Lietuvas premjers: Bankas apturēšana nedod iemeslu bažīties par situāciju citās bankās
Lietuvas Ģenerālprokuratūra otrdien sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu mantas izšķērdēšanu lielos apmēros bankā “Ūkio bankas”, vēsta portāls “Alfa.lt”. Izmeklēšana sākta, saņemot informāciju no Lietuvas Bankas, kas otrdien ierobežoja “Ūkio bankas” darbību un iecēla bankas pagaidu administratoru, kuram uzdots sešu dienu laikā izvērtēt bankas darbības atjaunošanas iespējas un izstrādāt priekšlikumus, kā nodrošināt, lai tiktu izpildītas saistības pret bankas klientiem.
Kā pastāstījis prokurors Simons Minkevičs, Lietuvas kriminālkodekss par svešas mantas izšķērdēšanu lielos apmēros paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem. Viņš nav minējis konkrētus izšķērdēto kredītu apmērus, bet pieļāvis, ka runa varētu būt par desmitiem miljonu litu.
Pēc prokurora teiktā, Lietuvas Bankas pieteikumā norādīts uz vairāku veidu iespējamajiem pārkāpumiem – aizdomīgiem kredītiem, īpašuma iegādes līgumiem, kas nesuši zaudējumus, nomas līgumiem, kuros banka nomājusi īpašumu par nepamatoti augstu maksu, lai gan šis īpašums lielākoties nav izmantots bankas vajadzībām, darbinieku pieņemšanu darbā par ļoti lielām algām un iespējamu neskaidru bankas kapitāla palielināšanu 2011.gadā.
Lai gan Lietuvas Banka ierobežojusi “Ūkio bankas” darbību, nav iemesla bažām par situāciju citās bankās, trešdien paziņojis premjerministrs Aļģirds Butkevičs. Tikmēr Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks norādījis, ka liela daļa naudas, kas pagājušās nedēļas nogalē pēkšņi sāka aizplūst no “Ūkio bankas”, nonākusi ārzemēs, ziņo LETA.
Bankas pagaidu administrators jau noskaidrojis, ka gandrīz visi “Ūkio Bankas” noguldījumi ir apdrošināti. Avansus pensionāriem, kuru pensijas tiek ieskaitītas “Ūkio bankas” kontos, apņēmusies izmaksāt banka “Šiauliu bankas”. Pensiju izmaksāšana varētu sākties jau trešdien pēcpusdienā, turklāt bankas nodaļas šajā sakarā gatavojas pagarināt darba laikus.
Kā intervijā radiostacijai “Laisvoji Banga” atzinis premjers, “Ūkio bankas” situācija viņu nav pārsteigusi. Vienlaikus viņš aicinājis neraizēties par stāvokli citās bankās. “Droši un ar pilnu atbildību varu teikt, ka bažu nav un, domāju, tuvākajā laikā arī nebūs,” izteicies valdības vadītājs. “Neviens nevar prognozēt tālāku nākotni, bet šobrīd draudu nav.”
Pēc Butkeviča teiktā, Lietuvas Bankas lēmumu par minētās komercbankas darbības ierobežošanu pasteidzinājušas dažas tās lielākā akcionāra, Kauņas basketbola kluba “Žalgiris” īpašnieka Vladimira Romanova darbības.
Pirmās raizes saistībā ar “Ūkio bankas” radušās jau tūdaļ pēc bankas “Snoras” nacionalizācijas 2011.gada rudenī, teica Vasiļausks. Lai gan ar “Ūkio bankas” šai laikā ticis strādāts un tai izvirzītas prasības iesniegt bankas nostiprināšanas plānus, tomēr bankas pārstāvji nekādus priekšlikumus šai sakarā nav iesnieguši, tādēļ tās darbību nācies uz laiku apturēt – pretējā gadījumā bankai jau šonedēļ būtu aptrūcies naudas.
Vasiļausks iepriekšējā dienā jau informēja sabiedrību, ka “Ūkio bankas” nauda sākusi “kust” pēc tam, kad Romanovs atzinis, ka “Žalgiris” parādsaistības sasniegušas 25 miljonus litu (piecus miljonus latu) un viņš nolēmis to pārdot kluba veterāniem.
Tagad Lietuvas Bankas vadītājs norādījis, ka Romanova paziņojums tiešām “piešķīlis liktenīgo dzirksti”, izraisot pēkšņu nevēlamu naudas aizplūšanu, un prāva daļa šīs naudas nonākusi ārzemēs, bet tas nenozīmē, ka šim procesam katrā ziņā būtu krimināls raksturs, vēsta “Delfi.lt”.
“Pēc mūsu ziņām, tās ir parastas saimnieciskās operācijas, kad bankas klienti, sabiedriskajā telpā redzot, ka akcionāriem ir problēmas, pārskaitījuši savu naudu. Šīs bankas specifika ir tāda, ka daudzi tās klienti bija nerezidenti,” viņš skaidrojis.
Uz jautājumu, vai bankas īpašnieku aktīvi arestēti, Vasiļausks tiešu atbildi nav sniedzis. “Pagaidu administratora juristu komanda dara visu, lai aizsargātu bankas īpašumus un garantētu savas prasības – arī attiecībā uz akcionāriem,” viņš izteicies.
Vasiļausks norādījis, ka iespējami vairāki risinājumi. “Vienkāršākais būtu bankas bankrots, ja administrators un Lietuvas Banka neatradīs iespējas banku glābt. Otrs variants būtu sadalīt to “labajā” un “sliktajā” bankā, nošķirot veselo daļu un nododot veselos aktīvus kādam no tirgus dalībniekiem. Trešais variants varētu būt starpniekbankas dibināšana, nododot tai veselo daļu,” viņš klāstījis.
Neveselo bankas daļu veido sliktie kredīti 1,6 miljardu litu (326 miljonu latu) vērtībā. Gatavību pārņemt “labo” daļu pagaidām izteikusi vienīgi “Šiauliu bankas”.
“Ūkio bankas ” apdrošināto noguldījumu summa pārsniedz 2,6 miljardus litu.
Saskaņā ar pagaidu administratora sniegto informāciju gandrīz visi “Ūkio Bankas” noguldītāji var justies droši. Dati par 12.februāri liecina, ka 99,7% noguldījumu nepārsniedz valsts apdrošināto summu – 100 000 eiro (70 280 latus). “Gandrīz 200 000 noguldītāju atgūs visu savu naudu neatkarīgi no tā, kāds risinājums par bankas nākotni tiks piedāvāts,” uzsvēris Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs.
Lielākā daļa noguldītāju ir fiziskās personas. “Aptuveni 90% no visiem noguldījumiem ir termiņnoguldījumi, un vidējais termiņš ir astoņi mēneši, un domājam, ka pagaidu ierobežojumi, kas noteikti bankas darbībai, nevarētu būtiski ietekmēt klientu finansiālos plānus. Turklāt ierobežojumu laikā par noguldījumiem joprojām tiks aprēķināti procenti,” pastāstījis Vasiļausks.
Vienlaikus viņš atzinis, ka “Ūkio bankas” mazie akcionāri, visticamāk, cietīs neatkarīgi no bankas turpmākā likteņa.
Komentāri (30)