pieaug lēnām. Gada no gada tā pieaugusi vidēji tikai par 11 latiem – arī pērn.
Šogad gan LM prognozē aptuveni 10% līdz 15% iemaksu algas pieaugumu. Savukārt, ja Valsts ieņēmumu dienestam izdosies panākt lielāku ienākumu legalizāciju, LM cer, ka iemaksu alga varētu pieaugt par 30%.
Jaunzeme minēja, ka vēl 2013.gads līdzīgi kā 2012.gads varētu tiks noslēgts ar deficītu, bet jūtami situācija budžetā varētu uzlaboties 2014.gadā, kad piemaksas pie valsts pensijas pārņems valsts budžets. Viņa prognozē, ka tad budžeta uzkrājums varētu sasniegt arī 300 miljonus latu, savukārt gads budžetā varētu tikt noslēgts bez deficīta.
Komentāri (15)
Ieva 13.02.2013. 14.07
Pēc sensacionālā virsraksta rakstā skaidrojums – nekas radikāls nav noticis.
Ak, žurnālisti, žurnālisti…
1
Signija Aizpuriete > Ieva 13.02.2013. 14.22
——-
Žurnālisti un EURO-zonas optimisti turpina dziedāt, pievienojies! 8. martā sveiksim arī Ievu un Ilzīti ar veco meldiņu, bet reformētās dziesmas vārdiem:
“(..)Nu mēs paši stūrēsim, / Ne no malas žūrēsim, Glābjot jūs, daiļās dāmas, tik jūs…”
http://www.youtube.com/watch?v=F4l43bM7lZc
– “Kaut gan stūrmans stūri tur, / Kuģīts aiziet ļur ļur ļur Tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums. /
Tā viņš šūpojas uz grunts, / Pasažieri saka; Punkts. /
Tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums.
0
dainis_valters_inbox_lv 13.02.2013. 14.19
Pēc VSAA datiem (http://www.vsaa.lv/lv/budzets-un-statistika/statistika?gid=6&dates=2012-12-01) man sanāk, ka pensijās virs 700 Ls 2012. gada decembrī ir izmaksāts ~2.8 mls, bet, nosakot pensijas griestus par 700 ls, ietaupīti tiktu ap 600kls mēnesī, jeb 7.2mls gadā.
Tai pat laikā, ir gauži jauks moments, ka, ja pensija pāršmauc pāri 1000 ls, tad šī VSAA statistika nešķiro, vai izmaksāts tūkstotis, vai piecdesmit tūkstoši ls — šī informācija jau būtu ļoti interesanta (ir vairāk nekā 1000 cilvēku (!), kas saņem šādu, virs-1k pensiju).
0
ligakalnina 13.02.2013. 14.34
Dažādus pabalstus vispār būtu jānodala no soc. budžeta, bet, jāmaksā no pamatbudžeta, un pabalstam jā būt tikai tiem, kam tas ir nepieciešams, un tik daudz, lai cilvēks var normāli izdzīvot, nevis milzīgi lielām “māmiņu” vai “tētiņu” algām cilvēkiem, kam tāpat nekas netrūkst, te zūd jēga vārdam “pabalsts”.
Bez tam jāpārskata visas lielās pensijas, kas, pārsvarā, nopelnītas ne visai godīgā, kaut, it kā likumīgā veidā, un kuru ieguvēji, pārsvarā, sen savas iemaksas izsmēluši, nebūtu jau Latvija pirmā valsts, kur tā dara.
1
+2
0
Atbildēt
@grislits > ligakalnina 13.02.2013. 15.19
Piekrītu. ja nemaldos, pie algas nedaudz virs 1k apstājas sociālo iemaksu rēķināšana. Valsts pensija, kas rēķināta no algas, ir mazāka par algu (tā ir gan pie mums (bet ne vienmēr laikam), gan visā pasaulē), tātad, ja ir ierobežotas sociālās iemaksas pie algas nedaudz virs 1k, tad būtu jābūt ierobežotām arī pensijām un māmiņu algām. māmiņu algas varētu ierobežot līdz summai, kur beidzas soc. iemaksas, bet valsts 1. līmeņa pensijas būtu jāierobežo jau pie kādiem 600 – 700 LVL, vai kādiem 60% no maksimālā soc. iemaksu sliekšņa.
Un tiešām būtu jāpašķiro, kuri pabalsti būtu jāpārnes no soc. budžeta uz “parasto” budžetu.
Un pēc šādām reformām, domāju, nebūtu arī deficīts soc. budžetā.
0